Psihosociālā rehabilitācija pēc onkoloģiskas slimības

zz.lv

2021. gada 30. maijs 15:38

“Psihosociālā rehabilitācija pēc onkoloģiskas slimības ļauj atgūt spēkus, labāk sevi iepazīt un dod optimismu dzīvei,” tā raksta kāds no valsts atbalstītās psihosociālās rehabilitācijas programmas onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem „Spēka avots” dalībniekiem.

Psihosociālās rehabilitācijas pieejamība ikvienam pacientam pēc onkoloģiskas slimības noteikta „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.pantā”, bet rehabilitācijas programmas saturs un ieviešana noteikta ar MK noteikumiem Nr.780 „Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un viņu tuviniekiem”. Rehabilitācijas programmas ar Labklājības ministrijas deleģējuma līgumu ievieš biedrība „Dzīvības koks”, informē biedrība.

Katru gadu notiek vairāk nekā 20 valsts apmaksātas psihosociālās rehabilitācijas programmas, kurās ir iespējams saņemt speciālistu atbalstu, informāciju par slimību, kā arī pozitīvu pieredzi, kā pārvarēt ļaundabīgā audzēja radītās psiholoģiskās sekas. Lai nodrošinātu programmas, „Dzīvības koks” piesaistījis vairāk nekā 20 dažādu nozaru speciālistus: psihologus, mākslas terapeitus, fizioterapeitus, fizisko aktivitāšu speciālistus, uztura speciālistus, ārstus un māsas, kas specializējušies onkoloģijā, kā arī sociālos darbiniekus.

Programmas kvalitātes izvērtēšanai tiek veikta dalībnieku aptauja, kurā lūgts izvērtēt paša dalībnieka pašsajūtu pirms un pēc programmas, kā arī lūgts novērtēt programmas satura kvalitāti un atzīmēt katra ieguvumus programmā.

Par 2020.gadu apkopotas 190 anketas (pavisam programmā, neskatoties uz Covid-19 radītajiem ierobežojumiem un programmu atcelšanu, piedalījās 285 cilvēki no visas Latvijas).

Dalībniekam tiek lūgts novērtēt skalā no „tas pilnībā uz mani attiecas”, līdz „tas uz mani neattiecas” vai nav viedokļa, izsakot apgalvojuma formā

Dalībnieki atzīmējuši nogurumu kā būtisku faktoru pirms dalības programmā ( 70% - pilnībā attiecas, attiecas, daļēji attiecas), savukārt, pēc programmas tie ir tikai 18% (pilnībā attiecas, attiecas, daļēji attiecas).

Svarīgi ir arī tas, ka sešu dienu programma, kurā ir gan psihoterapija, gan mākslas terapija, gan fizioterapija, gan dažādas fiziskās aktivitātes, lekcijas par uzturu un dzīvi pēc slimības, mazina tādas sajūtas kā vēlmi noslēgties no citiem, mazina nervozitāti, liek noticēt saviem fiziskajiem spēkiem. Piemēram, vēlmi izolēties pirms programmas kā problēmu atzīmējuši 54% (pilnībā attiecas, attiecas, daļēji attiecas), kamēr pēc programmas šī problēma aktualitāti saglabājusi 24%.

Būtiska nozīme ir arī pacienta un tuvinieka informētībai, izpratnei, kā labāk dzīvot pēc slimības. Psihosociālās rehabilitācijas programma palīdz rast atbildes uz dažādiem jautājumiem, kā arī palīdz rast atbildes – kā runāt ar tuviniekiem par slimību un veselību?

Viens no pašnovērtējuma apgalvojumiem - "nejutos pietiekami informēts par savu situāciju" (slimību, kā dzīvot tālāk, ārstēšanas gaitu utt.)? Šo apgalvojumu uz sevi pirms programmas uz sevi attiecinājuši 64%, pēc programmas- 30% (pilnībā attiecas, attiecas, daļēji attiecas).

Psihosociālās rehabilitācijas programmas galvenās daļas ir: grupu nodarbības (psihoterapija, mākslas terapija); fiziskās aktivitātes (fizioterapija, spēka vingrošana, nūjošana); informatīvās lekcijas nodarbības (par uzturu, par dzīvi pēc diagnozes, par atbalsta iespējām u.c.); individuālās konsultācijas (katram programmas dalībniekam ir iespēja saņemt individuālās konsultācijas pie speciālista); kā arī svarīgs elements ir savstarpējā pieredzes apmaiņa un atbalsts. Arī šo elementu novērtēšanā paredzēts novērtējums no „ļoti pozitīvi” līdz „ļoti negatīvi”.

Psihosociālās rehabilitācijas programmas tiek ieviestas kopš 2009.gada, taču kā valsts programmas tās ir kopš 2018.gada. Katru gadu psihosociālo rehabilitāciju saņem vairāk nekā 500 pacienti un viņu tuvinieki, izņemot gadus, kad epidemioloģiskās drošības dēļ tika ieviesti programmu ierobežojumi.

Arī 2021.gadā notiks psihosociālās rehabilitācijas programmas onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem, protams, ievērojot valstī aktuālos noteikumus un ierobežojumus. Programmā pieteikties var “Dzīvības koka” mājas lapā.

Lai piedalītos programmā nepieciešama ārsta rekomendācija, vai arī nokārtota invaliditāte.

Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” dibināta 2004. gadā, un tā ir nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno onkoloģiskos pacientus un viņu tuviniekus. Biedrības mērķis ir aizstāvēt pacientu intereses nacionālā un starptautiskā līmenī, lai arī Latvijas pacientiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvāku veselības aprūpi. „Dzīvības koks” ir Eiropas līmeņa organizāciju „Europa Donna”, „European Cancer Patient Coalition”, „European Network of Gynaecological Cancer Advocacy Groups”, “Myeloma Patients Europa” un Eiropas Plaušu vēža pacientu interešu aizstāvības grupas biedrs.

Ar psihosociālās rehabilitācijas programmas anketu apkopojumiem pa gadiem var iepazīties www.dzivibaskoks.lv sadaļā “Psihosociālā rehabilitācija”

Foto: pixabay.com

ZZ.lv ARHĪVS

Psihosociālā rehabilitācija pēc onkoloģiskas slimības

Kategorijas