Brīvība no bailēm un savtīguma
Skaidrīte
Lasmane: “Sava mirstīgā ķermeņa sargāšanai bailēs un
atkarībā no mistiskiem safabricējumiem drīzāk ir jūga un
apmātības, nevis brīvības raksturs”.
– Daudzus
pārsteigusi agresivitāte, kas pēdējā laikā Covid-19 kontekstā
izlaužas sabiedrībā. Draud un uzbrūk žurnālistiem, mediķiem,
politiķiem, apsargiem veikalos un policistiem. Vai arī jūs tas
pārsteidzis, jums ir skaidrojums šīm izpausmēm? Ko tas par mums
liecina?
Kopīgiem spēkiem kurināts, naida ugunskurs pašlaik
bīstami liesmo... Krīzes laikā, un par tādu mūsu dzīvi Covid-19
pandēmija padarījusi, naidam, niknumam, dusmām parasti ir tendence
pieaugt, jo būtiski mainās ierastā, normālā dzīves kārtība.
Nākas pielāgoties jauniem izdzīvošanas nosacījumiem, ko pavada
satraukums, neziņa, bailes, un seko atbilstoša negatīvu izjūtu
lavīna. Spontāni uzliesmo draudoša un haotiska pretreakcija
neērtajiem apstākļiem, kuri diemžēl ieilgst. Ak, kā līdzētu
savaldība, izturība, gudrs vēss prāts un kopības sajūta, taču
to var iegūt tikai ilgstošā sagatavotībā izglītībā, kultūrā
un sabiedrības paradumos.
Pašlaik, kad agresivitātes un ļaunuma
postu sāpīgi pārdzīvo gan žurnālisti, gan mediķi, gan
zinātnieki, vakcinētie un nevakcinētie, varētu teikt, ikviens,
kurš kaut ko dara vai nedara, atklājas naida destruktīvā
klātbūtne visā tās bezjēdzībā. To mēģina ierobežot ar
policejisku uzraudzību un kontroli, līdzīgi anonīmiem komentāriem
interneta portālos, taču tā ir tikai nejauša un nesekmīga cīņa
ar sekām. Kas attiecas uz cēloņiem, krīze tos palīdz apzināties,
bet ne novērst. Turklāt ļaunuma daba nav nemaz tik vienkārša.
Tās cēloņi nenogurstoši meklēti visā cilvēces nemierīgajā
vēsturē. Tie rasti gan cilvēka dabā, gan agresīvajā vidē un
dzīves apstākļos, gan nepietiekamā iecietības, savaldības un
labvēlības kultivēšanā izglītībā, mākslā, reliģijās.
Pašlaik, kad ir tik plašas sabiedrības izglītošanas iespējas
medijos, to līdzdalība naida mazināšanā būtu īpaši uzsverama.
Kā noprotams, visu šo cēloņu izziņa un kaut minimāla morāla
uzlabošana nav vienas dienas jautājums, nemaz nerunājot par krīzes
ekoloģiju.
Visu interviju varat izlasīt 4. novembra “Zemgales Ziņās”
Foto: Jānis Brencis
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”