Onkoloģijai ir jābūt vispārnacionālam projektam

Jānis Eglītis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošais pētnieks, Onkoloģijas katedras un Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs, asociētais profesors

Lietotāju raksti

2021. gada 18. aprīlis 15:53

202

Onkoloģijai ir jābūt vispārnacionālam projektam

Latvijā joprojām ļaundabīgu audzēju gadījumos mirušo skaits ievērojami pārsniedz no Covid-19 mirušo skaitu (SPKC dati). Onkoloģija nešaubīgi ir kļuvusi par veselības aprūpes prioritāti visā pasaulē, un onkoloģisko pacientu īpatsvars turpina palielināties. Cīņa pret vēzi ir arī Eiropas Komisijas prioritāte. Patlaban Latvijā top jaunais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns no 2022. līdz 2024.gadam, kuru komentēt aicinājām Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošo pētnieku, Onkoloģijas katedras vadītāju un asociēto profesoru, valsts galveno onkologu jeb Veselības minstrijas galveno speciālistu onkoloģijas jomā Jāni Eglīti.

Jānis Eglītis pastāstīja, ka saistībā ar topošo Onkoloģijas plānu Veselības ministrijā tika organizētas domnīcas, kur bija pieaicinātas pacientu organizācijas, speciālisti, profesionālās asociācijas, tāpat ministrijas pārstāvji. "Pirmo reizi visi varēja izrunāt to sāpi, kas kuram ir, un, protams, tās vajadzības atšķīrās. Vienas ir tiem, kas nodarbojas ar aktīvo onkoloģisko pacientu ārstēšanu, citas vajadzības ir ģimenes ārstiem un vēl cits skatījums uz to visu ir arī pašiem pacientiem. Tika apzināti jautājumi, kas steidzamības kārtā jārisina, un tie, kas prasīs vairāk laika, kas neiekļausies trīs gadu plāna projektā. Bija kvalitatīva vajadzību apkopošana," rezumē Eglītis.

Viņaprāt, vissāpīgākais jautājums ir saistībā ar diagnostiku, ar tās pieejamību. "Ir, piemēram, "zaļais koridors" par aizdomām vai par pirmreizēju saslimšanu, bet jautājums ir par lielāko daļu pacientu, kuri atrodas pēcārstēšanas novērošanā, kuriem būtu jāveic izmeklējumi, vai pastāv aizdomas par slimības atkārtošanos, viņiem piekļūšana izmeklējumiem ir apgrūtināta. Te ir jautājums par medikamentu pieejamību un to, kā mēs papildinām šos, neatrisinātos, krājumus gadu no gada, jo tās vajadzības nesamazināsies, tās tikai pieaugs," skaidro valsts galvenais onkologs.

Onkoloģijas plāna prioritātes

Kā svarīgākās prioritātes profesors Eglītis nosauc funkcionējošu vēža reģistru, digitālo datu apriti diagnostikā, reāli strādājošas skrīninga programmas, diagnostikas pieejamību pēcārstēšanas novērošanā un jaunu tehnoloģiju, medikamentu un izmeklējumu ieviešanu. Šīs pašas prioritātes ir jārisina, lai Latvija būtu Eiropas līmenī.

Galvenais onkologs uzskata, ka ļoti būtisks ir reāli funkcionējošs vēža reģistrs, kurā var izmantot datus analīzei un plānošanai nākotnē, jo līdzšinējais reģistrs faktiski nedarbojas. "Reģistrs ir absolūta nepieciešamība. Tas pat nav jautājums, lai mēs būtu Eiropas līmenī. Bez reģistra mēs neesam interesanti nevienam. Mēs nevaram piedalīties pētījumos, jo nav objektīvu datu no mūsu populācijas," skaidro Eglītis.

Tāpat patlaban ļoti liela problēma ir ar digitālo datu apriti gan diagnostikā, gan dažādu izrakstu konsīliju un citu slēdzienu veidā. "Vai tā ir e-veselība vai kāds cits digitālais datu mākonis, datiem būtu jāatrodas vienuviet, kur medicīnas darbinieki vai ārsti var redzēt, kas ar šo pacientu notiek, kas viņam ir bijis un kādas ir viņa prognozes, jo, tā kā mums nav šie dati visur pieejami, diezgan daudz tiek veikti lieki izmeklējumi un arī manipulācijas, kuras, ja būtu pilnvērtīgas datu bāzes, iespējams, vienu lielu daļu nemaz nevajadzētu darīt," secina Jānis Eglītis.

Būtiska prioritāte ir arī diagnostikas pieejamība pacientiem, kas atrodas pēcārstēšanas novērošanā, tāpat valsts galvenais onkologs uzsver nepieciešamību pēc jaunu tehnoloģiju, medikamentu, izmeklējumu ieviešanas. "Ja ir kaut kādi bioloģiskie parametri, marķieri, mutācijas, kas ir nozīmīgas pie kāda konkrēta audzēja ārstēšanas, tad tas viss ir samērā raiti jāievieš un jāizmanto. Ja parādās jaunas diagnostiskās vai ārstniecības tehnoloģijas, arī šeit nevajadzētu gaidīt gadus, kamēr naudu atrod, bet jau plānveidā paredzēt līdzekļus jaunu tehnoloģiju un ārstniecības līdzekļu ieviešanai," skaidro Jānis Eglītis.

Jābūt mehānismam līdzekļu investēšanai

Eglītis lēš, ka Onkoloģijas plānam jābūt gatavam tuvāko divu mēnešu laikā. "Cik daudz tajā būs no tā visa, kas tika izrunāts domnīcās un apzināts no pacientu organizāciju viedokļa un profesionāļu viedokļa, to reāli redzēsim tad, kad plāns jau būs uzlikts uz papīra. Publiskajā apspriešanā varēs vēl veikt kaut kādas korekcijas, papildināšanas, bet, manuprāt, viens no ierobežojošiem faktoriem visā būs finanšu resursu pieejamība, ņemot vērā situāciju valstī pēdējā gada laikā, un, visticamāk, šī situācija vēl kādu laiku turpināsies. Būs jāizvēlas prioritārie jautājumi, bet medicīna un tai skaitā onkoloģija nepaliks lētāka, un tas līdzekļu daudzums, kas būs jātērē nākotnē, būs tikai lielāks," brīdina Latvijas Onkologu asociācijas prezidents.

Lai jaunais plāns atbilstu pacientu vajadzībām, realitātei un lai tā būtu nevis ideju vīzija, bet gan funkcionējošs un saistošs plāns, kas rada vērtību pacientam, pēc Eglīša domām, jāatrod mehānismi, kā medikamentu kompensācijai vai arī jaunu tehnoloģiju ieviešanai šī nauda jau tiek iezīmēta savlaicīgi, ka mēs to varam redzēt jau kaut kādu laiku uz priekšu. "Līdzekļus, kurus iekļaut medicīnas budžetā, būtu jāmeklē nevis no vēlēšanām uz vēlēšanām, bet te vajadzētu būt stabilam mehānismam, kā pieaug kompensējamo medikamentu budžets ne tikai varbūt onkoloģijai, bet arī citām jomām, un kādā veidā tiek piesaistīti nākamās rindas medikamenti," uzskata valsts galvenais onkologs.

Kā aktuālus plānā paredzamos soļus Eglītis skaidro, ka prostatas vēzim būs skrīninga programmas uzsākšana, kas būs būtisks solis uz agrīnāku diagnostiku. Savukārt saistībā ar plaušu vēzi ienāk molekulārā diagnostika, kur nosaka jau konkrētus ģenētiskus audzēja parametrus un attiecīgi, pateicoties šiem diagnostikas rezultātiem, varēs piemeklēt terapiju. "Plaušu vēzis arī ir viena no lielajām lokalizācijām, kur mums ir vairāk nekā tūkstotis pacientu ik gadu un diemžēl, es domāju, trīs ceturtdaļām no visiem pacientiem ir trešā ceturtā stadija, un viņu ārstēšanā visbiežāk ir jāpielieto medikamenti, pretējā gadījumā pirmā gada mirstība ir vairāk nekā 80%," informē Eglītis.

Aktualitāte - vēža ģenētisko izmaiņu analīze

Eiropas Medicīniskās onkoloģijas biedrība (ESMO) ir nākusi klajā ar vadlīnijām nākamās paaudzes sekvenēšanai (NGS) jeb vēža ģenētisko izmaiņu analīzei. Saistībā ar šo vadlīniju adaptāciju Latvijā Jānis Eglītis pauž, ka "tas ir noteikti viens no onkoloģijas attīstības pamatvirzieniem, ka tiek veikta audzēja ģenētiskā izmeklēšana un tiek meklētas jau konkrētas mutācijas un receptori vai citas lietas, kas ir raksturīgas konkrētajam audzējam".

"Turklāt arī liela daļa no pacientiem, kas ārstējas ar agrīni diagnosticētu vēzi, pēc tam atgriežas ar slimības atjaunošanos. Šī nākamās paaudzes ģenētiskā izmeklēšana jeb vēža ģenētisko izmaiņu analīze mums sniegtu papildu informāciju par to, kurš arī no pirmās stadijas vai agrīni diagnosticēto audzēju pacientu kopas varētu būt ar potenciāli lielāku risku uz slimības atgriešanos, līdz ar to mums viņu varbūt vajadzētu biežāk izmeklēt vai veikt specifiskas izmeklēšanas. Tāpēc nākotnē tas varētu noderēt arī sākotnējās slimības stadijās," brīdina Eglītis.

Viņš skaidro, ka patlaban pilna genoma sekvenēšana ir nozīmīga tiem audzējiem, kas ir atgriezušies vai jau ir izplatījušies pa daudziem orgāniem vai orgānu sistēmām, lai piemeklētu konkrētu terapiju, ko varētu dot pacientam, lai paildzinātu viņa dzīvildzi.

"Pilna genoma sekvenēšana ir aktuāla bērnu onkoloģijā, un Latvija te ir pilots arī pasaules līmenī, kur jau notiek pilna ģenētiskā audzēja izmeklēšana. Ja mēs runājam par pieaugušo onkoloģiju, tad tie ir noteikti 11 - 12 tūkstoši jaunu gadījumu katru gadu un tas prasa līdzekļus. Ņemot vērā, cik strauji attīstās biotehnoloģijas, šī izmeklēšana paliek lētāka. Domāju, ka arī konkrētajā plānā būs paredzēti kādi līdzekļi saistībā ar sekvenēšanas plašāku pielietošanu gan diagnostikā, gan ārstēšanā," prognozē profesors Eglītis.

Onkoloģija nākotnē kļūs vēl aktuālāka

"Ja nauda budžetā būs un ja budžets būs ar pieaugumu nākotnē, tad mēs varam cerēt uz plašāku finansiālo atbalstu jaunajiem medikamentiem, bet ja situācija būs kā līdz šim vai sliktāka, tad jāskata mehānismus, kā iezīmēt to naudu, kas varētu parādīties medikamentu kompensācijai, jaunu tehnoloģiju ieviešanai un tamlīdzīgi," rezumē valsts galvenais onkologs.

Atsaucoties uz starptautiski veiktām un atzītām prognozēm, Jānis Eglītis ir pārliecināts, ka onkoloģija nākotnē kļūs vēl aktuālāka. Ņemot vērā epidemoloģisko prognožu rādītājus, pacientu skaits būtiski pieaugs līdz 2030.gadam, un pamatiemesli tam ir gan iedzīvotāju novecošanās, gan populācijas pieaugums, kurš varbūt ir mazāk aktuāls Latvijai, kurai raksturīgāka ir iedzīvotāju novecošanās.

"Mums jāparedz, ka onkoloģiskie pacienti būs katru gadu padsmit tūkstošu, viņi tiks ārstēti. Patlaban mums uzskaitē ir ap 80 000 pacientu, nākotnē viņu skaits var kļūt vēl lielāks. Viņiem būs vajadzīgi regulāri izmeklējumi un ārstēšana, ja slimība atgriežas vai progresē. Manuprāt, lai vispār varētu onkoloģiju kaut kā izkustināt, tam būtu jābūt vispārnacionālam projektam," pārliecināts valsts galvenais onkologs, domājot, ka kopumā tā nav tikai vienas Veselības ministrijas, bet gan visas valsts problēma, kas arī risināma nacionālā mērogā un sadarbībā starp nozarēm.

Jaunu medikamentu apguvē atpaliekam

Runājot par tehnoloģijām, jauniem medikamentiem un kompensējamām zālēm, mēs atpaliekam arī no Lietuvas un Igaunijas. "Man šķiet, salīdzinot ar Lietuvu, mums ir uz pusi mazāk moderno medikamentu un ar Igauniju arī atšķirība ir būtiska. Faktiski nemaz nav jāsalīdzinās ar attīstītākajām valstīm Eiropā, bet mēs pat atpaliekam no kaimiņiem," rezumē Eglītis.

Saistībā ar reto vēžu pacientiem ir jautājums, cik daudz arī viņiem ir pieejams medikamentu, bet Jānis Eglītis cer, ka pamazām šī lieta noregulēsies, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija izvirza rekomendējošu mērķi, ka jābūt akreditētam, attīstītam vēža centram katrā ES dalībvalstī. Šādos centros nākotnē varētu būt arī reto audzēju vienības, kam būs pieredze šo audzēju ārstēšanā un arī pēcārstēšanas novērošanā, bet ļoti retu audzēju gadījumos, kad pieredze ir ļoti niecīga, varbūt vienalga vajadzēs kooperēties un ārstēt citviet.

Runājot par izplatītākajiem audzējiem Latvijā, Eglītis uzskaita piecas biežākās lokalizācijas, kas dod gandrīz 60% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ik gadu. "Numur viens ir ādas vēzis, kur ir ap pusotru tūkstoti, tad nākamie ir prostatas, krūts, plaušu un arī resnās un taisnās zarnas vēzis."

Saistībā ar jaunām tehnoloģijām un medikamentiem valsts galvenais onkologs skaidro, ka ģenētiskā diagnostika ir pieejama tikai epizodiski gan plaušu vēža, gan kolorektālā vēža pacientiem un nedaudz arī krūts vēža pacientiem. "Ar medikamentu pieejamību samērā apmierinoša situācija ir pacientēm, kam ir krūts vēzis, bet, protams, vienmēr gribētos ko vairāk. Samērā labi nodrošināti ir prostatas vēža pacienti, bet, protams, vairāk mēs gribētu plaušu vēža pacientiem un resnās un taisnās zarnas vēža pacientiem, kas būtu jau bāzēti tieši uz sekvenēšanas rezultātiem un dažādu marķieru noteikšanu konkrētajā audzējā." komentē Jānis Eglītis.

Plašāka informācija www.onkologi.lv

Foto: arsts.lv

ZZ.lv ARHĪVS

Onkoloģijai ir jābūt vispārnacionālam projektam

Kategorijas