ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Pirmajā kampaņas “Atrastā Latvija” nedēļā visbiežāk apmeklēti atjaunotie Jelgavas objekti

zz.lv
Kultūra un izklaide

2021. gada 3. jūnijs 14:33

141
Pirmajā kampaņas “Atrastā Latvija” nedēļā visbiežāk apmeklēti atjaunotie Jelgavas objekti

Pirms nedēļas, 28. maijā, Kultūras ministrija atklāja informatīvo kampaņu “Atrastā Latvija”, aicinot Latvijas iedzīvotājus epidemioloģiski drošā veidā apceļot Latviju un iepazīt atjaunotos un no jauna celtos objektus, kā arī piedalīties Latvijas atrašanas spēlē. Apkopojot pirmās nedēļas rezultātus, secināts, ka Latvijas iedzīvotāji visaktīvāk apmeklējuši Jelgavas objektus – Vecpilsētas ielas kvartālu, Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrāli un Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāli, informē Kultūras ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļas referente Edīte Matuseviča.

Kampaņas gaitā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti epidemioloģiski drošā veidā apmeklēt 60 no jauna izveidotos un atjaunotos objektus - muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzejus, dabas takas, dārzus estrādes, torņus tiltus, promenādes, pludmales un citus. Visi objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos, tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdzot ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu – Jelgavas objekti ieļauti Jēkaba ceļā. Vairāk par objektiem un tajos veiktajiem ieguldījumiem var uzzināt, ieskatoties mājaslapā “atrastalatvija.lv”.

Lai motivētu Latvijas iedzīvotājus aktīvāk apmeklēt objektus, visi ir aicināti piedalīties Latvijas atrašanas spēlē. Spēles ietvaros, atzīmējot savu apmeklējumu, novērtējot objektu, kā arī atbildot uz testa jautājumiem, būs iespēja tikt pie vērtīgām balvām, piemēram, iespējas nakšņot un baudīt maltīti Šlokenbekas muižā vai Ungurmuižā vai lidot ar “Zērgli” Siguldā.

No Jelgavas objektiem vērienīgākās pārmaiņas projekta ietvaros piedzīvojusi trīsstāvu koka māja Vecpilsētas ielā 14. Ilgu laiku koka māja bija avārijas stāvoklī, tā nebalstījās uz monolītiem pamatiem, bet turējās uz laukakmeņiem un ķieģeļu mūra fragmentiem. Uzsākot būvdarbus 2018. gadā, tā tika pacelta, izbūvējot jaunus pamatus, atsēdinot ēku atpakaļ un restaurējot vēsturiskās mājas būvapjoma oriģinālās koka konstrukcijas. Tas bija sarežģīts un unikāls process Latvijas mērogā. Koka māja restaurēta un pārbūvēta, savienojot māju ar blakus esošo divstāvu mūra ēku, kas atjaunota un pārbūvēta restaurācijas darbnīcu vajadzībām, kā arī labiekārtota apkārtējā teritorija.

Lai māja būtu pēc iespējas autentiskāka, būvniecības procesā ievērotas vēsturei pietuvinātas tehnoloģijas – griestos, sienās, grīdās maksimāli izmantoti esošie un atgūtie būvmateriāli, kā arī grīdu atjaunošanā izmantoti senie ķieģeļi, eksponēts būvdarbu laikā atraktais mājas pagrabs un unikālie bēniņi. Pagalma bruģis ir veidots no vēsturiskajiem bruģakmeņiem, kas inženierkomunikāciju izbūves laikā tika atrakti mājas pagalmā. Atjaunošanas rezultātā objektā ir saglabāts ieskats par daudzveidīgajām telpu apdarēm, kas liecina par vēsturisko stilu tendenču attīstību interjerā un mājas iedzīvotāju gaumi, dzīvesveidu, un materiālajām iespējām.

Sv. Simeona un Sv. Annas pareizticīgo katedrālē atjaunoti greznie katedrāles iekštelpu gleznojumi. Gleznojumi atjaunoti saskaņā ar Jakova Kļosova izstrādāto skiču projektu, izmantojot 1983. gada foto fiksācijas, kā arī paraugus no līdzīgiem sienu gleznojumiem citās pareizticīgo baznīcās.

Savukārt Romas katoļu Bezvainīgas Jaunavas Marijas katedrālei projekta gaitā veikta torņa jumta seguma pārbūve, četru krusta puķu lējumu atjaunošana un viena krusta puķu lējuma restaurācija un eksponēšana katedrāles dārzā.

Kampaņas laikā Jēkaba ceļā vēl apskatāmi sekojoši objekti un tajos veiktās pārmaiņas – Dobeles pils, Alsungas pils, Fiksu-Pedvāles muiža, bijusī Sabiles sinagoga un bijusī Kuldīgas “Adatu fabrika”.

Atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2018. gada divās kārtās, atjaunojot un izbūvējot 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2022. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 68 miljoniem eiro, 34,9 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, bet 33 miljoni eiro ir valsts un pašvaldību ieguldījumi.

Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.

Foto: publicitātes 

Kategorijas

Kategorijas