ZZ.lv ARHĪVS

Pirmdien Saeimas Mandātu komisija noskaidros, kuri deputāti nav vakcinējušies un nevarēs piedalīties Saeimas darbā

LETA

2021. gada 12. novembris 16:44

28
Pirmdien Saeimas Mandātu komisija noskaidros, kuri deputāti nav vakcinējušies un nevarēs piedalīties Saeimas darbā

Pirmdien, 15.novembrī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sanāks uz sēdi, lai noskaidrotu, kuri deputāti nebūs tiesīgi piedalīties Saeimas darbā, jo nav vakcinējušies pret Covid-19 vai pārslimojuši to, aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājas biedrs Vitālijs Orlovs (S).

Plānots, ka komisijas locekļi uz sēdi sanāks plkst.8, lai vēlāk plenārsēdē informētu deputātus par to, kuri nav uzrādījuši sertifikātu un līdz ar to nav tiesīgi piedalīties Saeimas darbā, kā to nosaka šodien parlamentā pieņemtā likuma "Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam" normas.

Orlovs sacīja, ka vakar, ieraugot likumprojektu, bijis pārsteigts par likumā uzdoto deleģējumu Mandātu komisijai, piebilstot, ka iepriekš neviens to nebija redzējis. Viņš cerēja, ka to vēl uzlabos, atņemot komisijai šo uzdevumu, tomēr tā nenotika.

Politiķis akcentēja, ka iepriekš, kad tika pieņemts lēmums par to, ka deputātam, ierodoties plenārsēžu zālē, jāuzrāda derīgs Covid-19 sertifikāts vai negatīvs tests, tas tika uzrādīts Saeimas Administrācijā. Viņaprāt, arī šajā gadījumā šis deleģējums bija jāuztic parlamenta Administrācijai.

Parlamentārietis arī piebilda, ka konkrētajai Saeimas struktūrvienībai ir zināms, kuriem no deputātiem iepriekš nebija sertifikātu, un tā varētu pārliecināties, vai tagad minētie parlamentārieši tos ir ieguvuši.

Orlovs arī pauda bažas par to, ka nav skaidrs, kas notiks, ja pirmdien gaidāmajā komisijas sēdē nebūs kvoruma.

Vaicāts, vai viņam ir zināms, kuriem deputātiem nav Covid-19 sertifikāta, parlamentārietis atklāja, ka no deputātes Jūlijas Stepaņenko (LPV) sociālo tīklu publikācijām uzzinājis par viņas pozīciju nevakcinēties. Par citiem deputātiem Orlovam skaidras informācijas neesot, vienlaikus viņš atgādināja, ka deputāts Aldis Gobzems (LuK) nesen izslimojis Covid-19, tāpēc viņam būšot sertifikāts.

Stepaņenko aģentūrai LETA norādīja, ka viņai nav Covid-19 sertifikāts, taču tieši neatbildēja uz jautājumu, vai ir vakcinējusies. Politiķe norādīja, ka šodien pieņemtais likums nemotivēs viņu vakcinēties. Stepaņenko par šiem grozījumiem vērsīsies tiesā, reizē politiķe norādīja, ka tas būs grūtāk, nekā viņas pašreizējā cīņa par pārējo iedzīvotāju tiesībām turpināt strādāt, neveicot obligāto vakcināciju.

Deputāte uzsvēra, ka solidarizēsies ar tiem pārējiem cilvēkiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāts un kuri tāpēc nevarēs turpināt strādāt. Politiķe arī norādīja, ka būs jāsaprot, vai viņai joprojām būs tiesības parakstīt priekšlikumus, likumprojektus un jautājumus ministriem.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) aģentūrai LETA skaidroja, ka šodien pieņemtais likums formāli neaizliedz nevakcinētiem deputātiem attālināti iesniegt priekšlikumus vai likumprojektus, tomēr viņi nevarēs par tiem izteikties vai debatēt ne komisiju, ne Saeimas sēdēs. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no pieņemtajiem ierobežojumiem deputāti var izvairīties iegūstot sertifikātu.

Vienlaikus viens "Saskaņas" deputāts pirmdien vēl būs bez sertifikāta. Kā aģentūrai LETA pastāstīja "Saskaņas" frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, viņa vadītajā frakcijā sertifikātus ir ieguvuši visi deputāti izņemot viens, kurš otro vakcīnas pret Covid-19 devu saņems otrdien, 16.novembrī. Tas nozīmē, ka šim deputātam būs nepieciešamas vēl divas nedēļas līdz sertifikāta iegūšanai, kas dos tiesības piedalīties parlamenta darbā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam" nosakot, ka nevakcinētiem vai Covid-19 nepārslimojušiem Saeimas deputātiem no 15.novembra būs liegts piedalīties Saeimas, tās komisiju un parlamenta citu institūciju sēdēs.

Jau sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka nevakcinēti deputāti nedrīkstēs piedalīties klātienes sēdēs, bet tagad liegums noteikts arī dalībai attālinātās sēdēs.

Attiecīgo priekšlikumu iesniedza koalīciju veidojošās "Attīstībai/Par!", "Jaunās vienotības", Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības frakcijas.

Likumā noteikts, ka no 15.novembra Saeimas darbā ir tiesīgs piedalīties tikai tāds Saeimas deputāts, kurš šajā likumā noteiktajā kārtībā ir uzrādījis Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, kā arī deputāts, kurš saņēmis klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai konsīlija atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījis sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu.

Deputātam Covid-19 sertifikāts būs jāuzrāda Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, ja vien deputāts informāciju par sertifikātu nav jau iepriekš iesniedzis Saeimas Administrācijā. Mandātu komisijai tuvākajā Saeimas sēdē būs jāziņo par deputātiem, kuri nav uzrādījuši sertifikātu un līdz ar to nav tiesīgi piedalīties Saeimas darbā.

Deputātam, kurš nebūs tiesīgs piedalīties Saeimas darbā, tiks pārtraukta mēnešalgas un kompensācijas izmaksa. Saeimas deputāta mēnešalgas un kompensācijas izmaksa tiks atjaunota ar dienu, kad deputāts Mandātu komisijai būs uzrādījis Covid-19 sertifikātu.

Ja deputāts sertifikātu būs ieguvis un uzrādījis pēc 15.novembra, Mandātu komisijai par to būs jāziņo tuvākajā Saeimas sēdē.

Pēc koalīcijas frakciju priekšlikuma noteikts, ka likuma mērķis ir noteikt pagaidu papildus prasības Saeimas deputātu dalībai Saeimas, Saeimas komisiju, speciāli izveidoto komisiju, apakškomisiju, deputātu grupu, deputātu darba grupu, Frakciju padomes un Saeimas Prezidija sēdēs, citos Saeimas vai Saeimas struktūrvienību organizētos pasākumos, kā arī Saeimas ārpolitiskajā darbībā, kā arī pagaidu prasības pašvaldības deputātiem.

Izmaiņu autoru skatījumā, šīs prasības tiek noteiktas, lai nodrošinātu sabiedrības veselības un drošības interesēm atbilstošu rīcību Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos, sekmētu uzticēšanos valstī īstenotajai Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības politikai, solidarizētos ar pārējām valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā kapitālsabiedrību amatpersonām un darbiniekiem, nodrošinot taisnīgu attieksmi Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanas pasākumu īstenošanā, kā arī vairotu uzticēšanos valsts un pašvaldību institūciju, tajā skaitā Saeimas darbībai.

Likums būtu spēkā līdz 2022.gada 1.jūlijam, bet Saeimas Prezidijs ne retāk kā reizi divos mēnešos izvērtēs šādu ierobežojumu saglabāšanas nepieciešamību.

Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzsvēra, ka šie grozījumi nav atbilstoši Satversmei un "neiztur samērīguma testu", jo no amatu pienākumu izpildes tiks atstādināti veseli, darbspējīgi deputāti. Šāds regulējums nav nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī, uzsvēra Meistere.

Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) paziņojis, ka tie, kuri vēlēsies, varēs grozījumus apstrīdēt Satversmes tiesā un ka šīs izmaiņas tiek virzītas, ņemot vērā lielo saslimušo un mirušo skaits.

Kā ziņots, iepriekš Aizsardzības komisijā tiesībsargs Juris Jansons komisijas sēdē norādīja, ka minētajā likumprojektā juridiskais aspekts ir sekundārs, jo likumprojekts ir politiska izšķiršanās. Ja parlaments uzlicis par pienākumu valsts pārvaldē obligāti vakcinēties, tad valsts pārvaldei ir jārāda piemērs.

"Tas vairāk ir tiesību filozofisks jautājums. Ja uzliek par pienākumu vakcinēties, tad, lūdzu, rādiet piemēru," uzsvēra Jansons. Minētais gan neizslēdz to, ka, visticamāk, atradīsies deputāti, kuri par šo likumprojektu vērsīsies Satversmes tiesā, norādīja Jansons.

Foto: no arhīva