Šodien Māteru Jurim – 176

2021. gada 11. marts 15:27

158

Latviešu rakstniekam, pirmā latviešu oriģinālromāna “Sadzīves viļņi” (1879) autoram Māteru Jurim (1845–1885) šodien aprit 176. gadskārta.

Juris Māters jeb Māteru Juris ir latviešu rakstnieks un publicists, tautas atmodas laikmeta darbinieks, latviešu zemniecības tiesību aizstāvis. Viņš ir izglītojies galvenokārt pašmācības ceļā ar vairāku demokrātiski noskaņotu Baltijas vācu muižnieku atbalstu. Māteru Juris ir strādājis par pagasta tiesas skrīvera palīgu, pasta stacijas, aptiekas un muižas latviešu bibliotēkas pārzini, guberņas tipogrāfijas pārvaldnieku, tulkotāju un izdevēju - viņš ir latviešu avīžu "Baltijas Zemkopis" (1875–1880) un "Tiesu Vētsnesis" (1880–1884) dibinātājs un redaktors. Māteru Juris ir aktīvi darbojies dažādās Jelgavas biedrībās – Kurzemes Biškopības biedrībā un bijis vietējās latviešu biedrības dibinātājs, kā arī labi orientējies juridiskos jautājumos un tieslietās, tulkojis latviski "Vidzemes un Kurzemes privāttiesību grāmatu" (1885), tādējādi paplašinot latviešu tiesību terminoloģiju.

Māteru Juris publicistikā aizstāvēja jaunlatviešu, tai skaitā Krišjāņa Valdemāra un Ata Kronvalda idejas, bija viens no latviešu zemniecības ideologiem (aizstāvēja latviešu zemes dzimtīpašuma ideju, un atbrīvošanos no muižas atkarības un līdztiesību ar Baltijas vācu muižniecību zemes īpašumtiesību jautājumos). Māteru Juris ir ievērojams sava laika stāstu un romānu rakstnieks, kā arī satīriķis. Viņa sentimentālais romāns "Sadzīves viļņi" (1879) ir nozīmīgs laikmeta kultūrvēstures dokuments un rakstnieka sociālo ideālu un uzskatu atklājējs, romāns "Patriotisms un mīlestība" (publicēts "Tiesu Vēstnesī" 1880–1882), ir personīgu motīvu rosināta paskvila par Rīgas Latviešu biedrības darbiniekiem.

Māteru Juris ir dzimis kā otrais dēls Andža Mātera – māju saimnieka un grāmatnieka – un viņa sievas Mades, dzimušas Kenigs, ģimenē. Kad viņam ir 13 gadu, tēvs mirst, māte apprecas otrreiz ar Miķeli Dreijeru, patēvs mājas izputina un ģimenei tās jāatstāj. Māteru Jura vecākais brālis ir Janis, trīs citi jaunākie brāļi – Jānis, Ērmanis un Krišs, miruši bērnībā, bijušas arī māsas Līze un Ieva; no mātes otrās laulības - pusbrāļi Kārlis un Ansis, pusmāsas – Margrieta un Jūle. Tēvs bijis labs latviešu rakstniecības pārzinātājs, godīgs un dievbijīgs vīrs, māte bijusi nesaticīgas dabas. Jādomā, mātes raksturu un tēva prātu mantojis rakstnieks. Tēvam bijušas labas attiecības ar Cildu pagasta muižnieku L. fon Koskulu, Valtaiķu draudzes mācītāju Johanu Frīdrihu Katerfeldu un Kazdangas skolotāju Pēteri Ētmani.

Māteru Juris bijis divreiz precējies, laulībās dzimuši dēli Pauls (vēlāk gleznotājs ārzemēs) un Arvīds (vēlāk fermeris Austrālijā, ar Anglijas pavalstniecību).

No tēva mantojis asu prātu un gudru galvu, no mātes – karstasinīgu un nesaticīgu raksturu, savā četrdesmit gadu īsajā mūžā Māters latviešu kultūras vēsturē tomēr ir ieminis paliekošas pēdas. Alfrēda Gobas pirms 85 gadiem rakstītais ir derīgs prātā turēšanai vēl šodien: “[Māteru Juris] kā viesuļaina vētra pārgāja pār mūsu sadzīves tīrumiem, te lauzdams un liekdams, te sagriezdams greizi, vai arī pie zemes pieplakušo strauji raudams augšā (..). Ko mūsdienu darbinieki var vēl mācīties, tā ir Mātera dedzība, spraigums un sabiedriski aktīvs virziens. Viscaur te ir spēcīga cīkstēšanās, nekur pasīvas vērošanas.”

Rakstā izmantota informācija no Literatura.lv

Foto: no arhīva

ZZ.lv ARHĪVS

Šodien Māteru Jurim – 176

Kategorijas