Oglainē noskaņa mainās

2021. gada 2. novembris 10:46

639

Apkopojot oktobra datus par vakcinācijas aptveri Jelgavas novadā, viens no zemākajiem rādītājiem oktobra sākumā atklājās Vircavas pagasta Oglainē, kur ir ap divsimt iedzīvotāju. Mēneša sākumā tur vakcinējies bija tikai katrs ceturtais.
Lietpratēji gan spriež, ka beidzamajās divās nedēļās arī oglainieku aktivitāte krietni augusi un nu jau būs potējusies vairāk nekā puse iedzīvotāju. Pārsvarā Oglainē dzīvo ļoti veci cilvēki. “Es nekur neeju. Ar mani jau nekas nenotiks, tā mums ne reizi vien atbildēja, kad agrāk tur uzrunājām vecos ļaudis. Tomēr pēdējā laikā attieksme ir uzlabojusies,” stāsta ārsta palīdze Baiba Damberga, kas strādā Ritas Afanasjevas ģimenes ārstes praksē Vircavā.

Valdības informācijas krievu valodā netrūkst
Interesanta pašizgatavota pastkaste, kas taisīta no plastmasas caurules, atrodas pie Olgas Baglajas mājas Klusajā ielā. Viņa ir viena no oglainiekiem, kas vakcinācijas kursu uzsāka pavisam nesen. Olga teic, ka nav bijusi vakcinācijas pretiniece, tomēr labāk nogaidījusi. Uz ģimenes ārstes pirmo aicinājumu nav atsaukusies. Drukātos laikrakstus Olga nepasūta, bet uzmanīgi seko ziņām internetā, skatās arī LTV 7. Viņasprāt, valdības informācijas par vakcinācijas lietderību krievu valodā ir pietiekami. Olga sazinās arī ar radiem Krievijā, kuri nav vakcinējušies un dzīvo bez kādiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, taču ir nobažījušies par savu veselību.
Pirms pusotra gada, kad jau Latvijā bija ienākusi pandēmija, mūžībā aizgāja Olgas vīrs Māris, ar kuru kopā pavadīti daudzi gadu desmiti. Pēc vīra nāves visa dzīve ļoti mainījusies, tomēr pamazām viņa atgriežas dzīvē. Olga teic, ka pēc pandēmijas atkal labprāt brauktu ekskursijās, ko pensionāriem rīkoja gan Vircavā, gan kultūras darbiniece Rasma Krauze Lielvircavā. Olga saka, tagad drošāk varēs braukt, jo ir vakcinēta.

Pārmaiņu laiks bija grūts
Oglainē Olga Baglaja dzīvo vairāk nekā četrdesmit gadu. Kopsaimniecībā jeb tolaik tā sauktajā sovhozā “Oglaine” viņa strādāja kopš 19 gadu vecuma. Pabeigusi profesionāli tehnisko skolu, Olga bija plānojusi strādāt pilsētā, taču sovhoza “Oglaine” grāmatvedībā bija vajadzīga uzskaitvede. Paklausot sovhoza direktora Moroza aicinājumam, viņa šo darbu pieņēma. 1976. gadā “Oglainē” par brigadieri un agronomu sāka strādāt Olgas nākamais vīrs Māris, kas arī ir no Vircavas pagasta. Ģimenē piedzima divi dēli. Sovhozs par labu darbu maksāja prēmijas un piešķīra vienu no jauuzceltajām ģimenes mājām, tā saukto “līvānieti”, kādas tipveidā tika būvētas daudzviet Latvijā. Piemājas saimniecībā ģimene turēja govis, audzētas cūkas.
90. gadu pārmaiņu laiks ģimenei bija grūts. “Varbūt kādam kļuva labāk, bet tas, kas mums tika…” smagi saka Olga. Kopsaimniecība “Oglaine” juka. Vienlaicīgi 1992. gadā viņu kopā ar vīru atlaida no darba. “Jūs neticēsiet, bet 90. gadu sākumā mūsu ģimenei, kurā bija pieci cilvēki – mēs ar vīru, divi bērni un mans tēvs –, pastāvīgi ienākumi bija tikai tēva 138 latu pensija un divu bērnu pabalsts, kas tolaik bija 5,25 lati mēnesī par bērnu,” tos laikus atceras Olga Baglaja. Palīdzēja tas, ka 80. gadu beigās, vēl strādājot sovhozā, ģimene bija nopirkusi automašīnu. Ar to tad arī braukts pa tirgiem, kur vests pašu un kaimiņu izaudzētais. Ģimene apguva groziņu pīšanu. Tas arī bija papildu rūpals, ar ko tajā laikā varēja kaut mazliet nopelnīt. No pārmaiņu laika pārdzīvojumiem vīrs Māris smagi saslima ar depresiju, kas viņu neatlaida visu atlikušo mūžu. Olga kļuva par vīra aprūpētāju. Par šo darbu tiek maksāts valsts pabalsts, bet ne nodokļi. Tādēļ darba stāžs viņai sanāk tikai 23 gadi un pensija ir vien 178 eiro.
Olga Baglaja tagad par iztikšanu nesūdzas, jo jaunākais dēls strādā par šoferi Norvēģijā un pelna pietiekami daudz, lai varētu mātei pastāvīgi palīdzēt. Piemājas saimniecībā palīdz arī vecākais dēls, kurš dzīvo Mazlaukos un no vectēva, Oglaines kalēja Leonīda Dammes, ir mantojis daudz saimniecībā derīgu prasmju.
Olgai smeldz, ka tāda Oglaine, kāda tā bija viņas jaunībā, droši vien vairs nebūs. “Mēs ciemā dzīvojām daudz cilvēku, bijām draudzīgi, parkā notika zaļumballes, kur spēlēja dzīvā mūzika. Es biju kalēja meita; mans tēvs ko labu ir uztaisījis jo daudziem mūsu pagastā,” par jaunību stāsta Olga Baglaja. Tagad viņa trīs reizes dienā iet pastaigā ar mazu sunīti, vēl ir saimniecības rūpes par desmit vistām. Cerīgas domas sievietei ir par bērniem un mazbērniem.

Paniski baidās no nezināmā
Olga ir viena no tiem, kuri izlēmuši un vakcinējušies. Bet vēl joprojām ir cilvēki, kuri nogaida. Ārsta palīdze Baiba Damberga stāsta, ka mediķi cenšas visiem spēkiem. Ja atsaucība ir, tad labi. Iedzīvotāju vakcinēšana Vircavā brīvprātīgi tika sākta jau 4. martā un, protams, turpinās arī šajā laikā, kad tā ģimenes ārstiem ir uzlikta par pienākumu.
Vircavas pagasta pārvaldniece Rita Borščevska novērojusi, ka ne vienam vien nevakcinētajam ir bail no vakcīnām. “Runāju ar kādu sešdesmitgadnieci, kas agrāk strādāja simtlatnieku programmā, un viņa man atzinās, ka ļoti baidās no šīs potes. Esmu runājusi arī ar jaunajām ģimenēm, kas nav potējušās. Tur arī bažījas: “Mēs četrdesmit gados nomirsim, un kas tad audzinās mūsu bērnus!” Tie cilvēki dzīvo citā informācijas telpā,” teic Rita Borščevska. Pagasta pārvaldniece piebilst, ka cits turpretī dzīvo baumu varā – lūk, viņš, tāds un tāds zināms cilvēks, sapotējās un gandrīz nomira. “Kad es pārjautāju, kurš tad gandrīz nomira, un noskaidrojam patiesību, atklājas, ka cilvēkam pēc potes ir bijuši drebuļi. Taču tas jau sen ir pārgājis, un viņš dzīvo sveiks un vesels,” stāsta Rita Borščevska.

Ja kolēģi sauktu, ietu palīgā
Agrākā Oglaines feldšere Inta Egle atceras, ka 1960. gadā, kad pēc medicīnas skolas beigšanas viņa sāka ciemā strādāt, feldšeru punkta uzskaitē bijis ap tūkstotis cilvēku. Tolaik medicīniskā aprūpe nodrošināta obligātā kārtā. Atbrauca speciāls autobuss un visiem pēc kārtas fotografēja plaušas, līdzīgi bijis ar citiem padziļinātajiem izmeklējumiem un arī vakcinēšanos. Padomju laika diktatūras garā nevienam nav ienācis prātā apšaubīt, vai man pašam tādi medicīniskie pasākumi ir nepieciešami. Inta Egle uz medicīnas apskatēm un arī vakcinēšanām katram individuāli nosūtīja uzaicinājumu. Tos rakstījusi ar roku. Lai vakcinēšanas aptvere sekmētos labāk, viņasprāt, tādus sūtījumus varēja atkārtot arī mūsdienās.
“Oglainē ir tāda īpatnība, ka daudzi vecie ciema iedzīvotāji valsts valodu ne visai labi saprot, tāpēc uzaicinājumu vakcinēties vajadzētu tulkot arī krieviski. Pensionārus neviens latviski vairs neiemācīs, bet uzruna dzimtajā valodā uz jebkuru cilvēku iedarbojas stiprāk,” spriež pensionētā mediķe. Viņa varētu palīdzēt pašvaldībai uzrunāt vecos, viņai labi pazīstamos oglainiekus aicināt vakcinēties. Intas Egles ģimene Oglainē potējās viena no pirmajām – tiklīdz tas bija iespējams. Viņasprāt, pandēmijas drauds ir jāuztver nopietni. Arī tagad mazajā Oglaines ciematā ir kāds ar Covid-19 inficējies cilvēks, taču tas ir vakcinēts un slimību pārcieš viegli.
Intas Egles mājas pagalmā slejas karoga masts ar valsts karogu. Viņa ir arī liela lasītāja, abonē laikrakstus un žurnālus.

Sarmīte Sustrupe, kultūras darbiniece, Vircavas teātra vadītāja
Oglaines ciema vārds ir sens. Agrāk Oglaines apkārtnē augušas ozolu birzis. Hercoga Jēkaba saimnieciskā uzplaukuma laikā, ozolus dedzinot, tika iegūta kokogles, ko izmantoja metalurģijā, kas sendienās vairāk saistās ar ieročiem. Savukārt tagadējais Oglaines ciems tapa 50.–60. gados, kad tika izveidots sovhozs “Oglaine”. Latvijas valsts laikā te bija bagātas lielsaimniecības. Baigajos 40. gados, varām mainoties, vecajiem saimniekiem viss sastrādātais tika atņemts un paši izsūtīti. Pēc kara, kopsaimniecību dibināšanas laikā, te tika izveidots jeb sovhozs “Oglaine”.

Iedzīvotāji ir aicināti pieteikties vakcinācijai un saņemt vakcīnu ģimenes ārstu praksēs. Jelgavā vēl darbojas vakcinācijas centrs Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda bulvārī 24, taču arī tur vakcinēšana notiek pēc iepriekšēja pieraksta. Pieraksts tiek veikts, izmantojot Nacionālā veselības dienesta tālruni 8989 vai mājaslapu www.manavakcina.lv .
Bez pieraksta “dzīvajā rindā” vakcīnu var saņemt 14 vietās Rīgā. Piemēram, Ķīpsalas izstāžu hallē Ķīpsalas ielā 8, ATTA centrā Krasta ielā 60 un citur.

Foto: Gaitis Grūtups

Materiāls tapis sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu

+ 1

ZZ.lv ARHĪVS

Oglainē noskaņa mainās

Kategorijas