ZZ.lv ARHĪVS

Foto: Teātra tēva jubileja nosvinēta

Linda Lindenbauma

2008. gada 11. oktobris 21:17

1833
Foto: Teātra tēva jubileja nosvinēta

«Mēs Jelgavā no iedomības plīstam, jo mums ir Ādolfs Alunāns,» sestdienas vakarā kultūras namā pirms Ā.Alunāna Jelgavas teātra koncertuzveduma «Sauciet veco Ādolfu!» viesiem, kas bija sapulcējušies, lai izbaudītu pēdējos latviešu teātra pamatlicēja 160.jubilejas svinību pasākumus, sacīja režisore Lūcija Ņefedova.

Savukārt pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs piebilda, ka Alunāna vārds ir «apaudzis» ar leģendām.«Bet viņš tiešām ir latviešu teātra tēvs, un to neviens mums nevar atņemt! Alunāns mums ir uzdāvinājis teātri, un paldies viņam par to!» piebilda amatpersona.Vakara gaitā izskanēja dueti un ārijas, dažādas epizodes no gaviļnieka iestudējumiem un lugām. Viesi varēja ieskatīties Nikolaja Gogoļa «Revidentā», ieklausīties Alunāna «Mucenieka un mucenieces» dziedājumos, pusoperas «Sādžas daktera» skaņās un citos priekšnesumos.Gaviļnieka dzīves datos, vēsturiskos notikumos, interesantos atgadījumos no jubilāra dzīves ieskatu sniedza Ā.Alunāna Jelgavas teātra aktieri, vēstot tajos par izcilās personības ceļu uz teātri, pārbaudījumiem un arī kurioziem. Piemēram, viņš katru reizi pirms izrādes palūkojies gar priekškaru, vai zālē nesēž kāds, kuru varētu pavilkt uz zoba. Šim nolūkam ik reizi jau bija sagatavota soda nauda - pieci rubļi, jo cenzūra tolaik bija stingra.Savukārt pēc pasākuma koncertuzveduma aktieri, skatītāji un citi pilsētnieki pulcējās Alunāna parkā uz piemiņas brīdi, lai iedegtu svecītes un noliktu ziedus pie teātra tēva pieminekļa.«Gribu visu vārdā apsolīt - kamēr kaut viens latvietis būs dzīvs, viņš šeit 11.oktobrī atcerēsies savu teātra tēvu,» sacīja G.Kurlovičs. Siltajā rudens vakarā, pārmācot vārnu ķērkšanu kokos, dziedāja ne tikai aktieri uz skatuves, bet arī skatītāju rindās.Savukārt Ā.Alunāna Jelgavas teātra direktors Arvīds Matisons izteica gandarījumu, ka ir šī teātra aktieris un ka ar klusu teātra tēva atļauju viņš iejuties Ādolfa tēlā.«Tava teātra sēkla ir iesēta dīgstošā zālē, tā aug un attīstās, jo cilvēki nāk, priecājas un smejas,» izteicās A.Matisons.