Kāpt uz skatuves Brodvejā

2021. gada 23. aprīlis 14:03

982

Tepat Ozolnieku novadā dzīvo mērķtiecīga un dzīvespriecīga meitene ar lielu sapni – reiz kāpt uz skatuves kādā no Brodvejas teātriem, dziedāt, dejot un stāstīt stāstus. Nupat Emīlija Pavlovska spērusi lielu soli tā virzienā, jo uzņemta “Manhattan School of Music” ASV, un šobrīd aktīvi rosās, lai sagādātu tam nepieciešamo finansējumu.

– Ar ko tevi uzrunā mūzikls, kāpēc šis ir tavs žanrs?
Kad vēl mācījos Jelgavas 4. vidusskolā mūzikas novirziena klasē, man jau bija pilnīgi skaidrs, ka savu turpmāko dzīvi vēlos saistīt ar mūziku. Ģimenē tētis un māsa Elizabete ir saistīti ar kultūru un teātri, mani tas viss interesēja. Kad stājos Rīgas Doma kora skolā tikai gadu pastāvošajā Mūziklu dziedātāju programmā, es vēl īsti nezināju, kas ir mūzikls. Tur bija dziedāšana un aktiermeistarība, kas man patīk, un dejošana, ko nolēmu pamēģināt. Tad gadu gaitā mācoties iemīlējos tajā žanrā. To, ka mūzikls ir mana lieta, sapratu pēc otrā kursa, kad radās iespēja doties uz Londonas “Royal Academy of Music” meistarklasēm, lai iepazītos ar šo žanru. Vestendā pirmo reizi dzīvē redzēju mūziklu, un tas mani pilnībā pārņēma. Nekad divās stundās neesmu tā smējusies un tā raudājusi. Mani tiešām ieintriģēja, kā aktieris var stāstīt stāstu. Mums šeit, Latvijā, vairāk ir aktuāli koncertuzvedumi, kas ir stāsts, kuram pa vidu padziedam un padejojam, tas vairāk ir kā šovs. Tur es iepazinu mūzikla otru pusi, kur viss notiek mijiedarbībā.

– Kādas žanriski ir mūzikla atšķirības no operetes, koncertuzveduma vai rokoperas, un vai pastāv dažādība Latvijā un pasaulē?
Mūziklā galvenais ir luga jeb stāsts, bet dziesma un deja ir veids, kā to pastāstīt. Operetē stāstu izdzied un deja ir elements, kas pievienots klāt, bet mūziklā dziesma un deja netiek nodalītas, tās ir stāsta daļa un turpinājums.
Cik esmu saskārusies ar Latvijas uzvedumiem, varu teikt, ka visi mūzikla elementi šeit ir. Visi mūsu komponisti to prot, vienīgi mēs neizmantojam mūzikla nosaukumu. Latviešiem ļoti patīk izrādes ar mūziku, mēs esam dziedātāju un dejotāju tauta. Mēs tikai bīstamies no nosaukuma mūzikls, varbūt tas liekas kaut kas tāls un elitārs, kas notiek tikai Londonā vai Amerikā. Taču Raimondam Paulam, Zigmaram Liepiņam, Jānim Lūsēnam ir skaisti mūzikli, kas kvalitātes ziņā neatšķiras no tā, kas notiek ārzemēs. Tagad Rīgas Doma kora skolā ir mūzikla nodaļa, un ik pa laikam tiek atjaunoti uzvedumi, piemēram, “Māsa Kerija”, “Kaupēn, mans mīļais”, kurā piedalījos arī es. Ceru, ka pamazām pieradīsim pie šī nosaukuma.

Visu interviju lasiet 22. aprīļa “Zemgales Ziņās”

Foto: no personīgā arhīva

+ 2

ZZ.lv ARHĪVS

Kāpt uz skatuves Brodvejā

Kategorijas