60 ir jaunie 30: kampaņa “Atvērtība ir vērtība” šogad aicina mazināt vecuma diskrimināciju
Vidējais dzīves ilgums visā pasaulē pakāpeniski pieaug un tas ļauj cilvēkiem ilgāk izbaudīt dzīvi. Pilnvērtīga dzīves baudīšana iespējama vien tad, ja ģimene un pārējā sabiedrība ļauj justies kā pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem un arī pats esi gatavs nezaudēt aktivitāti. Tāpēc šogad Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) informatīvās kampaņas “Atvērtība ir vērtība” tematiskais ietvars ir diskriminācija vecuma dēļ, aicinot novērtēt gados vecākās sabiedrības daļas prasmes un pieredzi, informē Kampaņas "Atvērtība ir vērtība" komunikācijas speciāliste Agnese Ruberte.
Tieši marts ir laiks, kad visā pasaulē tiek aktualizēti diskriminācijas un līdztiesības jautājumi sabiedrībā, tādēļ saliedētības politikas īstenotāji Sabiedrības integrācijas fonds uzsāk informatīvās kampaņas "Atvērtība ir vērtība" tematisko gadu un aicina pievērst īpašu uzmanību eidžismam jeb diskriminācijai vecuma dēļ. Sekmīga dažādu aizspriedumu un stereotipu plaisas mazināšana starp 50+ un pārējām vecuma grupām var sniegt pievienoto vērtību daudzās jomās, piemēram, aizpildīt trūkstošās darbaspēka pozīcijas, sabalansēt ģimenes ikdienu un veicināt paaudžu pieredzes apmaiņu. Tāpat arī kampaņas “Atvērtība ir vērtība” ietvaros cilvēki vecuma grupā virs 50 gadiem tiks aicināti turpināt attīstīt savas prasmes darba jomā un būt sociāli aktīvai sabiedrības daļai, jo, kā vēsta kampaņas sauklis, ”Laiks darīt tagad!”.
Gados vecāku cilvēku nozīme tuvākajās desmitgadēs būtiski palielināsies: saskaņā ar "Eurostat" pētnieku secināto, Eiropas Savienībā līdz 2050. gadam par apmēram 39 miljoniem pieaugs 65 un vairāk gadus vecu personu īpatsvars, savukārt Latvijā līdz 2050. gadam gandrīz puse sabiedrības būs vecāka par 55 gadiem. “Sabiedrība noveco, tas ir fakts. Gan no katra paša uzņēmības, gan no vides, ko veidojam visi kopā, būs atkarīgs, cik pieņemošā un iekļaujošā sabiedrībā mēs dzīvosim – nepavisam nav tālu laiks, kad šodienas jaunieši būs nākotnes seniori, tāpēc viņu pašu rokās ir radīt vidi, kurā viņi justos vajadzīgi un saprasti arī pēc 30 un 40 gadiem. Jo aktīvāk apgūsim aktīvās novecošanas konceptu, jo vairāk pagarināsim aktīvā darba un sabiedriskās dzīves posmu un palīdzēsim vecākiem cilvēkiem nepadoties, turpinot attīstību un izaugsmi,” stāsta Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Ņemot vērā sarūkošo darbspējīgo iedzīvotāju populāciju, viens no lielākajiem politikas veidotāju izaicinājumiem ir pēc iespējas ilgāk noturēt vecākus cilvēkus darba tirgū. Tomēr pieredze rāda, ka tieši darba tirgū nākas visbiežāk saskarties ar diskrimināciju vecuma dēļ. 2019. gada Eirobarometrā absolūtais vairākums (59%) respondentu norādījuši, ka vecums ir galvenais faktors, kas darba meklējumos pretendentus ar līdzīgu kvalifikāciju nostāda nevienlīdzīgās pozīcijās. Arī pērn Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja veiktā izpēte, uzrāda, ka vecums ir galvenais diskriminācijas faktors darbavietās. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2020. gada beigās Latvijā bezdarbnieki vecumā virs 50 gadiem veidoja 38,6% no kopējā reģistrētā bezdarbnieku skaita valstī, un arī vairāk nekā puse ilgstošo bezdarbnieku ir vecāki par 50 gadiem.
“Jau rīt katrs no mums kļūs par dienu vecāks. Tāds ir dabas likums. Bet sabiedrības radītie stereotipi vecuma atšķirības nepamatoti un sāpīgi pārvērš par šķēršļiem attīstībai, darbam un sapņiem. Eidžisms ir nespēja aiz dzimšanas gada ieraudzīt talantīgu un līdzvērtīgu cilvēku. Vecums ir pieredze un zināšanas, nevis barjera pilnvērtīgai dzīvei. Atvērsimies tiem, kas ir blakus!” aicina kultūrpētnieks profesors Deniss Hanovs, kurš ir kampaņas “Atvērtība ir vērtība” eksperts. Kopā ar Denisu Hanovu kampaņas vēstnešu lomas uzņēmušies arī personāla vadības konsultāciju uzņēmuma "ERDA" partnere Pārsla Baško, psiholoģe Iveta Aunīte un padomniece, sociālantropoloģe, dažādības vadības eksperte Dr. Agnese Cimdiņa.
“Vecums, tāpat kā dzimums, zināmā mērā ir sociāli konstruēts, proti, dažādās sabiedrībās un vidēs tam tiek piešķirtas dažādas nozīmes. Nereti tieši vecāka gadagājuma cilvēki tiek saistīti ar darba un dzīves pieredzi, zināšanām, spriestspēju un zināšanu nodošanu jaunajiem. Kādu vērtību mēs piešķiram vecumam? Latvijā gandrīz 800 000 iedzīvotāju ir vecāki par 50 gadiem. Nesaredzot šo cilvēku potenciālu aiz viņu bioloģiskā vecuma, gan organizācijas, gan sabiedrība kopumā zaudē milzu resursu,” norāda Agnese Cimdiņa.
Kampaņa “Atvērtība ir vērtība” turpināsies visu gadu, iesaistot darba devējus, darba ņēmējus un jauniešus. Jau šobrīd Rīgas un citu Latvijas pilsētu ielās redzamas tematiskas vides reklāmas ar iedvesmojošiem vietējo personību stāstiem, bet no 23. marta kampaņas ietvaros būs pieejams interaktīvs tests “Uzmini vecumu!”, ļaujot ikvienam pārbaudīt, cik lielā mērā viņa priekšstatus nosaka izplatīti stereotipi.
Aktuālo informāciju par kampaņas norisēm un iespējām tajās iesaistīties meklējiet interneta vietnē www.atvertiba.lv un Facebook lapā @dazadibasveicinasana.
Foto: publicitātes
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”