ZZ.lv ARHĪVS

Pēc 15.novembra vēl arvien būs slēgtas izklaižu vietas un azartspēļu zāles

LETA

2021. gada 9. novembris 17:16

162
Pēc 15.novembra vēl arvien būs slēgtas izklaižu vietas un azartspēļu zāles

Pēc 15.novembra klātienē iekštelpās vēl arvien būs aizliegts sniegt saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi, azartspēlēm, derībām un atrakcijām, šodien nolēma valdība.

Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovkis valdības sēdes laikā norādīja, ka, jau iepriekš lemjot par par "zaļo lokdaunu", kas bija spēkā no 11. līdz 21.oktobrim, tika ierobežoti vairāki ar izklaides pasākumiem saistīti pakalpojumi - atrakcijas, batutu parki, akvaparki, azartspēles. 

Tādējādi arī pašlaik, izejot no stingrajiem ierobežojumiem, noteikts, ka ir jāturpina mazināt kontaktu skaits. Visi ar izklaidi saistīto pakalpojumu slēgšana būšot tas, kas palīdzētu šo mērķi sasniegt. 

Vienlaikus Citskovskis atzīmēja, ka gan izklaides, gan tirdzniecības jomās regulējumu varētu arī mainīt, ja epidemioloģiskās situācijas uzlabojums būtu pietiekams.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) aģentūru LETA informēja, ka pēc valdības sēdes ir neizpratnē par lēmumu ietekmi uz azartspēļu komersantiem un vairāk nekā 2000 nozarē strādājošajiem darbiniekiem. Tāpat asociācijas ieskatā, liedzot pēc 15.novembra strādāt, tiek pārkāpts valdības solījums pēc "mājsēdes" atjaunot darbību "zaļajā" režīmā.

LSBA uzsver, ka azartspēļu nozare paļāvās uz valdības solījumu, ka, beidzoties "mājsēdei", uzņēmumi, kas spēj nodrošināt epidemioloģiski drošus apstākļus, varēs atsākt darbību. Šādā veidā ir konstruēti arī atbalsta mehānismi, kas ir paredzēti līdz 15.novembrim. Neskatoties uz to, ka valdības atbalsts lieliem uzņēmumiem esot drīzāk simbolisks un darbiniekiem nodrošina vien minimālus iztikas līdzekļus, azartspēļu uzņēmumi esot gatavojušies darbības atsākšanai un saglabājuši darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem.

LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks uzskata, ka valdības sēdē neizskanēja argumenti vai kritēriji, kādēļ azartspēļu nozare nedrīkstēs atjaunot darbību. Viņš uzsver, ka nozarei, kas spēj strādāt "zaļajā režīmā", darbība tiek liegta, norādot vien uz nepieciešamību mazināt kontaktēšanos. 

"Pēc darbības atjaunošanas šā gada vasarā azartspēļu vietās dienā ienāk vidēji 10 - 15 cilvēki. Vienlaikus - tiks atļauti pasākumi ar dalībnieku skaitu līdz pat 500 apmeklētājiem," neizpratni pauž Vērzemnieks.

Tāpat asociācijā uzsver, ka vakcinācijas aptvere LSBA biedru uzņēmumos ir gandrīz simtprocentīga. Uzņēmumi jau kopš pagājušā gada strādā saskaņā ar striktu rīcības plānu, saskaņā ar Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra vadlīnijām.

LSBA vērš uzmanību likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 19.panta otrajai daļai, saskaņā ar kuru ārkārtējās situācijas laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā.

Vērzemnieka ieskatā valdības lēmums ir prettiesisks, jo tas liedz azartspēļu nozarei strādāt un, politisku apsvērumu ietekmē, valdība nav paredzējusi zaudējumu kompensācijas mehānismu, kā tas ir citām nozarēm. 

"Cieš gan darbinieki, gan uzņēmumi, gan Latvijas ekonomika," norāda LSBA prezidents, piebilstot, ka asociācija apsver iespēju vērsties Eiropas Komisijā, lai pievērstu uzmanību diskriminējošajai attieksmei pret valstī legālu un stingi kontrolētu uzņēmējdarbības formu.

Foto: pixabay.com