Varēs iepazīt neparasto mantojumu

2008. gada 11. septembris 10:58

1560

Septembra otrajā nedēļā jau četrpadsmito reizi Latvijā ar sarīkojumiem pilsētās un lauku rajonos tiks atzīmētas Eiropas Kultūras mantojuma dienas, un šajā brīvdienās ar diviem īpašiem objektiem interesenti varēs iepazīties arī mūsu pusē.

Ja iepriekšējos gados Eiropas Kultūras mantojuma dienās vairāk tika akcentēta kultūrvēsturiskā objekta piederība kādam Latvijas vēsturē īpaši nozīmīgam periodam vai izcelta tā mākslinieciskā vērtība, estētiskā kvalitāte, funkcionālā nozīme vai arī autentiskuma saglabātības pakāpe, tad šogad uzmanības centrā būs gan cilvēka darbības rezultātā tapuši objekti, kas sabiedrības priekšstatos ne vienmēr tiek saistīti ar kultūras mantojumu, gan arī dabas pieminekļi, kam to savdabības dēļ ir īpaša vieta ne tikai tūrisma jomā. Sevišķa vērība šogad tiks pievērsta dažādu politisko lielvaru atstātajam militārajam mantojumam Latvijas teritorijā.Ar ekskursiju un spoku stāstiemEiropas Kultūras mantojuma dienas - 2008 Latvijā ievadīja šo otrdien Turaidas muzejrezervātā notikusī konference «Neparastais mantojums Rīgas rajonā», bet oficiāla atklāšana paredzēta 12. septembrī pulksten 17 vienā no unikālākajiem padomju laika militārajiem objektiem Latvijā - Līgatnes «Bunkurā».Savukārt laikā no 12. līdz 14.septembrim Eiropas Kultūras mantojuma dienu karogi plīvos vairāk nekā 60 objektos, aicinot iepazīt neparasto mantojumu katrā reģionā. Jelgavā un rajonā īpaša vērība tiks pievērsta diviem objektiem - 13.septembrī pulksten 13 interesenti tiek aicināti iepazīties ar Mīlestības aleju Jelgavā, Dobeles šosejā 49A, kur ekskursiju rīkos vēsturnieks Andris Tomašūns, bet 13. un 14. septembrī no pulksten 10 līdz 17 Blankenfeldes muižā Vilces pagastā apmeklētājus gaidīs Blankenfeldes spoks un ragana, stāstot spoku stāstus un cienājot ar spoku zupu. Tur būs iespējams arī noskatīties dokumentālo filmu «Neparastās lietas Blankenfeldē».Draudzība un mīlestībaLai gan Mīlestības aleja mūsu pilsētā atrodas jau sen, domājams, daudzi tās rašanās vēsturi nemaz nezina. Alejas vienā galā atrodas liela marmora urna, ap ko vijas divas čūskas, bet otrā galā uzkalniņš, kur kādreiz atradās slaids granīta obelisks. Sākot ar 18.gadsimta beigām, katra gada beigās nemierīgas kļuva Jelgavas amatnieku meitas. Ja kāda no viņām jaunajā gadā pirmā izies pie vīra, tad varēs saņemt ievērojamu pūra naudu no Kristapa Ludviga Tetča un Sigismunda Georga Švandera atstātā testamenta fonda. Tas radīja īstu censonības garu un mācītājiem pie savu pienākumu pildīšanas bieži nācās stāties jau jaunā gada pirmajās minūtēs. Kas bija šī savdabīgā labdarības pasākuma vaininieki?18.gadsimta beigās Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Birona dienestā darbojās divi draugi - advokāts Švanders un tieslietu padomnieks Tetčs. Abi draugi nemīlēja uzturēties trokšņainajā aristokrātu sabiedrībā, bet labprātāk divatā pastaigājās pa pļavām Jelgavas pievārtē. Leģenda vēsta, ka abi draugi iemīlējušies vienā Jelgavas amatnieka meitā, starp abiem sākusies sacensība, taču tā viņus abus atraidījusi un apprecējusies ar citu. Pieviltie pielūdzēji noslēguši mūža draudzību, palikuši vecpuišos un, pastaigājoties savos zemes īpašumos, nolēmuši iemūžināt savu piemiņu, izvēloties kapu vietas ārpus kapsētas, vietā, kur viņi iepazinušies ar savu iemīļoto, kur daudzas stundas, dienas, gadi pavadīti pastaigās, kopīgās pārdomās, strīdos. Cenšoties palīdzēt tiem, kuru mīlestība būs laimīgāka nekā abiem muižniekiem, Tetčs testamentā iekļāva normu, ka meistara meita, kura pirmā tekošajā gadā apprecēsies, saņems pūra naudu no viņa īpašuma ienākumiem. Pēdējā pūra nauda tika izmaksāta 1938.gadā Jelgavas virpotāju amatmeistara Lukas meitai.Ar Eiropas Kultūras mantojuma dienu pasākumiem var iepazīties šeit .

ZZ.lv ARHĪVS

Varēs iepazīt neparasto mantojumu

Kategorijas