Es viņu saucu par Dudū

2021. gada 23. marts 11:46

539

Elzas Stērstes dzimšanas dienā, uz sarunu aicinu cilvēku, kurā ir kriksītis Elzas, cilvēku, kurā es saskatu to rāmo mieru un labestību, kādu esmu iedomājusies piemītam Elzai, – publicisti Diānu Janci, Elzas Stērstes mazmazmeitu.

– Diāna, kurš ir tavs mīļākais Elzas dzejolis? Kāpēc?
Tas nav tik viegli atbildams – dzejoļi ir ļoti dažādi gan tematiski, gan noskaņu ziņā. Kad iedomājos Franciju, ir viens, kad domāju par sadegušo Jelgavu un Sibīriju – vēl ir citi… Man tuvi ir arī plašāk nezināmie Elzas politiskie dzejoļi – kā viņa izsmej “lienošos” politiķus. Un pavisam īpašos brīžos domāju par vārdiem, kuri veltīti Latvijai, – viņa bija klāt gan 1918. gada valsts dibināšanas brīdī, gan parakstīja Latvijas Centrālās padomes Memorandu 1944. gadā. Elza Stērste bija ļoti drosmīgs cilvēks.

– Tu biji pavisam maza, kad Elza aizgāja. Vai tev ir saglabājušās kādas atmiņas par vecvecmāmiņu? Kā jūs viņu dēvējāt ģimenē?
Man bija seši gadi, kad viņa nomira, bet dīvainā kārtā viņu atceros daudz. Es viņu saucu par Dudū – iespējams, šis vārds nācis no franču valodas, viņa man franču un vācu valodā lasīja priekšā grāmatiņas. Mana mīļākā bija par Mocarta bērnību, arī viņam biju devusi vārdu – Omiļū! Vasarās Jūrmalā dzīvojām kopā, un Elza bieži aizgāja līdz pat kāpām un skatījās uz jūru. Pie pašas jūras viņa nevarēja tikt – pēc pārciestā insulta kreisā puse bija palikusi paralizēta, un krāģītis, kurš palīdzēja pārvietoties, grima smiltīs. Ar savu mazo spainīti reizēm atnesu jūras ūdeni – lai viņa sajustu vismaz smaržu.

Visu interviju lasiet 18.marta "Zemgales Ziņās"

Foto: no personīgā albuma

+ 2

ZZ.lv ARHĪVS

Es viņu saucu par Dudū

Kategorijas