ZZ.lv ARHĪVS

Kopš divgadnieka vecuma – ar hokejnūju rokā

Maija Laizāne

2021. gada 10. jūnijs 11:04

540
Kopš divgadnieka vecuma – ar hokejnūju rokā

Ar Kanādas hokejistu triumfu noslēdzies pārsteidzošām uzvarām un arī negaidītiem zaudējumiem pārbagātais pasaules čempionāts Rīgā. Vicečempionu tituls tika Somijai, bet ārpus ceturtdaļfināla palikušajai Latvijas valstsvienībai zināmu gandarījumu var sniegt apziņa, ka nākamie čempioni grupu turnīra ievadā pieveikti ar 2:0 un punkts līdz ar piekāpšanos tikai papildlaika pēdējās sekundēs iegūts arī pret somiem. “Mēs ar savu zaudējumu vāciešiem viņiem palīdzējām,” secina Latvijas valstsvienības debitants jelgavnieks Renārs Krastenbergs.

Vienpadsmitā vieta droši vien nav tas, uz ko pēc veiksmīgā sākuma bija cerēts, taču ar Renāra sniegumu jelgavnieki, un ne tikai, var pamatoti lepoties: sācis ar rezultatīvu piespēli un pēc tam arī vārtu guvumu ceturtajā maiņā mačos pret Kanādu un ASV, viņš turpinājumā nopelnīja vietu jau uzbrukuma smailē pirmajā maiņā, papildinot savu statistiku ar precīzu raidījumu arī spēlē pret Norvēģiju un nopelnot vietu Latvijas izlases labāko trijniekā.

– Tavas pirmās treneres Jelgavas Ledus sporta skolā Lolita Andriševska un Eva Dinsberga atminas, ka komandā vienmēr biji pats jaunākais un mazākais, bet mamma atklāja, ka ar hokeja spēles pseidoatribūtiem esi staigājis pa istabu jau divgadnieka vecumā. Kā sākās tava aizraušanās ar šo spēli? -- “Ziņas” jautā nu jau hokeja profesionālim, kas pēc čempionāta kādas nedēļas pavadīs atpūtas režīmā, bet tad kopā ar izlasi sāks gatavoties augusta beigās gaidāmajam Pekinas olimpiskās atlases turnīram un nākamajai sezonai Austrijas klubā „Villacher SV”.

Divgadnieka vecumā – jā, es esot staigājis pa istabu ar nūju un kaut kādām brillēm, bet to dienu laikam jau trīs gadu vecumā, kad mani aizveda uz halli, pats atceros. Arī to, ka treneris man ņēma visu laiku nost līdzpaņemto nūju un ļāva tikai slidot. Interese un pirmā aizrautība droši vien nāca no tēta, kurš spēlēja hokeju amatieru komandā, – hallē ar viņu pavadīju daudz laika.



Visu rakstu lasiet 10.jūnija “Zemgales Ziņās”