ZZ.lv ARHĪVS

Brīvība no bailēm un savtīguma

Sigita Roķe

2021. gada 19. novembris 13:40

69
Brīvība no bailēm un savtīguma

Skaidrīte Lasmane: “Sava mirstīgā ķermeņa sargāšanai bailēs un atkarībā no mistiskiem safabricējumiem drīzāk ir jūga un apmātības, nevis brīvības raksturs”.

– Daudzus pārsteigusi agresivitāte, kas pēdējā laikā Covid-19 kontekstā izlaužas sabiedrībā. Draud un uzbrūk žurnālistiem, mediķiem, politiķiem, apsargiem veikalos un policistiem. Vai arī jūs tas pārsteidzis, jums ir skaidrojums šīm izpausmēm? Ko tas par mums liecina?
Kopīgiem spēkiem kurināts, naida ugunskurs pašlaik bīstami liesmo... Krīzes laikā, un par tādu mūsu dzīvi Covid-19 pandēmija padarījusi, naidam, niknumam, dusmām parasti ir tendence pieaugt, jo būtiski mainās ierastā, normālā dzīves kārtība. Nākas pielāgoties jauniem izdzīvošanas nosacījumiem, ko pavada satraukums, neziņa, bailes, un seko atbilstoša negatīvu izjūtu lavīna. Spontāni uzliesmo draudoša un haotiska pretreakcija neērtajiem apstākļiem, kuri diemžēl ieilgst. Ak, kā līdzētu savaldība, izturība, gudrs vēss prāts un kopības sajūta, taču to var iegūt tikai ilgstošā sagatavotībā izglītībā, kultūrā un sabiedrības paradumos.
Pašlaik, kad agresivitātes un ļaunuma postu sāpīgi pārdzīvo gan žurnālisti, gan mediķi, gan zinātnieki, vakcinētie un nevakcinētie, varētu teikt, ikviens, kurš kaut ko dara vai nedara, atklājas naida destruktīvā klātbūtne visā tās bezjēdzībā. To mēģina ierobežot ar policejisku uzraudzību un kontroli, līdzīgi anonīmiem komentāriem interneta portālos, taču tā ir tikai nejauša un nesekmīga cīņa ar sekām. Kas attiecas uz cēloņiem, krīze tos palīdz apzināties, bet ne novērst. Turklāt ļaunuma daba nav nemaz tik vienkārša. Tās cēloņi nenogurstoši meklēti visā cilvēces nemierīgajā vēsturē. Tie rasti gan cilvēka dabā, gan agresīvajā vidē un dzīves apstākļos, gan nepietiekamā iecietības, savaldības un labvēlības kultivēšanā izglītībā, mākslā, reliģijās. Pašlaik, kad ir tik plašas sabiedrības izglītošanas iespējas medijos, to līdzdalība naida mazināšanā būtu īpaši uzsverama. Kā noprotams, visu šo cēloņu izziņa un kaut minimāla morāla uzlabošana nav vienas dienas jautājums, nemaz nerunājot par krīzes ekoloģiju.

Visu interviju varat izlasīt 4. novembra “Zemgales Ziņās”

Foto: Jānis Brencis