Kā klājas tūrisma uzņēmumiem?

2009. gada 29. janvāris 10:13

1488

Taupība un ekonomiskā krīze nevar neietekmēt uzņēmējus, kuri darbojas tūrisma, viesmīlības un ēdināšanas biznesā. Kā viņiem klājas ekonomiskās lejupslīdes apstākļos?

Iedzīvotāji arvien rūpīgāk plāno savus ikdienas tēriņus, un nereti ēšana ārpus mājas, nakšņošana viesnīcā, atpūta vai izklaide būs pirmās jomas, no kā cilvēki atteiksies.Jelgavas rajona un pilsētas Tūrisma informācijas centrs informē, ka patlaban, jaunā gada sākumā, nejūt nekādas izmaiņas - cilvēki nākot un interesējoties tāpat kā līdz šim. Daudziem uzņēmējiem tūrisms nav pamatnodarbošanās, aktuāli ir brīvdienu piedāvājumi, bet dažādos viesu namos un tūrisma objektos situācija varot atšķirties, piebilda TIC darbinieces.Mazsvarīga nav tā atrašanās vieta - lielas šosejas malā vai dziļi laukos. Būtiska ir arī reklāma, uz ko ceļmalas krodziņu īpašnieki var ietaupīt, jo ēka redzama jau pa gabalu.«Periods nav no vieglajiem, bet cilvēki pie mums brauc. Varbūt mazāk tāpēc, ka ir ziema un ārā nemīlīgs laiks. Esam īsts ceļmalas krodziņš,» stāsta viesu nama «Aitiņlauvas» saimniece Brigita Reinfelde.Tas atrodas Valgundes novadā, Rīgas - Liepājas šosejas 22.kilometrā. Viesu nams tapis pirms nepilniem trim gadiem klajā laukā pilnīgi tukšā vietā. Tas ir mazais uzņēmums, kas dod darbu 14 cilvēkiem no Kalnciema, Tukuma rajona un Rīgas. Savukārt interesantais nosaukums «Aitiņlauvas», kam arī ir sava nozīme klientu piesaistīšanā, esot salikums no diviem māju nosaukumiem. Viesu nama būvniecībā un iekārtošanā izmantoti ES struktūrfondu līdzekļi, atklāj B.Reinfelde.Lai gan tūrisma nozarei papildu slogu sagādājusi PVN likmes paaugstināšana, «Aitiņlauvu» bistro un restorānā cenas neesot paaugstinātas. Arī viesnīcas numuriņiem un konferenču zāles izmantošanai cenrādis palicis līdzšinējais.Līdzīgi rīkojies arī ceļmalas krodziņa «Zemnieka cienasts», kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, autoceļa Rīga - Šauļi 43.kilometrā, īpašnieks Modris Jansons.Arī tur cenas neesot kāpušas ne ēdināšanai, ne pieciem viesnīcas numuriņiem. Bijusi doma tās pat samazināt, taču energoresursu dārdzība šo ieceri neļaujot īstenot.«Jebkurā gadījumā PVN «paņēmām uz sevi»,» piebilst M.Jansons, vēlot arī citiem uzņēmējiem izturēt un nomierināties. Apmeklētāju skaits «Zemnieka cienastā», sākot ar pērnā gada decembri, samazinājies par 40 procentiem, bet šā gada janvārī M.Jansons prognozē, ka klientu daudzums būs samazinājies par 60 procentiem. Tikpat krities arī apgrozījums. Tas liecina par krīzi, jo ēst ārpus mājas ir pārtikušas sabiedrības pazīme. Mazāk tiekot rīkotas viesības un bēres. Viesnīcas noslogojums patlaban esot 20 - 30 procentu, stāsta M.Jansons.Savukārt Vircavas pagastā viesu mājas «Māras muižiņas» saimniece Ieva Briģe uzsver, ka tūristu palicis mazāk jau kopš pagājušās vasaras nogales un bizness kļuvis par hobiju.«Labi, ka man ir pastāvīgs algots darbs. Nezinu, kādam jābūt šim biznesam, lai ar to izdzīvotu. It īpaši šajā situācijā,» atzīst uzņēmēja.Viņa piebilst, ka acīmredzot būs jāmaina biznesa piedāvājums. Arī šajos laikos jaunieši grib rīkot «tusiņus», bet ģimenes ar bērniem labāk izvēlēsies doties pastaigā uz mežu, nevis izmantos lauku tūrisma mītni.Plašāku materiālu par šo tēmu lasiet ceturtdienas, 29.janvāra, «Zemgales Ziņās».

ZZ.lv ARHĪVS

Kā klājas tūrisma uzņēmumiem?

Kategorijas