ZZ.lv ARHĪVS

Olgai Rajeckai visa dzīve ir skatuve

Liene Krūmiņa

2021. gada 16. oktobris 14:41

224
Olgai Rajeckai visa dzīve ir skatuve

Grupas “Eolika” koncertā uz skatuves kāps, muzicēs un dziedās arī komponists Boriss Rezņiks

Ar vērienīgu koncerttūri Latvijā leģendārā grupa “Eolika” ieskandina savu 40 gadu jubileju. Tautā iemīļoto mākslinieku daiļrades cienītāji gaidīti uz koncertu 16. oktobrī Jelgavas kultūras namā. Sarunā ar “Ziņām” grupas vadītāja ekscentriskā personība Olga Rajecka atklāj koncertdzīves aizkulises un komentē pandēmijas laiku. 

– Jau kopš 7. augusta esat koncerttūrē pa visu Latviju par godu “Eolikas” 40 gadu jubilejai. Kādas emocijas pārņem, koncertējot šajā dīvainajā laikā? 
Es 43 gadus dziedu uz skatuves. Kā jūtos? Pandēmija ir jau trešo gadu, vajag ar to visu sadzīvot, nevis baigi pētīt, pandēmija ir un visu laiku būs. Viss ir atkarīgs no tā, kā cilvēks to uztver. 

– Kurš koncerts no grupas 40 gadu jubilejas tūres palicis atmiņā visspilgtāk? 
Pilnīgi visi. Sākot ar Saulkrastiem, Sigulda, Cēsis, Saldus, Daugavpils, Liepāja, Dzintari – neviens koncerts nav īpašāks, katrs ir citādāks, citas emocijas, katrā koncertā ir citi cilvēki, tā ka nevaru kādu izdalīt. Visi mani koncerti ir mana dzīve. Varbūt es pat esmu dzimusi uz skatuves. Man galvenais ir būt uz skatuves, un es nešķiroju, kurš koncerts ir labāks, sliktāks, vēl kaut kāds. Esmu grupas vadītāja jau 20 gadu un vienmēr pirms koncertiem saku saviem līdzgaitniekiem, biedriem, kolēģiem, mūziķiem – šodien kā pēdējoreiz! Jo tu nezini, kas var notikt rīt, un es tā visu laiku dzīvoju. Tas ir tāds rituāls, ko vienmēr veicam pirms koncerta, vienalga, kādā sastāvā vai deju kolektīvā “Madara”, kurā es dejoju, vai deju kolektīvā “Rotaļa,” vai “Turaidas rozē”, vai kādā citā grupā vai projektā, kur piedalos. Mēs sastājamies aplī, sadodamies rokās – tas jau notiek gadiem –, un tad es vienmēr saku – šodien kā pēdējoreiz! Un iedodam tādu enerģijas lādiņu cits citam! Tad visi arī no sirds dara, jo ir liels prieks būt uz skatuves. Tas nav nekādā saistībā ar pandēmiju. Vienmēr ir jāsadzīvo ar tiem laikiem, kādi ir. Mēs arī PSRS laikos sadzīvojām ar to. 


Visu interviju lasiet 14.oktobra “Zemgales Ziņās”

Foto: publicitātes