Kā labā strādā Zemgales šķīrējtiesa?

2008. gada 20. novembris 05:16

1776

Jelgavnieks Renārs Majors lielāko daļu sava līdzšinējā apzinīgā mūža ienākumus guvis, kaut ko pērkot un pēc tam pārdodot, un līdz pat 2006.gadam nekas neliecināja, ka šī nodarbe pēc pāris gadiem viņu no it kā veiksmīga uzņēmēja padarīs par parādnieku.

Jelgavas tiesa šoruden 2.septembrī atzina, ka R.Majors un viņa sieva Daira kādam citam uzņēmējam, SIA «Zemgales pērle» īpašniekam Jānim Freidenfeldam, ir parādā 236 176,07 latus. Tiesa arī lēma, ka šī summa no Majoriem piedzenama piespiedu kārtā. Tā kā pēdējo pavērsienu gaita šajā lietā rada šaubas par parāda summas atbilstību patiesībai, kā arī vērš uzmanību metodēm, kā apjomīgie skaitļi radušies un tikuši piedzīti, «Ziņas» cenšas izsekot notikumu gaitai no 2006.gada, kad R.Majors pirmoreiz sastapās ar J.Freidenfeldu, līdz šim brīdim.Kā sākās sadarbībaPamanījis, ka citiem labi sokas kurināmā biznesā, 2006.gada sākumā R.Majors izdomāja tirgot skaidu briketes. Viņaprāt, rentablu noietu tām varēja atrast Krievijas tirgū. Taču pietrūka sākuma kapitāla, vajadzēja sadarbības partnerus kā investorus. Vīrieša paziņa Dzidra Šīna viņam norādīja, ka ir Jelgavā kāds uzņēmīgs cilvēks, kas aizdod naudu citiem, piedalās kopīgos biznesa pasākumos. Viņa iepazīstināja R.Majoru ar Jāni Freidenfeldu.Tika nodibināta SIA «Skals», kuras pamatkapitālu veidoja 15 000 latu. R.Majoram piederēja 49 procenti kapitāla daļu, tikpat arī J.Freidenfeldam. Lai nerastos iespēja, ka kāds no abiem partneriem varētu būt vairāk ieinteresēts firmas aktivitātēs, kā arī lai nerastos domstarpības abu vidū, kā trešais valdes loceklis ar diviem procentiem kapitāla daļu tika pieaicināta tolaik it kā neitrāla persona - Jānis Rozentālbergs - kura vārds biežāk būs dzirdams pēc kāda laika.Kaut arī R.Majoram un J.Freidenfeldam firma «Skals» piederēja vienlīdzīgās daļās, investīcijas tajā ieguldītas diezgan savādā veidā. Dažu mēnešu laikā tika iegādāta ražotne, pirktas iekārtas un gatavotas briketes. Taču šīs investīcijas Freidenfelda kungs ieguldīja nevis kā uzņēmuma līdzīpašnieks, bet gan, slēdzot ar R.Majoru aizdevuma līgumus par dažādām naudas summām - no 1500 latiem sākumā līdz pat divdesmit tūkstošiem kādā no pēdējiem darījumiem. Abi zināja, ka finanses ieguldāmas kopīgās firmas izveidē un attīstībā. Tādi aizdevuma pārskaitījumi ik pa laikam turpinājās līdz pat 2007.gada sākumam, kopumā to bija ap desmit par summu - 75 000 latu. Tādējādi abu kungu vidū izveidojās diezgan cieša sadarbība un uzticēšanās.Domājot, ka J.Freidenfelds ir godājams uzņēmējs, uz kuru var paļauties, R.Majors 2007.gada janvārī nolēma no Freidenfelda kunga iegādāties dzīvojamo māju savai ģimenei. Savrupnamus J.Freidenfeldam piederošā firma «Zemgales pērle» tolaik būvēja citu pēc cita. Majoru ģimenes noskatītais īpašums tad vēl bija jaunbūves stadijā. Šis janvāris arī uzskatāms par fenomenāla riņķa danča sākumu, kas pēc vairāk nekā gada Majoriem radīs it kā parādsaistības virs 230 000 latu.Ar fiktīvu «aizdevumu» pamato kredīta saņemšanas iespējas 2007. gada 5. janvārī R.Majors paraksta jaunbūves pirkuma līgumu. Topošo savrupnamu viņam un sievai Dairai par 80 000 latu pārdod SIA «Zemgales pērle», līgumu firmas vārdā paraksta J.Freidenfelds. Būvniecības stadijā esošais nams atrodas 3.līnijā 9, Jelgavā. Māja tiek būvēta, Majori jau iejūtas tās saimnieku tēlā, kaut nauda atbilstoši pirkuma līguma summai pārdevējai firmai nav pārskaitīta. Celtniecības gaitā šis it kā notikušais pirkuma darījums tiek atstāts aizmiršanai.Taču tad - pēc trim mēnešiem - 3.aprīlī tiek noslēgts interesants aizdevuma līgums. Tajā J.Freidenfelds figurē kā naudas aizdevējs, savukārt Majori - kā aizņēmēji. Summa - 140 000 latu. Lai gan reāla nauda nekur tā arī neparādījās, Majori neuzmanības vai kādu citu iemeslu dēļ parakstīja līgumu, kurā bija minēts: «Aizdevējs, parakstot šo līgumu, apliecina, ka aizdevums izsniegts un aizņēmēji, parakstot šo līgumu, apliecina, ka ir saņēmuši aizdevumu.» R.Majoram pirms parakstīšanās pat nebija jāpārbauda savs bankas konts, viņš zināja, ka nekāda nauda netiks pārskaitīta. Atšķirībā no citām naudas aizdošanas reizēm, šis bija vienīgais gadījums, kad pretī nebija dokumenta par finanšu pārskaitījumu.Mājas vērtība no sākotnējiem 80 tūkstošiem latu šajā laikā līdz ar nekustamo īpašumu bumu bija teju dubultojusies līdz ar būves pabeigšanu. Savu neesošo vai necilo juridisko zināšanu dēļ Majoru pāris noticēja, ka nepieciešams tāds it kā aizdevuma līgums, līdz viņi saņems bankā kredītu. Tas savukārt bija vajadzīgs, lai norēķinātos par māju ar J.Freidenfeldu, jo viņi līdz šim par namu neko nebija maksājuši. Majoriem esot iestāstīts, ka šāds izdomāts aizdevuma līgums līdz naudas dabūšanai no kredītiestādes kalpošot pašu sirdsmieram (gluži kā garantija), jo īpašums pārrakstīts uz viņu vārda, bet par to nekas vēl nav samaksāts. Savādi, bet jau nākamajā dienā, 4.aprīlī, Majori paraksta vēl vienu pirkuma līgumu, kurā teikts, ka viņi jauno māju un zemi zem tās dabūjuši sev par aptuveni 27 700 latiem. Pārdevēji ir J.Freidenfelds ar sievu. Kaut arī pirms gada šā nama vērtība bija piecreiz augstāka, Majori pieņēma, ka visas iepriekšējās formalitātes nepieciešamas, lai beidzot dabūtu no bankas kredītu un norēķinātos ar Freidenfelda kungu.Lielākā daļa naudas atdota2007.gada jūnijā uz Majora kunga sievas Dairas vārda tiek saņemts pirmais bankas aizdevums. Pirmo summu - 60 000 latu - sieviete uzreiz pārskaitīja «Zemgales pērlei». Pēc tam divas reizes pa 25 000 latu D.Majore ieskaitīja arī personīgi J.Freidenfelda kontā, vēl pēc laika uzņēmēja kontu viņa papildināja par 12 tūkstošiem latu. Tādējādi mājas celtniecības gaitā Majori Freidenfelda kungam līdz 2007.gada vasarai vairākos piegājienos pārskaitīja 122 000 latu.Sākas tiesu darbiSeptembrī Majori pārdeva savu pilsētā esošo dzīvokli, gribēja jau ievākties jaunajā privātmājā, taču tad attapās, ka tā nemaz vēl nav īsti pabeigta. Daira intensīvi sāka interesēties, vairākkārt J.Freidenfeldam jautājot, kas par lietu. Rudenī viņi jaunajā mājā tomēr ievācās, taču jau decembrī starp abām pusēm - Majoriem un J.Freidenfeldu - sākās strīdi. Vispirms to iemesls bija Majoru neapmierinātība, ka nauda par māju un zemi ir pārskaitīta, bet celtniecības darbs nav īstenots pilnvērtīgi. J.Freidenfelds savukārt pretī lika faktus par iepriekš vairākkārt parakstītiem līgumiem, kuros figurē milzīgas naudas summas, ko Majori it kā saņēmuši, bet nav atdevuši. Šiem strīdiem 2007.gada beigās sekoja tiesu darbi, kas turpinās joprojām.Tikai līdz ar nesaskaņu sākumu Majoru ģimene atskārta, ka visos iepriekš noslēgtajos līgumos kā iespējamo nesaskaņu izšķīrēja iekļauta Zemgales šķīrējtiesa. Tā šopavasar 8.aprīlī nosprieda, ka Majori J.Freidenfeldam ir parādā aizdevuma summu 91 184,12 latu apmērā, 142 800 latu kā līgumsodu par parāda neatdošanu, kā arī šķīrējtiesas procesa izdevumus 2191,95 latu apjomā. Kopā šīs summas veido 236 176,07 latus. Majori pat negrasījās šo nereālo summu Freidenfelda kungam maksāt. Tādēļ no J.Freidenfelda puses tika sākta tiesvedība. Šoruden 2.septembrī Jelgavas tiesa lietu skatīja pirmajā instancē. Tā nolēma, ka Zemgales šķīrējtiesas spriedums ir taisnīgs, un izsniedza izpildrakstu šķīrējtiesas lēmuma piespiedu izpildei. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājam piespiedu kārtā (īpašumu pārdošana un citi līdzekļu ieguves veidi) no Majoriem jāpiedzen šie 236 176 lati.Protests«Ziņu» rīcībā nonācis Latvijas ģenerālprokurora Jāņa Maizīša 23. oktobrī parakstīts protests par Jelgavas tiesas 2. septembra spriedumu. Pat ģenerālprokurors uzsver, ka konkrēto «Jelgavas tiesas lēmumu nevar atzīt par likumīgu un pamatotu»...Vairāk par savādās «sadarbības» un nesaskaņu līkločiem, kā arī J.Freidenfelda versiju par notikušo lasiet ceturtdienas, 20.novembra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Kā labā strādā Zemgales šķīrējtiesa?

Kategorijas