«Karaliskās» čella skaņas muzejā

2008. gada 19. novembris 14:11

1200

Daudzo valsts svētku pasākumu laikā kāds varbūt ne pārāk skaļš un plaši izreklamēts, toties muzikāli augstvērtīgs un vienlaikus sirsnīgs notikums piepildīja 18.novembra pēcpusdienu Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā.

Ar čella solo koncertu uzstājās Maksims Beitāns - dzimis jelgavnieks, kas čella stīgām pieskāries četru gadu vecumā un līdz pat Jelgavas Mūzikas vidusskolas absolvēšanai 2006.gadā šo instrumentu apguvis pie skolotājas Irinas Titarenko, bet nu jau divus gadus studē Karaliskajā mūzikas koledžā Londonā, kur viņa pedagogs ir Aleksandrs Bojarskis.No baroka līdz XX gadsimtamKā atzīmēja muzikoloģe Maruta Bērziņa, muzeja zāles akustika un noskaņa ir īpaši piemērota tieši čella skaņām, un par to varēja pārliecināties ikviens no klausītājiem, kas šoreiz bija pulcējušies vēl kuplākā skaitā, nekā ierasts redzēt Ģ.Eliasa muzejā rīkotajos klasiskās mūzikas koncertos. Netrūka arī jaunā mūziķa kādreizējo skolotāju un kolēģu (arī koncerta vadītāja M.Bērziņa savulaik Jelgavas Mūzikas vidusskolā mācījusi Maksimam mūzikas teoriju), kas piešķīra notiekošajam īpašu šarmu. M.Bērziņa atgādināja daudzos M.Beitāna nopelnus dažādos valsts un starptautiska mēroga konkursos (to pavisam ir ap 15), bet galvenais bija pati muzicēšana.M.Beitāns sāka ar vienu no čellistu pamatrepertuāra stūrakmeņiem - J.S.Baha «Svītu Nr. 6 čellam solo» Re mažorā, un, ja sešdaļīgais baroka dižmeistara skaņdarbs tika atskaņots ar tam piemītošo cēlo atturību, tad koncerta turpinājumā varējām gremdēties romantisma pasaulē. Kopā ar pianisti Natāliju Prihodčenko izpildītā Franča Šūberta Sonāte «Per arpeggione» varbūt nav pats pazīstamākais komponista darbs, tomēr sirds siltums strāvoja vai ikkatrā melodiskā priekšnesuma skaņā.Pēc klasiskā repertuāra M.Beitāns iepazīstināja klausītājus ar mūsdienām nedaudz tuvākiem ritmiem, atskaņojot XX gadsimta mūziku - Zoltana Kodaja «Sonāti čellam solo». Varējām dzirdēt ungāru komponista daiļrades sākuma posmā (1915.gadā) sacerētās sonātes pirmo, dramatiska sasprindzinājuma pilno daļu, kur izpaudās Maksima kā čellista tehniskais varējums.Fakti no «aizkulisēm»Nelielai atkāpei, iedrošinot nākamos muzeja koncertu apmeklētājus, prieks atzīmēt, ka tiek domāts arī par nopietnajā mūzikā mazāk «iesvaidītajiem» - tā šoreiz no koncerta vadītājas M.Bērziņas stāstījuma varēja uzzināt, ka Z.Kodaja skaņdarba atskaņojumam nepieciešams pārskaņot divas zemākās čella stīgas, tā paplašinot instrumenta diapazonu. Uzzinājām arī interesantu faktu, ka M.Beitāns vasarā, atzīstot viņa labos nopelnus mācībās Anglijā, uz trim mēnešiem ieguvis tiesības spēlēt 1753.gadā izgatavotu Veronas čellu.Tagad gan Maksims atkal spēlē uz «parasta» instrumenta, kas gan netraucēja pabeigt koncertu ar virtuozi izpildītu G.F.Hendeļa «Pasakalju» (krievu čellista Dikova aranžējumā), atkal atgriežoties pie baroka mūzikas. Vēl tikai, atbildot uz klausītāju jūsmīgajiem aplausiem, piedevās izpildītais P.Čaikovska «Sentimentālais valsis», un «Ziņām» radās izdevība pārmīt dažus vārdus ar pašu Maksimu Beitānu.Priecīgā atkalredzēšanāsMaksims pastāstīja, ka līdz studiju beigšanai Anglijā, kur pašreiz viņš mācās Karaliskās mūzikas koledžas bakalaura programmas II kursā, palikuši vēl divi gadi. Maksims ir ļoti iepriecināts par uzaicinājumu koncertēt dzimtajā pilsētā tieši Latvijas jubilejas dienās (čellists uztājās arī 15. novembra ekumeniskā dievkalpojuma laikā Sv.Annas katedrālē un svinīgajā valsts svētku pieņemšanā). Koncerts Ģ.Eliasa muzejā bijis viņa pirmais pilnas programmas solokoncerts, ko viņš sniedz Latvijā pēc divarpus gadu pārtraukuma. Maksims bija aizkustināts par silto uzņemšanu Jelgavā un uzaicināja savus cienītājus uz jaunu tikšanos - M.Beitāna soloprogrammu (gan nedaudz mainītā sakārtojumā) varēs dzirdēt arī 21.novembrī pulksten 18 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Rīgā.

ZZ.lv ARHĪVS

«Karaliskās» čella skaņas muzejā

Kategorijas