ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Turpinās aptauja Jelgavas kultūras jomas attīstīšanai

zz.lv
Kultūra un izklaide

2021. gada 27. februāris 15:42

56
Turpinās aptauja Jelgavas kultūras jomas attīstīšanai

Vēl līdz 3. martam Jelgavas pilsētas, Jelgavas un Ozolnieku novada iedzīvotāji, kā arī Jelgavas pilsētas viesi aicināti iesaistīties aptaujā par pašreizējā Jelgavas kultūras piedāvājuma izvērtējumu un vēlmēm tālākai kultūras jomas attīstībai mūsu pilsētā. Aptauja norisinās, lai varētu tapt visaptveroša, iedzīvotāju un pilsētas viesu viedoklī un redzējumā balstīta Jelgavas pilsētas kultūras attīstības programma 2021.-2027. gadam, Jelgavai pretendējot uz Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu 2027. Gadā, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.

Aptauju īsteno Latvijas Kultūras akadēmija, un, kā informē tās izstrādātāju pārstāve Lolita Ozoliņa, pirmās nedēļas laikā no 17. februāra aptauju pilnībā aizpildījuši teju 400 respondentu. Daļa aptaujas anketu tikušas iesāktas, taču nav izpildītas līdz galam, līdz ar to nav izmantojamas rezultātu apkopojumā. Lai tiktu pārstāvēta pēc iespējas daudzveidīgāka auditorija un iedzīvotāju grupas, īpaši aptauju aicināti pildīt respondenti ar vidējo vai profesionālo izglītību, vīrieši, personas vecumā virs 45 gadiem un respondenti, kuru dzimtā valoda ir krievu – aptauja pieejama arī krievu valodā. Jo vairāk respondentu no dažādām sabiedrības grupām būs snieguši atbildes uz jautājumiem, jo visaptverošāka būs iegūtā informācija par kultūras jomu Jelgavā un tās attīstību nākamajos septiņos gados, kā arī tālākā nākotnē. Savas domas aptaujā lūgti izteikt gan Jelgavas iedzīvotāji, pilsētā strādājošie un studējošie, gan tie, kuri Jelgavu izvēlas kā atpūtas un izklaides galamērķi. Aptauja notiek tiešsaistē divas nedēļas – no 17. februāra līdz 3. martam, tā pieejama latviešu un krievu valodā un tās izpilde aizņems aptuveni 10 līdz 15 minūtes. 

Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no zināmākajām Eiropas iniciatīvām, kuras mērķis ir veicināt kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā. Tā uzsākta 1985. gadā un teju 20 gadus vēsturiskā mantojuma, infrastruktūras un finanšu potenciāla dēļ tituls tika piešķirts galvenokārt Rietumeiropas senākajām pilsētām, tomēr kopš 2004. gada priekšplānā izvirzīts arī kandidātu kulturālās izaugsmes un transformācijas potenciāls, kas jau iepriekš pavēris iespēju Eiropu ar savu kultūras bagātību iepazīstināt arī Latviju, jo 2014. gadā kultūras galvaspilsētas tituls tika piešķirts Rīgai. Gatavošanās pieteikuma iesniegšanai konkursā, lai pretendētu uz Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu un ar to saistīto stratēģisko plānu izstrāde, ir nozīmīgs darbs, kas tiek plānots vairākus gadus iepriekš. Tajā būtiska loma ir arī vietējiem iedzīvotājiem, ar savu viedokli palīdzot veidot savas pilsētas tēlu nākotnē. 

APTAUJA latviešu valodā. 

APTAUJA krievu valodā. 

Foto: no koncerta brīvdabas koncertzālē “Mītava”, kur pērn Jelgavā godināti IV Vispārējie latviešu Dziesmu un mūzikas svētki – vienīgie Dziesmu svētki, kas notikuši ārpus Rīgas,  foto autors Kristaps Hercs

Kategorijas

Kategorijas