Mākslai un tradīcijām vajag turpinājumu

2021. gada 4. aprīlis 15:31

709

Madlēnas Bratkus un Elīnas Apsītes stāsti

Laiks ziemai nomainīt pavasari. Tieši tādēļ laiks pēdējiem “Ziemas stāstiem”. Tajos teju divu mēnešu garumā atklājām brīnišķīgas Jelgavas un Jelgavas novada personības mums līdzās. Ar viņu stāstiem, fotogrāfijām un atziņām ikviens var iepazīties Kultūras un mākslas centra “Nātre” radītajā lielformāta fotogrāfiju izstādē “Ziemas stāsti” Jelgavas pils pagalmā. Izstādes laiks ir pagarināts līdz pat 18. aprīlim. Tā skatāma katru darba dienu no pulksten 10 līdz 17, arī Lieldienu laikā. Pēdējo stāstu varones ir divas vitālas, dzīvesgudras, optimisma un prieka pilnas sievietes – Madlēna Bratkus un Elīna Apsīte.
Abas ir senas kolēģes un domubiedres, kas kopā radījušas vairākus radošus uzvedumus. Viņas abas vieno misijas apziņa, ka mēs kā tauta esam patiesi varena, ka mūsu saknes ir dziļas, tās jākopj un vērtības iespējams pārmantot vien tad, ja ar tām dalāmies un nododam nākamajai paaudzei.

Madlēna Bratkus
Madlēna ir dzimusi Rīgā, augusi, mācījusies, dauzījusies, pēcāk iemīlējusies jau Jelgavā, kur gājusi 1. vidusskolā. “Jelgava ir manas bērnības un jaunības pilsēta. Tā ir ļoti mainījusies. Tomēr atmiņās man tā būs ar aizsalušiem grāvjiem ziemās, kur slidināties, ar aizaugušām pļavām Slimnīcas ielas rajonā, ar plūdiem pavasaros, kad varēja neiet uz skolu, ar lielo čīkstošo karuseli Raiņa parkā. Es tur vienmēr jutos droši.”
Pēc skolas beigām Madlēnai sācis veidoties viņas profesionālais ceļš un dejas mīlestība. Absolvējusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu un ieguvusi horeogrāfiskā kolektīva vadītāja diplomu. Vēlāk izglītība papildināta Liepājas Pedagoģijas akadēmijā kultūras vadības specialitātē. Mācības vienmēr tikušas apvienotas ar ģimenes dzīvi laukos Zaļeniekos un divu bērnu – Martas un Rūdolfa – audzināšanu.
Tādēļ arī par savu lielāko personīgo sasniegumu Madlēna uzskata to, ka, būdama 100% pilsētniece, viņa jau 32 gadus dzīvo laukos un arī vēlas tur palikt. Savukārt profesionālajā ziņā – ka jau 22 gadu garumā ir Jelgavas jaunrades nama “Junda” Tautas deju kolektīva vadītāja, deju pedagoģe. Ar lielu prieku viņa brauc uz “Jundu”, lai satiktos, kopā mācītos, veidotu dažādus horeogrāfiskus projektus ar saviem dejotājiem, talantīgiem jauniešiem (Jānis Grūtups iestudēja dejas izrādi “Kerija, Mēs. Pieaugšana”, Made Galiņa izveidoja deju uzvedumu “Mades burtnīca). Deju zāle ar bērniem Madlēnai ir prieks, gandarījums, spilgtas emocijas, bezgalīga enerģija. Skatuve ir cieņpilni svētki pret apkārtējiem un sevi pašu.
Par “Covid” laiku, kad viss jāprot iemācīt attālināti, Madlēna pārliecinoši saka: “Man neviens neiestāstīs, ka dejas var mācīt un mācīties attālināti vai ar tehnoloģiju palīdzību! Deja ir enerģija, emocijas, kurā cilvēka klātbūtne ir nepieciešamība! Esmu deju pedagoģe, un mans uzdevums ir iemācīt latviešu tautas deju, latviešu tautas mākslu un kultūru un cieņu pret to. Tā ir īpaša enerģijas apmaiņa, un to attālināti iemācīt nevar, vienalga, kādas kombinācijas mēs neveidotu: dejotājs + dejotājs, dejotājs + pedagogs, dejotājs + skatītājs, tikai ne dejotājs + dators. Arī iedvesmas man nav. Tā rodas lielā darbā, saskarsmē ar citiem cilvēkiem. Jo deja ir cilvēks!”

Visu rakstu lasiet 1.aprīļa “Zemgales Ziņās”

Foto: Gatis Indrēvics

ZZ.lv ARHĪVS

Mākslai un tradīcijām vajag turpinājumu

Kategorijas