Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgā

zz.lv

2021. gada 29. maijs 07:56

Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2020. gadā par nepilnu tūkstoti pieauga tikai Pierīgā, bet visvairāk samazinājās Rīgā – par 1,8 tūkstoti, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgā – 18,8 % no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,7 %. Republikas pilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,2 % Jelgavā līdz 14,7 % Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,6 % no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Aglonas, Zilupes un Baltinavas novadā – tikai 10,3–10,8 %.

Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–64 gadi svārstās no 63,1 % Pierīgā līdz 63,7 % Latgalē. Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1,3 tūkstošiem, visvairāk samazinājās Rīgā – par 5,2 tūkstošiem un Latgalē – par 4 tūkstošiem Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valmierā (60,9 %), novados – visvairāk Baltinavas (69,1 %), vismazāk Strenču novadā (59,0 %).

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,7 %, vismazāk Pierīgā – 18,1 %). Visvecākais ir Strenču un Ērgļu novads – attiecīgi 26,8 % un 27,7 % iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 8,8 %.

Latvijā starp Baltijas valstīm lielākais iedzīvotāju skaita kritums

Iedzīvotāju skaits Igaunijā 2021. gada sākumā bija 1 miljons 330 tūkstoši (par 1,2 tūkstošiem vairāk nekā 2020. gada sākumā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 2,6 tūkstoši, bet jau sešus gadus pēc kārtas pozitīvs migrācijas saldo – 2020. gadā 3,8 tūkstoši Igaunijā iedzīvotāju skaits 2020. gadā pieaudzis par 0,1 %.

Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2021. gada sākumā bija 2 miljoni 795 tūkstoši (iedzīvotāju skaita pieaugums – 1,1 tūkstoši). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 18,9 tūkstoši, taču otro gadu pozitīvs migrācijas saldo – 20,0 tūkstoši. Lietuvā iedzīvotāju skaits saglabājas stabils.

Ar demogrāfijas datu publicēšanu CSP sāk 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas rādītāju nodošanu datu lietotājiem. Atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām, 2021. gadā tiek izmantota tikai administratīvajos datu avotos pieejamā informācija, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus.

Informācija par iedzīvotāju skaitu administratīvajās teritorijās 2021. gada sākumā, kā arī dati par galvenajiem demogrāfiskajiem rādītājiem pieejami oficiālās statistikas portālā sadaļā “Iedzīvotāji”. Iedzīvotājus raksturojošie rādītāji šogad papildināti ar jaunu statistiku par iedzīvotājiem pēc ierašanās gada Latvijā un personas dzīvesvietu gadu pirms tautas skaitīšanas.

Pieejami arī dati par blīvi apdzīvotām teritorijām (apmešanās vai darba vietas, kur ēkās, kas neatrodas tālāk par 200 m viena no otras, dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji). Tas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem, lai nodrošinātu savstarpēju salīdzināmību. Savukārt šī gada vasarā iedzīvotājus raksturojošie rādītāji būs pieejami 1 km² tīklojumā.

Nākamos 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas rādītājus par mājsaimniecībām un ģimenēm publicēs 30. jūlijā. 24. novembrī tiks publicēti mājokļu rādītāji, bet nākamā gada 15. jūnijā – izglītības un ekonomiskās aktivitātes rādītāji. Jau šobrīd oficiālās statistikas portālā pieejami 2019. un 2020. gada Latvijas iedzīvotāju izglītību raksturojošie rādītāji atbilstoši tautas skaitīšanā izmantotajai metodoloģijai, izmantojot administratīvos datus.

Igaunijas statistikas biroja mājaslapa https://www.stat.ee/en/node/183326

Lietuvas statistikas biroja mājaslapa https://osp.stat.gov.lt

Foto: pixabay.com

ZZ.lv ARHĪVS

Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgā

Kategorijas