ZZ.lv ARHĪVS

Logo

LLU doktorants izstrādā jaunu kokmateriālu apstrādes kontroles tehnoloģiju

> www.zz.lv
Vietējās ziņas

2012. gada 26. septembris 12:36

623
LLU doktorants izstrādā jaunu kokmateriālu apstrādes kontroles tehnoloģiju

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes doktorants Kristiāns Štekelis, kurš ieguva Latvijas Agronomu biedrības Ārzemju nodaļas (LAB-AN) stipendiju, pētījumos cenšas pierādīt frēzmašīnu trokšņa līmeņa saistību ar apstrādātas masīvkoka virsmas kvalitāti.

Zinātnieks turpina maģistrantūrā sāktos pētījumus un uzsver, ka pastāv sakarības starp frēzes izdalītajiem trokšņiem un apstrādātās masīvkoka virsmas kvalitāti.«Izprotot šīs sakarības, kas mainās atkarībā no apstrādājamā koka sugas un materiāla padeves ātruma, iespējams efektīvāk izmantot uzņēmumu resursus,» norāda K.Štekelis. Viņš uzsver, ka šobrīd garenfrēzmašīnu griezējinstrumenta nomaiņa vai asināšana notiek pēc noteikta stundu skaita, taču tas ir ļoti subjektīvs rādītājs: «Iespējams, frēzes nazis pēc astoņām vai 12 stundām nebūt nav nolietojies, vai gluži otrādi – tas jau sen ir jāmaina.»Zinātnieks skaidro, ka ikdienā kokmateriālu kvalitāti nosaka ar taustes palīdzību, savukārt īpaši virsmas kinemātisko vilnīšu mēraparāti ir dārgi un ražošanas procesā nepraktiski.«Trokšņa līmenim pieaugot, pieaug arī kinemātisko vilnīšu dziļums, kas attiecīgi nozīmē sliktāku apstrādātā koka kvalitāti. Ja kvalitātes kontroles procesā ievieš arī skaņas faktoru, kvalitāti ar samērā maziem materiāliem ieguldījumiem iespējams kontrolēt arī darba vietā,» uzsver K.Štekelis.Lai arī nepieciešami padziļināti pētījumi precīzāku korelāciju ieguvei, zinātnieks norāda, ka, frēzmašīnai pievienojot trokšņa līmeņa uztvērēju un īpašas datu vākšanas ierīces, iespējams kontrolēt ne vien galarezultāta kvalitāti un griezējinstrumenta nomaiņas nepieciešamību, bet arī plānot darbmašīnas noslodzi un citus parametrus, kas būtu noderīgi daudziem kokapstrādes uzņēmumiem Latvijā un pasaulē.«Pieļauju, ka par šādu strādājošu sistēmu iespējams iegūt arī patentu,» cer idejas autors K.Štekelis, norādot, ka līdz šim šāda veida pētījumi nav veikti.Jāpiebilst, ka LAB-AN stipendiju – 2000 latu – izveidojuši ārzemēs dzīvojošie latvieši, kas vēlējušies palīdzēt savai dzimtenei. Sevišķi lielu ziedojumu ir devis mūžībā aizgājušais agronoms un veterinārārsts, LLU goda doktors Edgars Kleinbergs, kuram pievienojās publicista, agronoma Andreja Punkas un profesora Jāņa Āboliņa fondi, kurus saziedojuši viņu draugi un cienītāji, informē LLU Sabiedrisko attiecību un karjeras centra ziņu redaktors Aigars Ieviņš.

Kategorijas

Kategorijas