Atvieglotas vairākas prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai
Ar jauniem Ministru kabineta noteikumiem "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai" valdība otrdien nolēma atvieglot vairākas līdz šim spēkā esošas prasības.
Jauni MK noteikumi bija nepieciešami, lai prasības saskaņotu ar jauno Grāmatvedības likumu.
Jaunajos noteikumos atvieglotas prasības attiecībā uz kases ieņēmumu ordera vai kases izdevumu ordera parakstīšanu un noteikts, ka tie jāparaksta tikai kasierim ar kuru uzņēmums ir noslēdzis līgumu un kurā noteiktas viņa pienākumi un atbildība.
Attiecīgi jaunajos noteikumos nav pārņemta līdz šim noteiktā prasība kases ieņēmumu orderi vai kases izdevumu orderi parakstīt arī uzņēmuma vadītājam un/vai atbildīgajam grāmatvedim.
Jaunajos noteikumos noteikta atvieglota prasība, ka kases ieņēmumu orderī vai kases izdevumu orderī, kas tiek sagatavots elektroniski, nav jānorāda izsniedzamā vai saņemamā skaidrās naudas summa izteikta gan ar cipariem, gan ar vārdiem un cipariem (šo summu veidojošās valūtas vienības - eiro, ASV dolāri un citas - ar vārdiem, bet to daļas - centi un citas - ar cipariem). Šāda prasība ir attiecināma tikai uz kases izdevumu orderi, kas tiek sagatavots papīra formā, veicot ierakstus manuāli, savukārt elektroniski sagatavotā izdevumu orderī summa jānorāda tikai ar cipariem.
Šāda prasība, ka elektroniski sagatavotiem kases ieņēmumu un kases izdevumu orderiem, nav nepieciešams obligāti norādīt naudas summu izteiktu ar vārdiem, ir pamatota ar to, ka papīra veidā var izlabot manuāli skaitļus, ja tie ir uzrakstīti tikai ar cipariem, savukārt elektroniski gatavojot nav iespējams veikt labojumus.
Attiecībā uz uzņēmuma iekšējiem naudas darījumiem, tas ir, ja skaidras naudas maksātājs vai saņēmējs ir uzņēmuma darbinieks un skaidrās naudas darījums ir izsekojams, jaunajos noteikumos noteikts atvieglojums, ka kases ieņēmumu un izdevumu orderī uzņēmuma darbinieka personas kodu var nenorādīt.
Tāpat noteikts atvieglojums, ka kasiera paraksts nav obligāts, ja uz attaisnojuma dokumenta, piemēram, izmaksu saraksta, iesnieguma, rēķina, kas kases izdevumu orderī norādīts kā izmaksas pamatojums un pievienots kases izdevumu orderim, ir uzņēmuma vadītāja vai viņa noteiktās personas parakstīts rīkojums vai cita veida apliecinājums skaidrās naudas izsniegšanai. Tātad, ja piemēram, uz algas izmaksu saraksta ir uzņēmuma vadītāja paraksts, tad kasiera paraksts nav nepieciešams.
Ja kases ieņēmumu un izdevumu orderus sagatavo elektroniski, tad katram skaidrās naudas darījumam var piešķirt ne tikai kārtas numuru, bet arī unikālu identifikācijas numuru, ar kuru tas reģistrēts grāmatvedības datorprogrammā un kurš norādīts kases ieņēmumu un izdevumu orderī. Šāda iespēja ir paredzēta, jo, ņemot vērā dažādu grāmatvedības datorprogrammu specifiku, ir iespējams izsekot skaidras naudas darījumiem ne tikai pēc piešķirtā kārtas numura, bet arī pēc unikālā identifikācijas numura.
Ņemot vērā šā brīža esošo situāciju un ņemot vērā praktizējošo grāmatvežu priekšlikumus, izstrādājot jaunos noteikumus, tika secināts, ka vairākas iepriekšējo MK noteikumu normas ir novecojušas un zaudējušas aktualitāti, tāpēc netika iekļautas jaunajos noteikumos.
Jaunajos noteikumos vairs nav iekļauti kasiera pienākumu nosacījumi uzsākot pildīt kasiera pienākumus, jo visus kasiera pienākumus un atbildību, ņemot vērā sava uzņēmuma specifiku, uzņēmuma vadītājs, nosaka līgumā. Tāpat noteikumos nav iekļauts detalizēts skaidrojums par kases grāmatas kārtošanu gan papīra veidā, gan elektroniski.
Noteikumos vairs nav paredzēts, ka papīra veidā sagatavotai kases grāmatai jābūt ar noplēšamām ielikuma lapām un prasība kases grāmatu caurauklot, pēdējā lapā norādīt lapu skaitu un to apliecināt ar uzņēmuma vadītāja un atbildīgā grāmatveža parakstu un zīmogu, ja tāds ir.
Tāpat vairs nav paredzēts, ka, lai nodrošinātu kases operāciju pilnīgu uzskaiti (reģistrāciju un iekšējo kontroli), uzņēmuma vadītājs nedrīkst uzdot kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus pildīt vienai un tai pašai personai. Līdz ar to turpmāk vadītājs pats var noteikt personas, kas pildīs kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus un būs pieļaujama situācija, ka kasiera un atbildīgā grāmatveža pienākumus pildīs viena un tā pati persona.
Jaunajos MK noteikumos vairs nav iekļautas prasības par skaidrās naudas inventarizācijas kārtību. Līdz ar to turpmāk uzņēmuma vadītājs pats noteiks kārtību, kādā tiks veikta skaidrās naudas inventarizācija.
Tāpat turpmāk vairs nav paredzēta prasība kases grāmatu kārtot katru dienu, bet atsevišķos gadījumos - katru nedēļu, kad uzņēmumam bijušas kases operācijas. Turpmāk arī nebūs nepieciešams ievērot prasību, ja uzņēmuma vidējie dienas skaidrās naudas ieņēmumi kasē nav lielāki par 150 eiro, uzņēmums kases grāmatu kārto reizi nedēļā.
Foto: pixabay.com
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”