ZZ.lv ARHĪVS

Foto: Likvidēts Pārlielupes cietums

Gaitis Grūtups

2008. gada 12. decembris 14:27

2113
Foto: Likvidēts Pārlielupes cietums

Piektdien likvidācijai nolemto Pārlielupes cietumu atstāja pēdējais ieslodzītais. Tajā pat laikā agrākajā cietuma darbinieku apmācības klasē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Jelgavas mērs Andris Rāviņš parakstīja nodomu protokolu, kurā apņemas izveidot darba grupas, lai pašvaldībai piederošo tiesas namu Dambja ielā 12 apmainītu pret valstij piederošo nu jau slēgto ieslodzījuma vietu.

Kā pastāstīja likvidētā cietuma priekšniece Ludmila Zaporožeca, no pusotra simta darbinieku četri pēc pašu vēlēšanās atvaļinājušies no dienesta, deviņi devušies pensijā, bet pārējie turpina darbu citos cietumos. Pati viņa turpinās dienestu Olaines cietumā priekšnieka vietnieces amatā. No 24 brīvlīguma darbiniekiem septiņpadmit kļūs par bezdarbniekiem. Sakarā ar iestādes slēgsanu sūdzības no bijušajiem darbiniekiem nav saņemtas. Dobelnieks Viktors, kurš bija viens no četriem bijušajiem ieslodzītiem, kam pēdējā cietuma pastāvēšanas dienā beidzās soda izciešanas termiņš, žurnālistiem sacīja, ka cietuma stāvoklis nebija tik ļoti katastrofāls, kā to, izceļot bēdīgākās vietas, kultivējuši masu mediji. Tagad viņš domā sākt jaunu dzīvi un cer, ka grūtību gadījumā varēs saņemt atbalstu no Probācijas dienesta.Pērn darbu sākusī šūšanas uzņēmuma «Sakta» ražotne, kas nodrošināja ar darbu 60 ieslodzītos, no Pārlielupes cietuma pēc tā slēgšanas pārvietota uz Jelgavas cietumu. Tā priekšnieks Oļegs Poļakovs pavēstīja, ka jaunajā vietā ražotne attīstās labi.Iepriekš jau vairākkārt ziņots, ka Pārlielupes cietums bija katastrofālā stāvoklī, tādēļ secināts, ka ir nelietderīgi ieguldīt nodokļu maksātāju naudu iestādē, kas nepārtraukti jāremontē, turklāt nopietni apdraud sabiedrības drošību. No Pārlielupes cietuma visbiežāk notikuši bēgšanas mēģinājumi, turklāt bijis liels nelegālo pienesumu skaits, kas tika pārmesti pāri sētai. Pagaidām nav īsti skaidrs, kas Pārlielupes cietuma vietā varētu atrasties turpmāk. A.Rāviņš domā, ka šeit izveidosies sabiedriskais centrs, taču nav izslēgta arī apbūve ar dzīvojamajām ēkām.