Aptauja: Teju puse Latvijas reģionu iedzīvotāju ir gatavi iesaistīties stārķu izmitināšanā
Teju puse Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir atbilstošs īpašums ārpus pilsētas vai lauku teritorijā, būtu gatavi tajā uzstādīt stārķa ligzdas pamatni, šādi iesaistoties stārķu izmitināšanā, noskaidrots AS "Sadales tīkls" un pētījumu kompānijas "Kantar" veiktajā aptaujā.
Savukārt 5% iedzīvotāju ar atbilstošiem īpašumiem tajos stārķu ligzdas pamatnes jau ir izvietojuši.
"Sadales tīkls" norādīja, ka patlaban vairāk nekā 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo uz gaisvadu elektrolīniju balstiem - "Sadales tīkls" tajos reģistrējis vairāk nekā 8700 šo putnu ligzdu. Lai ligzdošanu elektrolīnijās padarītu stārķiem, apkārtējiem un elektroapgādei iespējami drošāku, "Sadales tīkls" ik gadu balstos izvieto speciālas metāla ligzdu pamatnes. Pašlaik Latvijā ir ap 5800 šādu pamatņu.
"Drošības apsvērumu dēļ ligzdu pamatnes izvietojam tikai zemsprieguma elektrolīnijās. Tas saistīts ne vien ar pašu stārķu un viņu putnēnu, bet arī apkārtējo drošību, jo stārķa ligzda ir ļoti smags objekts - viena sver no vidēji 400 kilogramiem līdz pat tonnai un vairāk," pastāstīja "Sadales tīkla" Darba vides risku daļas vides pārvaldnieks Artis Kubliņš.
"Sadales tīklā" skaidroja, ka, lai arī tiek veikti pasākumi stārķu ligzdošanas drošības uzlabošanai, ik gadu vairāki desmiti stārķu iet bojā saskarē ar spriegumu.
"Elektrības infrastruktūra objektīvi nav tā drošākā vieta putnu ligzdošanai, turklāt ar katru gadu gaisvadu elektrolīniju garums sarūk, jo tās tiek pārbūvētas kabeļu izpildījumā. Tāpēc vēlamies uzrunāt gan iedzīvotājus, gan dažādas organizācijas - ja ir iespēja un vēlēšanās, iesaistīties svēteļu izmitināšanā savos īpašumos, sarūpējot mākslīgas ligzdu pamatnes. Šādas pamatnes var tikt izvietotas, piemēram, uz kāda koka vai saimniecības ēkas jumta. Esam gandarīti, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem Latvijas iedzīvotāji ir ieinteresēti piedalīties stārķu izmitināšanā," papildināja Kubliņš.
Atbilstoši iepriekš minētās aptaujas rezultātiem, puse jeb 49% aptaujāto arī uzskata, ka ligzdošana uz elektroapgādes līniju balstiem nav droša. No tiem vairākums jeb 66% aptaujāto domā, ka tas apdraud stārķu dzīvību, 57% prāto, ka tas nav droši, jo rada apdraudējumu elektroapgādes infrastruktūrai, bet katrs ceturtais (23%) bažījas, ka stārķu ligzda no elektrības balsta var nokrist, radot drošības apdraudējumu apkārtējiem.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) baltā stārķa monitoringa vadītāja Māra Janaus atklāja, ka pirms aptuveni 90 gadiem 80% stārķu populācijas ligzdoja uz cilvēku mākslīgi izveidotām pamatnēm kokos, un tikai apmēram 20% gadījumu stārķi ligzdas uzvija paši. Attīstoties rūpniecībai un mazinoties cilvēku iesaistei, situācija ir kardināli mainījusies.
"Ja mēs apskatāmies datus par 1934.gadu, kad Latvijā tika veikta stārķu ligzdu uzskaite, tad šai laikā uz elektrolīniju stabiem netika reģistrēta neviena ligzda. Savukārt jau ap 1970.gadu uz elektrības stabiem bija ap 1% stārķu ligzdu. Un, ja skatāmies pašlaik - elektroapgādes balstos mīt vairāk nekā 70% balto stārķu populācijas. Tātad aptuveni 50 gadu laikā stārķi ir plaši apdzīvojuši elektroapgādes infrastruktūru - pamatā tādēļ, ka cilvēku iesaiste mazinājās," sacīja Janaus.
Viņa atzina, ka cilvēkam ir ļoti liela ietekme uz stārķu populāciju, un, ņemot vērā to, ka Latvijā ar katru gadu samazinās gaisvadu elektrolīniju garums, nākotnē atkal pieaugs cilvēku loma stārķu populācijas uzturēšanā.
"Ja ir vēlēšanās svēteli uzņemt savās mājās, LOB mājaslapā ir pieejama brošūra-instrukcija par mākslīgu stārķu ligzdu pamatņu izveidi," teica biedrības baltā stārķa monitoringa vadītāja.
Lai sniegtu sabiedrībai iespēju iepazīt balto stārķu dzīvi tuvplānā, šī gada pavasarī "Sadales tīkls" sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu nodrošināja tiešraidi no baltā stārķa ligzdas aktīvas elektrolīnijas balstā Tukuma apkaimē.
Aptauja veikta ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju attieksmi pret balto stārķi un gatavību iesaistīties stārķu izmitināšanā, tā veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Kantar", šī gada augustā tiešsaistē aptaujājot 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Foto: pixabay. com
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”