ZZ.lv ARHĪVS

Juveliera darbā - kā puķu dārziņā

Linda Lindenbauma

2008. gada 5. decembris 05:00

3023
Juveliera darbā - kā puķu dārziņā

Svētkos nereti otram gribas sagādāt īpašu un unikālu dāvanu, lai pat pēc vairākiem gadiem saglabātos mīļa atmiņa, tāpēc visos laikos iecienīti bijuši juveliera un graviera pakalpojumi. Tos piedāvā arī sertificēts juvelieris, gravieris Mārtiņš Karols, kurš absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu.

Meistars stāsta, ka viņa nodaļa atradusies līdzās metālistu nodaļai, tādēļ ļoti daudz laika pavadījis tur. Un, būtībā pašmācības ceļā apguvis šo arodu, 1967.gadā sāka strādāt daiļamatniecības ražošanas apvienībā «Daiļrade» par mākslinieku. «Tā arī pamazām aizgāja tā lieta,» atceras M.Karols.«Gravēšana un juveliera darbs - tas notiek paralēli. Viens bez otra nevar iztikt. Kad top kāds priekšmets, veidošanas procesā ietilpst diezgan daudz gravēšanas,» stāsta meistars.Šajā darbā svarīgākais ir pacietība. «Man tā iedzimta no vecākiem. Katru darbiņu vienmēr vajadzēja paveikt precīzi un kārtīgi. Kad ir pacietība, precizitāte pati par sevi nāk līdzi. Jāstrādā kā vecāsmātes puķu dārziņā - kārtīgi jāizravē visas nezāles,» salīdzina M.Karols.Juvelieris atzīst, ka tikai pašmācības ceļā šo profesiju nevar apgūt. «Tomēr, ja ir labs meistars, kas dalās pieredzē, un skolnieks ir acīgs, redz, kā to dara, viņš ātri iemanās. Ārkārtīgi svarīga ir pieredze, bez tās nevar,» spriež juvelieris, piebilstot, ka viņam lielāko un vērtīgāko praksi devis laiks «Daiļradē».Lai gan šajā arodā aizvadīti 40 gadi, citu profesiju meistars nav vēlējies apgūt, tomēr atklāj, ka labprāt būtu gribējis strādāt koktēlniecībā. «Lai strādātu ar koku, nepieciešamas plašas telpas. Man tādas iespējas nebija, tāpēc nācās izvēlēties profesiju, kur nevajag tādus plašumus,» secina jelgavnieks.Kur apgūt juveliera profesiju un citas ar šo darbu saistītas nianses lasiet piektdienas, 5.decembra, «Zemgales Ziņās».