ZZ.lv ARHĪVS

Bez citu palīdzības neiztikt

2008. gada 20. oktobris 17:04

1470
Bez citu palīdzības neiztikt

Vides pieejamība cilvēkiem ar ratiņiem pilsētā pamazām uzlabojas, taču joprojām doties ielās bez pavadoņa cilvēkam ratiņkrēslā ir apgrūtinoši. Problēmas ikdienā rodas arī vājredzīgajiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem.

Jelgavā ir vairāk nekā 100 cilvēku ratiņkrēslos, kas regulāri pārvietojas pa pilsētas ielām, apmeklē dažādas institūcijas un cenšas pielāgoties videi.Sola labotiesIk pa laikam ielās dodas eksperti, objektu plānotāji, būvinspektori un cilvēki ar īpašām vajadzībām, lai pārliecinātos, kā pilsētā tiek uzlabota vides pieejamība ratiņniekiem. Pēdējā apsekošanā piedalījās arī paši ratiņnieki: sertificēts vides pieejamības ekspertkonsultants Kārlis Rūba, invalīdu biedrības «Ēdelveiss» priekšsēdētājs Vadims Račiks un sieviešu invalīdu biedrības «Zvaigzne» priekšsēdētāja Dzintra Saulkalne.Apmeklētas vairākas bankas, viesnīca, Ledus halle un izglītības iestādes. Jau iepriekš institūcijas tika rakstiski brīdinātas par monitoringu, un nepieciešamības gadījumā to vadība aicināta uz pārrunām.«Vislielāko izbrīnu radīja situācija banku Jelgavas filiālēs. Norvik Bankā un SEB bankas Jelgavas filiālē ratiņniekiem nebija nekādu iespēju iekļūt iestādē. Arī citās, piemēram, «Parex» bankā uzbrauktuve nav ierīkota atbilstoši invalīdu spējām. Taču vairums iestāžu vadītāji bija saprotoši un atzina, ka tuvākajā laikā gaidāmi uzlabojumi,» stāsta SLP Sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja Irina Bančuka.Jau drīzumā pie pacēlājiem tikšot arī SEB bankas Jelgavas filiāle, viesnīca «Jelgava», Norvik Banka un citas iestādes. Pie daudzām nozīmīgām institūcijām nav atrisināts arī jautājums par invalīdu transportlīdzekļu stāvvietām, piemēram, pie Valsts ieņēmumu dienesta.Stabi ietves vidū ir draudīgi«Mēs nevaram prasīt, lai cilvēki ievēro lietas, ko viņi nezina,» pēc vairāku pilsētas sabiedrisko iestāžu apmeklējuma secinājuši Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālās organizācijas vadītāja Svetlana Sproģe un viņas kolēģi Sigita Ausmiņa un Dzintars Ģērmanis, kuri Baltā spieķa dienā rīkotajā reidā centās izzināt vides pieejamību redzes invalīdiem. Kādi ir būtiskākie trūkumi? Pirmais - grūti pamanāmi šķēršļi uz ietvēm. Pelēkā dienā, ejot pa pelēku bruģi gan redzes invalīdus, gan bērnus vai jebkuru domās iegrimušu gājēju apdraud pelēks laternas stabs, kas pēkšņi parādās ietves vidū. Izrādās, arī modernā, drošību stiprinošā stikla siena, kas nesen izveidota pilsētas domes pirmajā stāvā, kontrastaini saskatāma tikai no ārpuses. Izejot no domes, vājredzīgam cilvēkam tā grūti pamanāma. Plašāk par šo tēmu lasiet otrdienas, 21.oktobra, «Zemgales Ziņās».