ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Saeimā skatot nākamā gada budžetu, diskutēs par Pimenova ieceri celt minimālo algu līdz 570 eiro

LETA
Ekonomika

2021. gada 6. oktobris 15:29

51
Saeimā skatot nākamā gada budžetu, diskutēs par Pimenova ieceri celt minimālo algu līdz 570 eiro

Saeimā skatot 2022.gada budžetu, deputāti diskutēs arī par parlamentārieša Igora Pimenova (S) rosinājumu celt minimālo algu līdz 570 eiro, izriet no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) šodien sēdē teiktā.

Parlamenta komisijā šodien tika skatīts kolektīvais iesniegums, kura mērķis ir celt minimālo algu līdz 630 eiro.

Labklājības ministrijas (LM) pārstāve akcentēja, ka jau šogad minimālā alga tika paaugstināta par vairāk nekā 16% līdz 500 eiro. Viņa norādīja, ja minimālās algas līmenis tiek noteikts pārāk augstu vai tiek paaugstināts pārāk strauji, var rasties apdraudējums pieprasījumam pēc mazāk kvalificētā darbaspēka, kā arī var radīt bezdarbu, īpaši reģionos.

Pēc viņas domām, šajā jautājumā svarīgi ir ņemt vērā sociālo partneru, darba devēju un darba ņēmēju redzējumu.

Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leišklans klāstīja, ka minimālajai algai jābūt no 40-45% apmērā no vidējās algas valstī. Vienlaikus viņš minēja, ka labākais risinājums ir nozaru ģenerālvienošanās, jo visām profesijām nevar noteikt adekvātu vienādu minimālo atalgojumu.

Arī Latvijas brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Mārtiņš Svirskis teica, ka, lai arī kā gribētos minimālo algu Latvijā noteikt 630 eiro apmērā, šis lēciens varētu būt par strauju.

Komisijas sēdē tika piesaukta arī Eiropas Padomes direktīva, kas tieši attiecas uz minimālo atalgojumu valstī. Zvīdriņa skaidroja, ka direktīva regulē kritērijus, kas jāņem vērā minimālās algas noteikšanā, vienlaikus piebilstot, ka dalībvalstis neatbalsta noteiktu vērtību noteikšanu. "Līdz ar to direktīva ir vairāk par procesu, ne minimālās algas apmēru," akcentēja LM ierēdne.

No viņas teiktā izriet, ka 2021.gadā vidējā alga valstī ir 1143 eiro un attiecībā pret minimālo algu, šobrīd esošā atbilstība uzskatāma par adekvātu.

Deputāts Pimenovs norādīja, ka pie vidējās algas 1143 eiro minimālajai algai būtu jābūt 571 eiro. Finanšu ministrijas pārstāvis Ilmārs Šņucins teica, ka precīza vidējā alga valstī par 2021.gadu būs zināma vien nākamgad, jo skaitlis 1143 ir prognoze. Vienlaikus viņš informēja, ka pērn vidējā alga valstī bija 1076 eiro.

Tikmēr opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Republika") akcentēja, ka būtu labi, ja labklājības līmenis un atalgojums būtu atkarīgs no likumdevēja politiskās gribas. Tad būtu izdevies sasniegt ne tikai Zviedrijas līmeni, teica Dombrovskis.

Viņaprāt, nelaime esot tajā, ka minimālajam atalgojumam ir savi riski, piemēram, uzņēmumi nevar atļauties maksāt visiem saviem darbiniekiem noteikto summu, kā rezultātā darba ņēmējiem var gadīties zaudēt darbu. Tāpat pastāvot risks, ka cilvēki turpinās strādāt nepilnā slodzē vai "Finanšu ministrijas nodokļu reformas rezultātā, darba ņēmējam no algas par daļēju slodzi vēl būs jāmaksā minimālais sociālais nodoklis".

Dombrovskis teica, ka atturētos šai jautājumā no turpmākas virzības, jo neesot zināms, vai kopējais ieguvums būs lielāks nekā zaudējumi.

Turpretī Pimenovs aicināja ņemt vērā kolektīvajā iesniegumā pausto vēlmi celt minimālo atalgojumu, un uzdot Finanšu ministrijai to noteikt vismaz 570 eiro apmērā.

Komisijas vadītājs piedāvāja sagaidīt ministrijas atzinumu šai sakarā un tad lemt kā rīkoties, pieņemot nākamā gada budžetu. Bondars rosināja šo priekšlikumu skatīt kontekstā ar budžetu.

LETA jau ziņoja, ka parakstu vākšana par šo iniciatīvu sākās pērnā gada augustā, un tās iniciators bija Kristaps Toms Gūtmanis. Viņš atzīmēja, ka Latvija jau kopš 2004.gada ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām dalībvalstu vidū.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, tomēr vēl gadu iepriekš tā bija 430 eiro.

Gūtmaņa ieskatā, zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi.

"Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē," atzīmējis parakstu vākšanas autors, skaidrojot, ka no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni.

Viņš ierosināja paaugstināt Latvijas minimālo mēnešalgu līdz 630 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pēc viņa domām, šādas iniciatīvas atbalstīšana rezultēsies ar to, ka Latvijā veidosies labvēlīgāka sociālā un ekonomiskā vide sevišķi tām iedzīvotāju grupām, kuru ienākumi ir valsts minimālās mēnešalgas apmērā. Pieaugušie jaunieši kļūšot neatkarīgāki no vecākiem, un visas šīs sociālās grupas kopā - no valsts sociālās palīdzības iestādēm.

Tas sniegs šīs sociālajām grupām salīdzinoši labklājīgai, cienīgai dzīvei nepieciešamas ekonomiskas un sociālas iespējas, kuras pašreizējais minimālās algas apjoms liedz, uzskata iniciatīvas autors. Viņa ieskatā, iedzīvotāji kļūs pašpaļāvīgāki un būs vairāk motivēti strādāt, kā arī mazināsies Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm.

Foto: no arhīva

Kategorijas

Kategorijas