«Diždancis» svin apaļu jubileju

2009. gada 17. janvāris 06:43

2822

Pagājis trīsdesmit gadu kopš Tautas deju ansambļa «Diždancis» dibināšanas, un šo sestdien Jelgavas kultūras namā ar plašu koncertprogrammu gan tagadējais kolektīvs, gan bijušie tā dalībnieki izrādīs dažādu laiku dejas.

Kolektīva ienākšana bija nozīmīgs notikums Jelgavas pilsētas un arī Latvijas tautas dejas attīstības vēsturē - ansambļa dibinātājs ir Vilis Ozols (deju horeogrāfs), kurš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. Pirms desmitiem gadu viņš Latvijas Lauksaimniecības universitātē dejas soļos vadīja «mehu» puišus un «ekonomistu» meitenes. Bija izveidojies fakultāšu deju kolektīvs, kas uzrādīja ļoti labus rezultātus. Drīz vien tas izcīnīja Tautas deju ansambļa nosaukumu un sāka savu darbību kā «Diždancis».Vēlāk, turpinot Ozolu ģimenes tradīciju, no 1983. līdz 1991.gadam «Diždanci» vadīja Uldis Ozols, pēc tam kolektīvs nonāca Andas Zeidmanes vadībā, bet U.Ozols kļuva par māksliniecisko vadītāju. Savukārt pēc ansambļa 25 gadu jubilejas kolektīvu «diriģē» Ieva Karele.«Diždālderis» vai «Dālderdancis»?Tagadējā vadītāja I.Karele vispirms «Diždanci» iepazinusi kā repetitore. Gadu nostrādājusi par asistenti, līdz A.Zeidmane piedāvāja pārņemt kolektīva vadību.«Bet es uzskatīju, ka vēl neesmu gatava tādam solim, ka manas zināšanas nav atbilstošas, lai varētu vadīt A grupas tautas deju ansambli,» atceras Ieva, kas tajā laikā vidusskolēniem mācīja dejas soļus «Dālderī».Pagāja vēl viens gads, un Anda pilnīgi noteikti zināja, ka vairs nevadīs šo kolektīvu daudzo darbu dēļ. «Sanāca tā, - ja es nepārņemtu vadību, iespējams, kolektīvs izjuktu,» stāsta Ieva, piebilstot, ka sākums bijis ļoti grūts. Pēc pirmā pārmaiņu gada «Diždancis» un «Dālderis» apvienojās.«Kolektīvs atkal ieguva jaunu elpu un varēja pastāvēt,» vērtē A.Zeidmane. Lai gan tika spriests par iespējamo nosaukumu sapludināšanu («Diždālderis» vai «Dālderdancis»), galu galā tika nolemts, ka tas paliks nemainīgs.Anda gandarīta, ka Jelgavā ir augsta līmeņa A grupas kolektīvi, tie cīnās vienā rindā ar TDA «Teiksma» un «Danci», kuriem ir divi vai trīs repetitori, bet «Diždancī» viss darbs jāpaveic vienam cilvēkam.«Jauki, ka kāds to dara pārliecības pēc, bet tomēr jāiet pretī cilvēkam un jāatrod repetitora vieta, jo uz entuziasmu var balstīties tikai kādu brīdi,» spriež Anda.A.Zeidmane vērtē, ka būt par vadītāju ir gan viegli, gan grūti. Grūti, jo jāvāc kolektīvs, bet viegli, ja nokomplektējusies domubiedru grupa, kurai ir prieks kopā būt un kopīgi mērķi. Viņa arī spriež, ka tradīcijas ir viena no patīkamākajām lietām, kas pastāv kolektīvā. Kā nozīmīgāko viņa piemin treniņnometnes.«Kad mēs no piektdienas vakara līdz svētdienai strādājām, tur bija viena liela «šana»,» atceras iepriekšējā vadītāja. Tur ir kopā būšana, svinēšana, dejošana, kad cilvēkam vienmēr jābūt «uz strīpas». Dienas bija fiziski smagas, un daudz tika padarīts.Šī tradīcija tiek turpināta arī tagad. Ik gadu nometne notiek citā vietā - pie kāda no dejotājiem. Viņi piektdienas vakarā ierodas nometnes vietā, un notiek arī pirmais mēģinājums, pēc kura seko sporta spēles starp jaunajiem un vecajiem dejotājiem. Savukārt sestdienas rīts sākas ar aktīvu treniņstundu, pēc kuras būs gaidāms kārtīgs vairāku stundu darbs ar dejām. Neiztikt arī bez attiecīgās vietas iepazīšanas.Nometnēs tiek uzņemti jeb «iesvētīti» arī jaunie dejotāji, savukārt svētdienas pēcpusdienā (pēc treniņa) klāt noslēguma koncerts, uz kuru jau pēdējos gados tiek aicināti ne vien draugi un bijušie dejotāji, bet arī vietējie iedzīvotāji.Bagātīga sezonaKolektīvs aizvadītajā sezonā piedalījies Dziesmu un deju svētkos, Ginesa rekorda uzstādīšanā kategorijā «Garākā deja», dancotāji ceļojuši arī ārpus Latvijas robežām uz Vāciju, Beļģiju, Ungāriju, Norvēģiju, Zviedriju, Franciju, Turciju, Slovākiju, Gruziju, Krieviju un citur.Dejotāji vienmēr piedalās Miķeļdienas koncertā Jelgavā Hercoga Jēkaba laukumā, pēc kura visi aicināti uz Ozolnieku mežu, kur norit orientēšanās sacensības un tiek ceptas desiņas. Jauka tradīcija ir Ziemassvētku vakara pasākums, kad «Diždancis» ar koncertu priecē Jelgavas Sociālās aprūpes centra iemītniekus. Savukārt pavasarī kolektīvs piedalās Jelgavas pilsētas deju kolektīvu skatē, kā arī dažādos citos pasākumos.Pēdējos piecos gados atjaunota sezonas noslēguma koncerta tradīcija - maijā tiek izdejotas lielākā daļa sezonas deju. Savukārt jaunievedums ir «Rudens danči» - sporta, kultūras un atpūtas pasākums, uz kuru aicināti draugu kolektīvi arī no citām pilsētām.

ZZ.lv ARHĪVS

«Diždancis» svin apaļu jubileju

Kategorijas