Vienkārši patīk gatavot ēst

2008. gada 26. septembris 06:10

2864

Vairāk nekā desmit dažādu picu, lazanja, spiralle, panne un farfarella, ceptas vistu akniņas un grilēti spārniņi, tomātu zupa un citi gardumi...

Skan tik neierasti un garšīgi, bet tā ir tikai neliela daļa no samērā sarežģīta «orķestra», kur katram produktam un garšvielai ir sava vieta, lai gala rezultāts neaizietu šķībi disonansē un kakafonijā. Picorānā «Tami-Tami» šo apvienību diriģē Gints Pētersons. Bet varbūt glezno? Lai nu kā, ēst gatavošana ir māksla, kuras pārvaldīšanai nepieciešams gan talants, gan nesavtīgs darbs!Nav mierā ar vienveidībuIr cilvēki, kas savu profesionālo ceļu, dotības un intereses saskata jau agrā vecumā, un ir tādi, kuri gadiem ilgi nespēj uztaustīt pareizo stīgu, mētājoties no viena darba otrā un kolekcionējot augstskolu diplomus, kas iegūti papīra pēc. Gints katrā ziņā pieder pie pirmajiem, jau pusaudža gados atklādams, ka viņam patīk tā lieta, ko sauc par ēst gatavošanu. Nospraustais kurss mācīties par pavāru Amatu skolā (tagadējā Amatu vidusskolā) gan nesa vilšanos, jo pietrūka sekmju, tāpēc puisis tajā pašā izglītības iestādē apguva virpotāja arodu.«Kursā biju viens no labākajiem, bet profesijā neesmu strādājis - tas ir ļoti vienveidīgs darbs,» atzīst Gints, atklādams, ka nebijis mierā tik vienkārši atteikties no sava sapņa, tāpēc meklējis iespējas to piepildīt.Tajā gadā Bulduru Dārzkopības vidusskola sākusi jaunu programmu - «Ēdināšanas servisa speciālists», solot iemācīt pagatavot, noformēt un pasniegt dažādus ēdienus, kulinārijas un konditorejas izstrādājumus, veidot receptūras, aprēķināt cenas un uztura vērtību, novērtēt produktu kvalitāti, servēt galdus, pieņemt pasūtījumus, sastādīt ēdienu un dzērienu kartes, organizēt darbu ražošanas telpās un citas svarīgas prasmes. Puisis nekavējās izmantot pirmā brīža piedāvājumu un pēc kāda laika jau varēja lepoties ar mērķtiecīgā darbā iegūtu diplomu.Kartupeļu spaiņiLai mirdzētu, dārgakmens jāslīpē! Arī Gintu neviens uzreiz neiecēla šefpavāra kārtā. Nācās iet cauri smagajam, vienmuļajam, bet ļoti svarīgajam virtuves strādnieka darbam. «Spaiņiem mizoju kartupeļus,» prakses laikā piedzīvoto atceras speciālists, atzīstot, ka no pavāra profesijā rūdītajām sievām apguvis arī gana daudz vērtīga, ko nemāca skolā.Picorānā Gints ienāca pirms pieciem gadiem. «Sākumā biju pavārs, tad cepu picas, tad atkal pavārs un tagad jau šefs,» viņš atklāj savus karjeras pakāpienus uzņēmumā, kura virtuvē rosās četri pavāri, trīs picu cepēji un tikpat virtuves strādnieki (ikdienā gan komanda ir uz pusi mazāka).«Pamatā piedāvājam latviešu ēdienus, bet arī skatāmies, kas cilvēkiem varētu patikt, ko viņi vairāk izvēlas. Pašreiz pārejam uz rudens - ziemas piedāvājumu...»Vairāk par šefpavāra darba noslēpumiem un iespējām apgūt ēdināšanas servisa speciālista profesiju lasiet piektdienas, 26.septembra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Vienkārši patīk gatavot ēst

Kategorijas