Pa abata Edžvorta pēdām

Lūkojot iepazīt pilsētu, kur kalpojis un dzīves pēdējās dienas vadījis 18.gadsimta vidū Longfordā dzimušais Francijas karaļgalma mācītājs Henrijs Esekss Edžvorts, piektdien Jelgavu apmeklēja abata vārdā nosaukta vēstures pētnieku grupa no Īrijas.
«Katru gadu Longfordā mēs rīkojam abatam Edžvortam veltītus festivālus, ko pērn apmeklēja arī Jelgavas muzeja pārstāves, tāpēc esam ieradušies atbildes vizītē, lai redzētu pili, kur viņš darbojās, un vietu, kur apglabāts,» stāsta bibliotekāre Mērija Reinoldsa (Mary Reynolds), atklādama, ka Edžvortu dzimta bijusi ļoti slavena, un abata vārds šai Īrijas pilsētā tiek turēts augstā cieņā.Vēlas uzzināt vairāk par vēsturi un mumsPiecu cilvēku grupa, kuri ikdienā strādā dažādās specialitātēs, bet brīvo laiku velta abata Edžvorta piemiņas kopšanai, Jelgavā apmeklēja Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzeju, pili, katoļu katedrāli, kur kalpojis ievērojamais īru novadnieks, un Stacijas parku, kur viņš apbedīts. Īru delegācija ne tikai izstaigāja vēstures takas, bet bija priecīgi iepazīties ar daļu Latvijas.«Mēs pazīstam ļoti daudz latviešu, kuri dzīvo Īrijā, tāpēc vēlamies vairāk uzzināt par jūsu kultūru no šīs puses,» teic M.Reinoldsa, atklādama, ka mūs valstī viesojas otro reizi, bet pārējiem līdzbraucējiem šis ir pirmais Latvijas apmeklējums. Uzdevums stiprināt padzīto monarhu«Diemžēl šodien priestera Edžvorta kapa vieta, tāpat kā daudzu izcilu zinātnieku, rakstnieku, mācītāju, juristu un vienkārši godavīru atdusas vietas nav ieraugāmas, jo padomju okupācijas gados tika darīts viss, lai tautas piemiņu izdzēstu. Viens no paņēmieniem bija kapu nolīdzināšana - vietās, kur kādreiz atradās kapsētas, tagad ierīkoti parki,» pauž muzeja direktore Gita Grase.Viņa stāsta, ka abats Edžvorts kā Francijas karaliskajai ģimenei tuvu stāvoša persona, Jelgavā ieradās 18.gadsimta beigās, kad šeit emigrējušais Luija XVI brālis, kurš 1795.gadā sevi pasludināja par Francijas karali Luiju XVIII, iecēla viņu par savu kapelānu. Par svarīgāko uzdevumu abats uzskatīja stiprināt revolūcijas laikā no dzimtenes padzīto monarhu, kā arī rūpējās par slimajiem un ievainotajiem Jelgavas pils vienā daļā, ko aizņēma kazarmas un kara hospitālis.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”