Bezdarba līmenis jauno pieaugušo vidū Latvijā augstāks nekā vidēji OECD valstīs

LETA

2021. gada 17. septembris 14:54

Bezdarba līmenis jauno pieaugušo vidū Latvijā augstāks nekā vidēji OECD valstīs

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, Latvijā bezdarba līmenis jauno pieaugušo vidū vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuriem nav iegūta vidējā izglītība, palielinājies par sešiem procentpunktiem un ir augstāks rādītājs nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina OECD izglītības pārskata "Education at a Glance 2021" dati par Latviju.

OECD eksperti norāda, ka pandēmijas ietekme uz ekonomiku ir radījusi bažas par gados jaunu pieaugušo perspektīvām, jo īpaši tiem, kuri pāragri pamet izglītību. Latvijā bezdarba līmenis 25-34 gadus vecu pieaugušo vidū, kuriem nav vidējās izglītības, 2020.gadā bija 19,7%, kas ir par sešiem procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Tas bija lielāks pieaugums nekā vidēji OECD valstīs, kur gados jaunu pieaugušo bezdarba līmenis 15,1% apmērā 2020.gadā bija par diviem procentpunktiem lielāks nekā 2019.gadā.

Vislabākos rezultātus uzrādījusi Indonēzija, Meksika, Koreja, Izraēla, Islande, Lielbritānija, Nīderlande un ASV. Lai arī Igaunijā bezdarba līmenis jauno pieaugušo vidū bez vidējās izglītības ir nedaudz palielinājies, salīdzinot ar 2019.gadu, tas tomēr ir labākais rezultāts no visām Baltijas valstīm, kā arī viens no labākajiem rezultātiem vidēji OECD valstīs. Savukārt Lietuvā no Baltijas valstīm situācija ir visskaudrākā - starp 38 OECD valstīm Lietuva ieņem 34.vietu.

Neskatoties uz Covid-19 krīzes ietekmi uz nodarbinātību, jauniešu, kuri nav nodarbināti un nav arī izglītības sistēmā, īpatsvars 18-24 gadu vecuma grupā Latvijā būtiski nemainījās, tāpat kā lielākajā daļā OECD valstu un partnervalstu.

Tajā pašā laikā pieaugušo skaits, kas piedalās formālajā vai neformālajā izglītībā un mācībās, no 2019.gada otrā ceturkšņa līdz 2020.gada otrajam ceturksnim vidēji samazinājās par 27%. Līdzīgi pieaugušo līdzdalība formālajā vai neformālajā izglītībā un mācībās šajā periodā Latvijā pēc plaši izplatītajiem izolācijas ierobežojumiem un mācību pārtraukšanas klātienē samazinājās par 44%. Tomēr dati liecina, ka 2020.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī Latvijā pieaugušo dalība formālajā un neformālajā izglītībā atkal pieauga.

Taču, neskatoties uz krīzes ietekmi uz nodarbinātību, Covid-19 pandēmijas pirmajā gadā lielākajā daļā OECD valstu un partnervalstu jauniešu, kuri nav nodarbināti un kuri nemācās, īpatsvars vecuma grupā 18-24 gadi būtiski nepalielinājās. Vidēji jauniešu vecuma grupā 18-24 gadi, kuri nav nodarbināti un kuri nemācās, īpatsvars OECD valstīs pieauga no 14,4% 2019.gadā līdz 16,1% 2020.gadā. Latvijā jauniešu vecuma grupā 18-24 gadi, kuri nav nodarbināti un kuri nemācās, īpatsvars 2019.gadā bija 10,9%, kas 2020.gadā samazinājās līdz 10,7%.

OECD dati atklāj, ka Covid-19 izplatība daudzās pasaules valstīs šogad turpina likt šķēršļus klātienes izglītībai. Kā secina OECD eksperti, kopš 2020.gada sākuma līdz šī gada maija vidum 37 OECD valstīs un partnervalstīs bija periodi, kad skolas bija pilnībā slēgtas. Mācību dienu skaits, kad skolas pandēmijas dēļ kopš 2020.gada sākuma bija pilnībā slēgtas, dažādās valstīs ievērojami atšķiras un pieaug līdz ar izglītības pakāpi. Latvija nebija izņēmums.

Pēc OECD datiem, Latvijā pirmsskolas izglītības iestādes no 2020.gada 1.janvāra līdz šī gada 20.maijam netika slēgtas. Savukārt sākumskolas bija pilnībā slēgtas uz 67 dienām, pamatskolas - 74 dienām, bet vidusskolas - uz 105 dienām. Slēgšanas gadījumi OECD valstīs bija vidēji 55, 78, 92 un 101 diena.

Vismazāk skolu slēgšanu Covid-19 pandēmijas apstākļos piedzīvoja Jaunzēlande, Luksemburga, Norvēģija, Nīderlande. Savukārt no Baltijas valstīm Igaunija skolas pilnībā ciet turēja visīsāko laika periodu - nedaudz zem 100 dienām, bet Lietuva rīkojās vienlīdz kā Latvijā. Visilgāk - vairāk nekā 250 dienas - skolas slēgtas turēja Meksikā.

Tāpat OECD eksperti secinājuši, ka daudzās valstīs skolas netika pilnībā slēgtas, bet palika atvērtas ar samazinātu kapacitāti. Piemēram, skolas vispārējās vidējās izglītības pakāpē Latvijā no 2020.gada janvāra līdz 2021.gada maijam bija daļēji atvērtas 38 dienas, un visas šīs dienas bija šajā gadā. OECD eksperti norāda, ka tas bija mazāks nekā vidējais daļējās klātienes dienu skaits OECD valstīs - 57 dienas -, kur 2020.gadā daļēji atvērtas mācības notika 27 dienas un 2021.gadā - 30 dienas.

Skolu pilnīgas slēgšanas laikā 2020.gadā 21 OECD valsts un partnervalsts, ieskaitot Latviju, bija izvēlējušās saglabāt vidusskolas virtuāli atvērtas kā valsts līmeņa stratēģiju. Tomēr četras valstis, izņemot Latviju, izmantoja tālmācības stratēģijas, kas nebija līdzvērtīgas katras klātienes mācību dienas pilnīgai aizstāšanai.

OECD atklāj, ka tiešsaistes platformu darbība skolu slēgšanas laikā dažādās valstīs ir bijusi atšķirīga. Latvijā lēmumi par to, kā darboties tiešsaistes platformām, pieņemti vietējā līmenī, sākot no sākumskolas līdz augstākajai izglītībai.

Tāpat Covid-19 un skolu slēgšanas ietekme uz vienlīdzīgām iespējām izglītībā ir satraukusi daudzas valstis. Kā norāda OECD, 30 no 36 aptaujātajām OECD valstīm un partnervalstīm, tostarp Latvija, ziņoja, ka ir veikti papildu pasākumi, lai atbalstītu to bērnu izglītošanu, kuriem pandēmijas laikā varētu rasties papildu šķēršļi mācībām.

Kā liecina dati, 22 no šīm valstīm, tostarp Latvija, norādīja, ka tām ir subsidētas ierīces skolēniem, lai nodrošinātu mācību nepārtrauktību. Pasākumi, lai mudinātu nelabvēlīgos apstākļos esošos vai mazaizsargātākos skolēnus atgriezties skolā pēc slēgšanas. Vienlaikus īstenoti 29 OECD valstīs un partnervalstīs, tostarp Latvijā.

OECD dati liecina, ka valstis ir saskārušās ar sarežģītiem lēmumiem, kā vislabāk pārvaldīt savus resursus, lai nodrošinātu, ka skolēni un studenti var turpināt piekļūt kvalitatīvai izglītībai pēc iespējas drošākos apstākļos un līdz minimumam samazināt traucējumus mācībām. Pirms pandēmijas kopējie valsts izdevumi formālajai izglītībai - pamatizglītība un vidējai izglītībai - Latvijā 2018.gadā sasniedza 2,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija zemāks par OECD vidējo rādītāju - 3,2%.

Apmēram divas trešdaļas OECD valstu un partnervalstu ziņoja par finansējuma palielinājumu pamatskolām un vidusskolām, lai palīdzētu tām pārvarēt krīzi 2020.gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvija ziņoja par fiskālā gada izglītības budžeta palielināšanos pamatizglītībai gan 2020., gan 2021.gadā.

Tāpat 20 OECD valstis un partnervalstis, izņemot Latviju, paziņoja, ka papildu valsts līdzekļu piešķiršana, lai atbalstītu izglītojošo reakciju uz pandēmiju pamatskolās un vidusskolās, balstījās uz skolēnu vai klašu skaitu. Lai nodrošinātu, ka resursi novirzīti tiem, kuriem tie visvairāk nepieciešami, papildu līdzekļu piešķiršana Latvijā balstīta uz skolu sociālekonomisko situāciju un speciālās izglītības vajadzībām.

Savukārt valstu pieeja skolotāju prioritāšu noteikšanai vakcinācijas kampaņās pret Covid-19 ir bijusi atšķirīga. Kopumā 19 OECD valstis un partnervalstis, tostarp Latvija, izvirzīja skolotājus par prioritāti valdības plānos veikt iedzīvotāju vakcināciju.

"Education at a Glance" ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu. Šogad "Education at a Glance" caurviju temats ir vienlīdzīgas iespējas izglītībā. Tāpat ziņojumā vērtēta Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekme uz izglītības sistēmām, aplūkota izglītības finansēšana un ietverti daudzveidīgi dati par skolotāju darbu.

Ziņojums "Education at a Glance" katru gadu tiek sagatavots OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmā un Latvijas dalība tajā attīsta un stiprina izglītības politikas veidotāju un īstenotāju stratēģisko, analītisko un datu izmantošanas kompetenci.

Latvijas dalība OECD Izglītības sistēmu indikatoru programmā notiek ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā "Dalība starptautiskos izglītības pētījumos".

Foto: pixabay.com

ZZ.lv ARHĪVS

Bezdarba līmenis jauno pieaugušo vidū Latvijā augstāks nekā vidēji OECD valstīs

Kategorijas