ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā Erasmus+ projekta gaitā iepazīst vides problēmas (FOTO)

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā Erasmus+ projekta gaitā iepazīst vides problēmas (FOTO)

Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā (JTV) 2019./20.–2021./22. mācību gados sadarbībā ar skolām Igaunijā, Dānijā, Portugālē un Islandē, tiek realizēts Erasmus+ projekts „We only have one planet” (Mums ir tikai viena planēta). Projekta galvenie mērķi ir iepazīt dalībvalstu vides problēmas un popularizēt videi draudzīga dzīvesveida piemērus.

Projekta gaitā šī gada 4.-8. oktobrī visu piecu dalībvalstu komandas tikās klātienes mobilitātē Igaunijā Linnamäe pilsētas Oru skolā. No JTV mobilitātē piedalījās pieci 9. klašu skolēni un divas skolotājas.


Pirmdien mēs devāmies uz Oru skolu. Skolēni mūs iepazīstināja ar informāciju par savām valstīm, pilsētām, skolām un valsts ekoloģiju, piesārņojumu un atkritumu pārstrādi. Mēs pastāstījām par savu valsti. Vēlāk devāmies izbraucienā uz Matsalu rezervātu un purvu, kur uzzinājām daudz jaunas informācijas par šo vietu, piemēram, kādi dzīvnieki tur dzīvo un kādi augi tur aug. Mēs iepazinām jaunus cilvēkus, atradām jaunus draugus un, protams, labi pavadījām laiku.

Sofija, 9.m1 klase


Otrdien mēs braucām uz Tallinu. Pirmo apciemojām Igauņu uzņēmumu “NGO Mondo”, kas iestājas par cilvēku tiesībām, lielākoties atbalstot cilvēkus no Āfrikas, vācot līdzekļus un nodrošinot darbu. Man visvairāk patika apskatīt afrikāņu darinājumus - grozus, tekstila izstrādājumus, kosmētikas produktus u.c. Katram bija iespēja atbalstīt organizāciju, iegādājoties šīs preces. Pēc tam devāmies Tehnisko universitāti, kur uzzinājām par mikroplastmasu ūdenī un to, kā tā kaitē arī mums. Mikroplastmasa ir zivīs, kuras mēs ēdam un kosmētiskajos produktos. Mūsu pēdējā apskates vieta bija Karbiku ferma, kurā audzē un sagatavo pārdošanai dārzeņus. Ferma produktus piegādā arī Latvijas “Rimi”lielveikaliem. Man jaunums bija tas, ka mazus burkāniņu uztaisa no lielajiem, nevis tie tādi aug.

Elīna, 9.m1 klase.


Trešdien skolēni grupās veidoja video par vides aizsardzības tematiku. Skolēni paši rakstīja scenāriju, filmēja un montēja video. Pēcpusdienā skolēni gatavoja papīru no piepēm. Sākotnēji šķita, ka tas neizdosies, jo piepes bija ļoti cietas, tās vajadzēja sasmalcināt un sajaukt ar ūdeni. Masu izklāja uz auduma un atstāja žāvēties līdz nedēļas beigām. Izrādījās, ka metode darbojas. Bija izveidojies papīrs, bet tas bija biezs un diezgan trausls.

Daina Birkenbauma, skolotāja


Ceturtdienas rītu sākām Oru skolā. Pabeidzām veidot mūsu grupas video par vides problēmām. Pēc tam preparējām zivi. Mūsu uzdevums bija noskaidrot, vai zivs iekšējos orgānos ir mikroplastmasas daļiņas. Tad mēs devāmies uz Hāpsalu, kur gida pavadībā apskatījām Hāpsalu pili. Pēc ekskursijas igauņu skolēni mums parādīja pilsētu. Vēlāk devāmies uz Silmas dabas rezervātu, kur mums bija uzdevums atpazīt Baltijas jūras dzīvniekus. Runājām par Baltijas jūras problēmām. Vakarā devāmies pārgājienā uz mežu ar laternām. Šī piedzīvojumiem bagātā diena noslēdzās ar vakariņām un draudzīgām sarunām pie ugunskura. Jau vēlā vakarā devāmies atpakaļ uz naktsmītnēm Roostas brīvdienu ciematā.

Roberts, 9.m1 klase


Piektdien Oru skolā noskatījāmies izveidotos vides video un izvērtējām nedēļas darbu. Lielisks projekta noslēgums bija brauciens uz Tallinu, kur gida pavadībā iepazinām Igaunijas galvaspilsētas vecpilsētu, apskatījām Kohtuotsa skatu platformu, Dānijas karaļa dārzu, Tallinas Doma baznīcu, Rātslaukumu un citas vietas. Pastaigājāmies pa vecpilsētas šaurajām, bruģētajām ieliņām, kā arī redzējām veco māju un seno baznīcu skaistumu. Tad atvadījāmies no visiem jauniegūtajiem draugiem un braucām mājās.

Piedaloties projektā, ieguvām jaunu pieredzi un sadraudzējāmies ar dažādu valstu skolēniem, iepazinām to kultūru. Mums bija iespēja lietot un pilnveidot savas angļu valodas zināšanas. Bija interesanti izzināt, kā katra dalībvalsts šķiro un tiek galā ar atkritumiem, ražo zaļo enerģiju.

Agnija, 9.m2 klase


Jaunieši vēl cer tikties mobilitātēs Latvijā un Portugālē 2022. gada pavasarī.

Mobilitāte notika pirms ārkārtas stāvokļa ieviešanas, tika ievērotas visas epidemioloģiskās prasības.


Foto: Ineta Blumberga