Plānots īstenot atbalsta programmas pilotprojektu Covid-19 dēļ bez darba palikušo mācībām
Nodarbinātības padome vienojusies
īstenot atbalsta programmas pilotprojektu Covid-19 dēļ bez darba
palikušo iedzīvotāju mācībām, pavēstīja Ekonomikas
ministrijas (EM) pārstāvji.
Šonedēļ uz pirmo sēdi sanāca Nodarbinātības padome jaunajā sastāvā - ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) un labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP), kā arī attiecīgo ministriju augstākās amatpersonas.
Vitenbergs pauda, ka Covid-19 krīze ir radījusi negatīvu ietekmi uz darba tirgu, tāpēc ir nepieciešami tūlītēji un visaptveroši pasākumi to novēršanai. Neskatoties uz to, ka bezdarba rādītāji kopš pandēmijas sākuma strauji krītas, reģistrētā bezdarba līmenis pašlaik veido 7,5% - tas ir resurss, kas jāintegrē Latvijas darba tirgū.
"EM ir izvirzījusi mērķi gada laikā veicināt sabiedrības attieksmes maiņu par pieaugušo izglītības lomu mūsdienu mainīgajā ekonomikā, kā arī motivēt uzņēmējus veikt ieguldījumus cilvēkkapitāla attīstībā, tādējādi nodrošinot eksportspējīgās nozares ar darbaspēku un veicinot tautsaimniecības izaugsmes atjaunošanu un indivīda līmenī - iespēju palielināt ienākumus," pauda Vitenbergs.
Turpinot darbu pie iepriekš sāktajām aktivitātēm - koordinētas rīcības nodarbinātības sekmēšanai un prasmju attīstībai sabiedrībā - Nodarbinātības padome vienojās šā gada laikā sākt jaunu mācību pilotprojektu - Nākotnes prasmju iniciatīvu, kuras mērķis būs nodrošināt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautām personām neformālās tiešsaistes izglītības programmas apguves atbalstu jomās, kas veicinās to konkurētspēju un pārkvalifikāciju uz augstas pievienotās vērtības nozarēm.
Atbalsta programmas ietvaros atbalstu plānots sniegt Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumu rezultātā darbu zaudējušām vai dīkstāvē esošām personām.
Sanāksmes laikā labklājības ministrs aicināja ministriju ekspertus pēc iespējas ātri izstrādāt nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus, lai šo programmu varētu sākt jau rudens mēnešos.
Tikšanās laikā EM iezīmēja cilvēkkapitāla lomu ekonomikas transformācijas procesā, tostarp iezīmējot digitalizācijas nozīmi nākotnes darba tirgus attīstībā. Lai pārorientētos, sabiedrībai un ekonomikai nepieciešamas atbilstošas prasmes. Latvijas izaugsmei vidējā termiņā ir būtiski virzīties uz zināšanās balstītu ekonomikas modeli, kurā noteicošā loma ir nozaru produktivitātei un tehnoloģijām, tādēļ vitāli svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktu iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošanu, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apgūšanu, klāstīja ministrijā.
Tāpat EM pārstāvji sanāksmē uzsvēra, ka funkcionālas pieaugošo izglītības sistēmas izveide ir vitāls priekšnosacījums sociālekonomiskās paradigmas pārmaiņām, Covid-19 radīto seku mazināšanai, mazkvalificēto īpatsvara samazināšanai, nepārtrauktai prasmju, tostarp digitālo prasmju, un iemaņu apgūšanai, kas ir vai tiks pieprasītas nākotnes darba tirgū, nodrošinot pēc krīzes augošās nozares ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem.
"Izglītības un zinātnes ministrijai viens no galvenajiem darbiem ir pieaugušo izglītības sistēmas sakārtošana. Esam ieskicējuši būtiskākos veicamos uzdevumus nākamajiem gadiem, lai veidotu vienotu pieaugušo izglītības sistēmu. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni var risināt vidējās kvalifikācijas darbaspēka nepietiekamību, tādēļ nepieciešams veicināt iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītībā, padarot to par pašsaprotamu procesu, nodrošinot elastīgu mācību programmu piedāvājumu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam," sanāksmē pavēstīja Muižniece.
EM arī atzīmēja, ka dažādu tehnoloģiju un inovāciju plašāka izmantošana ikdienā palielina kvalificēta darbaspēka pieprasījumu. Visi ministri uzsvēra mūžizglītības lomu iedzīvotāju konkurētspējas un labklājības sekmēšanā, un nepieciešamību sekmēt mērķētu iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītības aktivitātēs, tostarp Eiropas Savienības līdzfinansētās mācību programmās.
Augustā EM īstenos sabiedrības informēšanas kampaņu, lai veicinātu iedzīvotāju un darba devēju izpratni par mūžizglītības un pieaugušo izglītības lomu mūsdienu mainīgajā ekonomikā, kā arī motivētu iedzīvotājus mācīties visas dzīves garumā, bet uzņēmumiem veikt ieguldījumus darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā.
Tāpat sanāksmes laikā ministri vienojās turpināt darbu pie izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstības - ja šobrīd jau tiek apkopota informācija par augstskolu absolventu turpmākajām darba gaitām un ir sākts arī profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitorings, tad nākotnē būtu izvērtējama sistēmas paplašināšana ar pieaugušo izglītības kvalitātes mērījumu veikšanu.
Sanāksmes noslēgumā EM informēja, ka šovasar plānots pabeigt darbu pie interaktīvas digitālas darba tirgus prognožu informācijas sistēmas izveides, kurā tiks integrēti EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu dati un Nodarbinātības valsts aģentūras darbaspēka pieprasījuma īstermiņa prognožu dati, kā arī izvērsta informācija par esošo situāciju darba tirgū - esošo darbavietu skaitu un pieejamām vakancēm, darba meklētāju skaitu, kā arī atalgojuma līmeni profesijās.
Darba tirgus prognožu platforma ir viens no Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanas soļiem Latvijā, tā ļaus nodrošināt ātrāku un apsteidzošu informāciju par nākotnes darba tirgus vajadzībām nodarbinātības un izglītības politikas veidotājiem, mācīties/studēt gribētājiem un izglītības iestādēm, uzņēmējiem, kā arī citām izglītības piedāvājuma veidošanā iesaistītajām pusēm.
Nodarbinātības padome trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā tika izveidota 2016.gadā, lai veicinātu izmaiņas darba tirgū, nodrošinot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus tādējādi sekmējot ekonomikas izaugsmi. Padome ir koleģiāla neformāla ministru diskusiju platforma. Padomes mērķis ir saskaņot starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā un tādējādi mazināt neatbilstības Latvijas darba tirgū. Īpašu uzmanību Nodarbinātības padome ir pievērsusi jautājumiem par ieguldījumu cilvēkkapitālā darbaspēka prasmju attīstībai.
Foto: no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”