ZZ.lv ARHĪVS

Jaunajiem fotogrāfiem novēl bildēt šodienu, kas būs vēsture

Gaitis Grūtups

2021. gada 19. augusts 08:40

326
Jaunajiem fotogrāfiem novēl bildēt šodienu, kas būs vēsture

No sava vairāk nekā četrdesmit gadu ilgā profesionālā stāža tikai beidzamos desmit gadus Jelgavas fotogrāfs Eduards Kapša piedalās starptautiskos konkursos un arī plenēros. Šovasar viņa darbs “Ir ražas laiks”, kur labības laukā redzama zemgaliete tautas tērpā, kas pavada modernu labības kombainu, saņēma starptautiskās mākslas fotogrāfu organizācijas FIAP zelta medaļu. Tas ir kā punkts uz “i”, lai šoruden Eduardam Kapšam tiktu piešķirts starptautiskās mākslas fotogrāfu organizācijas FIAP ekselences tituls EFIAP.

Beidzamā pusotra gada laikā viņš ir piedalījies FIAP konkursos trīsdesmit valstīs un tur iesniedzis 70 darbus.

Par šo starptautisko atzinību Eduards pasmaida un saka: “Arī šodien, ja man prasa, kā tev iet un ko tu dari, es atbildu: “Pases bildēju.”” Tas nav melots, jo tiešām Eduarda Kapšas fotosalonā, kur viņš strādā kopā ar sievu Sandru un fotogrāfu Armandu Šēferu, vēl aizvien top arī personas dokumentu bildes. Tomēr beidzamos desmit gadus Eduards diezgan daudz “bildē pats sev” – rada mākslu, kas dod lielāku gandarījumu.

Eduards ir dzimis aucenieks. Bērnībā un pusaudža gados viņš spēlēja skolas pūtēju orķestrī, kur iesaistījis skolotājs Eduards Ādiņš. “Es biju augumā liels, lielas arī plaušas. Pārpūtu tos “sīkos”, un mani dzenāja no mazā orķestra sastāva uz lielo,” Eduards atceras skolas piedzīvojumus. Tieši pūtēju orķestrī nācis pie apjausmas, ka dzīvē vēlas strādāt radošu darbu. Turpat Auces vidusskolā patrepē bija izbūvēta arī fotolaboratorija, kur gan vairāk tika pielaisti vecāko klašu skolēni. Tomēr skolas fotopulciņā puikam radās pirmais jautājums – kāpēc aparāta optika pagriež šķību horizontu – jūras krastā cilvēks stāv taisni, bet jūra aiz viņa ir slīpa?

Orķestrī spēlēšana un fotografēšana Eduardam turpinājās arī padomju laikos puišiem obligātajā karadienestā Krievijā. Atgriezies viņš pārcēlās no Auces uz Jelgavu un iestājās darbā par fotogrāfa mācekli Sadzīves pakalpojumu kombinātā. Eduards Kapša atzīst, ka tā bija laba arodizglītība, ne sliktāka kā arodskolā. “Tu redzi, kā strādā veči, un klausies, kā vajag darīt, momentā dabū mizā, ja neizdari, kā vajag,” spriež fotomākslinieks. Uz fotoateljē amatieri nesa attīstīt pašu fotografētās filmas. Turklāt bija arī pasūtījuma darbi – fotografēšana dažādos godos. Darba pieredze krājās. Māceklim par darbu maksāja mazāk, bet pēc pusotra gada Eduards nolika profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un varēja strādāt pilntiesīgi.  



Foto: Eduards Kapša. Visu rakstu lasiet 19.augusta “Zemgales Ziņās”.