ZZ.lv ARHĪVS

Latvijā Iedzīvotāju skaits samazinās straujāk; pērn zemākais dzimušo rādītājs pēdējo 100 gadu laikā

zz.lv

2021. gada 28. maijs 13:05

33
Latvijā Iedzīvotāju skaits samazinās straujāk; pērn zemākais dzimušo rādītājs pēdējo 100 gadu laikā

2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 893 tūkstoši iedzīvotāju – par 14,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) tautas skaitīšanas dati. “Iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Cēsu iedzīvotāju skaitam,” pauž CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,76 % salīdzinājumā ar 0,64 % gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,59 % un migrācijas dēļ – par 0,17 %.

Pēdējos četros gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību.

Kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011. gadā, kad iedzīvotāji tika apsekoti savās dzīvesvietās, to skaits samazinājies par 177 tūkstošiem. Aptuveni tāds ir iedzīvotāju skaits trīs lielajās pilsētās kopā – Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē.

Pērn zemākais dzimušo rādītājs pēdējo simt gadu laikā

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17,6 tūkstoši bērnu – par 1 234 jeb 6,6 % mazāk nekā 2019. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 28,9 tūkstoši cilvēku – par 1 135 jeb 4,1 % vairāk. Salīdzinot ar pēdējiem gadiem, mirstība strauji pieauga 2020. gada novembrī un decembrī. Pērn nomira par 11,3 tūkstošiem vairāk nekā piedzima (2019. gadā – par 8,9 tūkstošiem), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 2005. gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 3,2 tūkstošiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada.

Pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte

2020. gadā pandēmijas ietekmē samazinājusies iedzīvotāju mobilitāte, kas ietekmējusi arī starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rādītājus – salīdzinot ar 2019. gadu, iebraucēju skaits samazinājies par 21,2 %, bet aizbraucēju – par 17,8 %. Latvijā no citām valstīm ieradās 8,8 tūkstoši iedzīvotāju (par 2,4 tūkstošiem mazāk nekā 2019. gadā), bet aizbrauca 12,0 tūkstoši (par 2,6 tūkstošiem mazāk).

No Eiropas Savienības valstīm (bez Apvienotās Karalistes) ieradās 2,5 tūkstoši jeb 28 % iebraucēju. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2,0 tūkstoši cilvēku  jeb 22,2 % no kopējā imigrantu skaita (2019. gadā – 2,2 tūkstoši). Samazinājās imigrantu skaits no NVS valstīm – 2,9 tūkst. iebraucēju (par 1,3 tūkstoši jeb 31 % mazāk nekā 2019. gadā), tajā skaitā no Krievijas ieradās 1,0 tūkstoši imigrantu. Iebraucēju skaits no citām valstī kopā samazinājās vairāk nekā par trešdaļu. Ja, piemēram, no Indijas 2019. gadā ieradās 830 cilvēku, kuri uzskatāmi par Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tad pērn šo cilvēku skaits bija gandrīz uz pusi mazāks – vien 427.

2020. gada imigrācijā 4,7 tūkstoši jeb 53 % iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2019. gadā – 5,1 tūkstoši jeb 46 %). Atlikušo daļu veidoja iebraucēji, kuriem ar Latviju nav juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 12 tūkstoši iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2020. gadā emigrēja 7,9 tūkstoši, kas bija par 13,4 % mazāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Apvienoto Karalisti 2020. gadā samazinājās par 37 % – emigrēja 1,9 tūkstoši (2019. gadā – 2,9 tūkstoši). Uz Vāciju izbrauca 2,3 tūkstoši iedzīvotāju (par 23 % mazāk nekā 2019. gadā), nedaudz vairāk par tūkstoti emigrantu devās uz Nīderlandi. Par 11 % samazinājās arī emigrācija uz NVS valstīm. 69 % no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2019. gadā – 72 %).

Ar demogrāfijas datu publicēšanu CSP sāk 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas rādītāju nodošanu datu lietotājiem. Atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām, 2021. gadā tiek izmantota tikai administratīvajos datu avotos pieejamā informācija, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra un citu administratīvo avotu datus. 

Turpinājums sekos

Foto: pixabay.com