Svētki un pandēmija

2021. gada 10. janvāris 17:33

217

Pēdējais no trim rakstiem, kuru tapšanu iedvesmojusi novembra beigās notikusī tiešsaistes konference “Kultūra Rīt”, būs par svētkiem. No lieliem festivāliem un dziesmu svētkiem līdz mazām sirsnīgām kopā būšanām ģimenes lokā. Cik ļoti pasākumu un svētku kultūru apdraud pandēmija?

Dziesmu svētku tradīcija
Konferencē Valsts akadēmiskā kora “Latvija” diriģents Māris Sirmais atzīst, ka pašlaik koru kultūra Latvijā piedzīvo milzīgu psiholoģisku traumu, jo nav zināms, kad atjaunosies situācija, kurā atkal drīkstēs pulcēties un dziedāt. Lai arī akadēmiskais koris drīkst turpināt mēģinājumus, tomēr tie notiekot apgrūtinātā režīmā. “Šobrīd vienīgā forma ir ieraksts un regulāri testi, lai veselie varētu kādu posmu strādāt kopā,” stāsta M.Sirmais, tomēr piebilstot, ka, “no vienas puses, pandēmija ir devusi vienu fantastisku lietu – cilvēki tagad pa īstam spēj novērtēt iespēju strādāt; to izjūtu no katra dziedātāja”.
Par to, ka latviešiem dziesma un deja ir ārkārtīgi svarīga kultūras sastāvdaļa, varam pārliecināties regulāri. Vidēji reizi piecos gados notiek Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kuru starplaikos tiek organizēti arī Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Sarunā ar konferences “Kultūra Rīt” moderatoru Haraldu Burkovski M.Sirmais piemin ik pa laikam aktualizēto ideju rīkot dziesmu svētkus biežāk, jo tie, nenoliedzami, ir ekonomiski izdevīgs projekts. Tomēr diriģents šādu domu noliedz. “Dziesmu svētki ir visskanīgākais pieteikums, tas, iespējams, ir vienīgais visizteiktākais atšķirības simbols. Pat cilvēki, kas par svētkiem neinteresējas, tomēr pievērš tiem uzmanību. Taču ir svarīgi saprast, ka dziesmu svētki ir piecu gadu darba rezultāts un vērtīgākais ir tas, kas notiek tieši starp tiem,” uzsver M.Sirmais.
Jautāts par Latvijas koru kustības unikalitāti, M.Sirmais piemin senčus un priekšgājējus, kas koru kultūru izveidojuši tādu, ka to apbrīno visa pasaule. “Tā pamatā ir pieprasījums pēc mūsu koriem ārpus valsts, kas ir īstais rādītājs. Mūs apbrīno ļoti daudzos aspektos. Tas unikālais koru kustībā, visticamāk, ir gan ģeogrāfiskā atrašanās vieta, gan ārkārtīgi spēcīgā dažādu kultūru ietekme uz mums. Sākot jau no verdzības un vācu baronu laikiem, kas mums ir iemācījis punktualitāti un precizitāti. Mēs esam arī pazīstami ar skandināvisko distancētību, kas labi noder pandēmijas laikā. Trešā ietekme ir tā, ka ļoti labi izjūtam un izprotam slāvisko emocionalitāti. Šīs mijiedarbības rezultātā ir veidojusies brīnišķīga skaņa. Skaņa ir tieši tā, ko visvairāk apbrīno pasaulē. Vai šis unikālais muzikālais skanējums varētu būt viens no Latvijas kultūras identitātes kodiem? Man gribētos teikt jā, bet es neesmu pārliecināts, vai vairums Latvijā tā domā,” tā M.Sirmais.

Kā tradīciju noturēt?
Jelgavas novadā ir 93 amatiermākslas kolektīvi, kuriem pandēmijas ierobežojumi liedz pulcēties, lai kopā dziedātu, dejotu un uzturētu svētku tradīciju dzīvu. Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone teic, ka šobrīd interneta vide un dažādu tiešsaistes platformu izmantošana kaut daļēji kompensē amatierkolektīvu ierastos mēģinājumus un pašvaldības saziņu ar iedzīvotājiem. “Taču, domājot par pandēmijas radītiem riskiem, draudiem vai sekām, jāatzīst, ka vēl pat nevar aptvert, cik lielā mērā pandēmija būs skārusi šo kolektīvu pastāvēšanu. Jāapzinās, ka tradīcijas un noturība aktivitātēs ir viens no nosacījumiem, lai kolektīvs pastāvētu. Fakts, ka esošā situācija būs radījusi bezdibeņa vai kraujas malas efektu kultūrā, jau tagad ir skaidrs,” rezumē D.Kaņepone.
Dobeles novada Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Māra Krūmiņa uzsver, ka ārkārtas situācijas ierobežojumi tomēr ir drauds amatiermākslas un tautas mākslas kolektīvu kustībai. “Ilgstoši strādāt attālināti vai individuāli ar dažādas sagatavotības dalībniekiem, kuri pārsvarā ir lauku iedzīvotāji, nav produktīvi. Darbs sevi tā īsti neattaisno, jo zūd kvalitāte. Tomēr, paldies Dievam, vēlme darboties vēl nav nodzisusi! Liels paldies kolektīvu vadītājiem, kas uztur saikni, mudina un skubina. Ceru, ka godam spēsim sagatavoties dziesmu svētku tradīcijas 150. jubilejai. Tas kolektīviem ir nozīmīgs mērķis, uz kuru tiekties,” teic M.Krūmiņa.
Tikmēr straujiem soļiem tuvojas uz 2021. gadu pārceltie Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuru norisi, visticamāk, koriģēs pandēmijas uzliktie ierobežojumi. Svētku programmā brīvdabas koncertzāles “Mītava” mākslinieciskais vadītājs Sandis Kalniņš veido mūsdienu deju lieluzveduma “Augstāk par zemi” režiju. Viņš ir apņēmības pilns, stāstot, ka svētku norisei ir izstrādāts A, B, C un pat D variants. “Svētki kaut kādā formā noteikti notiks, un tas ir dabiski, jo ciklam ir jānoslēdzas, lai varētu sākties nākamais. Lai arī esam izstrādājuši vairākus variantus, šobrīd esam gandrīz pārliecināti, ka dejas lieluzvedumu realizēsim kā videokoncertu, visticamāk, bez apmeklētājiem. Maksimāli centīsimies mākslinieciskajās iecerēs saglabāt tēmu un repertuāru un ceram, ka dejotāji tomēr varēs satikties un radīt kopā būšanas sajūtu plašāk nekā vienā kolektīvā.”
Agija Pizika, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas jauniešu kora vadītāja, apliecina, ka kopīga gatavošanās dziesmu svētkiem nenotiek: “Pašlaik, protams, nekā negatavojamies. Mēs ļoti labi nodziedājām skatē, pārsvarā visu svētku repertuāru esam apguvuši un skatīsimies, kādā formātā varēsim to nodziedāt.” Tikmēr kora dalībnieki turpina dziedāt individuāli un attālināti ieraksta dziesmas kā video sveicienus valsts svētkos un Ziemassvētkos.

Krīze koncertu un festivālu industrijā
Savs skatījums pandēmijas skartajā nākotnē ir arī festivālu un mūzikas pasākumu rīkotājiem. Ar to tiešsaistes konferencē iepazīstina festivāla “Positivus” rīkotājs Ģirts Majors: “Krīze nozari skārusi tādā apmērā kā nekas cits iepriekš. Neviena cita krīze un pat kari publiskos pasākumus, socializēšanos un pulcēšanos nav apturējusi tādā mērā, kā to ir izdarījusi kovidkrīze. Mums nav nekādas vēsturiskās pieredzes, no kā izdarīt secinājumus, tādēļ ir grūti prognozēt, kā to pārvarēsim.”
Lai arī sporta pasākumi, dažādas konferences un kursi ir pierādījuši, ka digitālajam formātam ir liels potenciāls, tomēr tas neattiecas uz koncertiem un skatuves mākslu, norāda Ģ.Majors. Pārnesot koncertus uz virtuālo vidi, ātri tika atskārsts, ka tas nevar būt rentabls bizness, jo apmeklētāji nav gatavi maksāt par biļeti tikpat, cik klātienes koncertos. Ir skaidrs, ka virtuālā vide nevar aizstāt dzīvo skatuves uzstāšanos.
Tomēr situācijā Ģ.Majors saskata arī pozitīvo: “Mēs saprotam, ka radošās profesijas pastāvēs arī nākotnē, jo tās nevar aizstāt mākslīgais intelekts un roboti. Un tas dod ticību nākotnei. Labā ziņa ir tā, ka pandēmija neizmaina pasauli tādā mērā, lai dzīvās uzstāšanas un skatuves mākslas koncerti vairs nebūtu nepieciešami. Pieprasījums pēc koncertiem saglabāsies.” Prognozējot attīstību, festivāla rīkotājs norāda uz piesardzību, kas valdīs apmeklētājos, un tas, nenoliedzami, ietekmēs nozares atkopšanos un attīstību. “Šobrīd mums norāda, ka, lai justos droši, ir jādistancējas. Ar šo naratīvu lielie pasākumi tiek veidoti kā bīstama vieta. Būs sabiedrības daļa, kas pēcpandēmijas posmā baidīsies apmeklēt pasākumus, liela daļa iegādāsies biļetes pēdējā brīdī. Koncertu rīkotājiem un industrijā iesaistītajiem būs jāatgūst tie zaudējumi, kas radušies pandēmijas laikā, un vienlaikus jārēķinās ar to, ka nenoteiktības risks atspoguļosies uz ilgtermiņa pasākumiem un to izmaksām.”

Pasākumi bija, ir un būs
“Radošums vienmēr ir process, kas negarantē stabilitāti,” uzsver pasākumu rīkotāja un radošās apvienības “Skudras metropole” vadītāja Gundega Skudriņa. Viņa atzīst, ka jau pandēmijas pirmais vilnis pamatīgi satricināja pasākumu nozari, pilnībā pārvelkot strīpu starptautiskiem projektiem un arī lielai daļai vietējo aktivitāšu. Taču G.Skudriņa aicina nezaudēt entuziasmu un degsmi, paziņojot, ka “pārvērtību process ir sācies! Pasākumi ir notikums, kur saplūst intelektuālais ar emocionālo, tradīcijas, uzskati un vērtības. Tādēļ rītdienas kultūras uzdevums ir sajust aktuālos impulsus un būt par straumes virzītājiem, veidojot pasākumus jaunā formā”.
“Skudras metropoles” vadītāja labprāt dalās idejās, ko kopā ar savu komandu sākusi realizēt pavisam drīz pēc pirmajiem ierobežojumiem pavasarī. Tā, piemēram, tapa teatrāla performance “Teātris pa telefonu”, kas sasniegusi deviņas valstis. Apvienojot pasākumu un tūrisma nozari, tika realizēti divi iedvesmojoši projekti – “Pārgājiens ar noteikumiem” un “Spoguļnamiņš virs Amatas upes” –, kas mudinājis arī pievērsties jaunam virzienam – strādāt sērijās. Joprojām ikvienam kulturālas izklaides un augstvērtīgas virtuves cienītājiem ir iespējams iegādāties pasākumu kastē jeb “Nepieradinātajās vakariņās mājās”, kuru baudīšanai vajadzīgs vien internets un elektrības pieslēgums. Aizvien tiek strādāts pie jaunām idejām, kā pasākumu formātu padarīt personiskāku, tomēr nezaudējot svētku kopā būšanas prieku. “Ir jāsaprot, ka panākumi ir ceļš no zaudējuma uz zaudējumu. Vai nu tu esi uz viļņa, vai arī vilnis tevi aprīs,” pārliecināta G.Skudriņa.
Konferencē “Kultūra Rīt” tiek minēti vēl vairāki piemēri, kad plānotajiem kultūras pasākumiem veiksmīgi mainīts norises formāts. Tā, piemēram, vasarā festivāla “Rīga Jūrmala” organizatori simfonisko koncertu programmu aicināja noklausīties pilsētvidē – Rīgas parkos, skvēros un citās šim mūzikas žanram neierastās vietās. Apmeklētāji tika aicināti ierasties ar saviem piknika groziem un baudīt simfonisko orķestru audioierakstus brīvā atmosfērā. Klausītāji varēja iepazīties ar papildinošu informāciju par atskaņotajām programmām, to vēsturi un citiem interesantiem faktiem. Festivāla pārstāve Signe Lonerte atklāja, ka šis bijis veiksmīgs piemērs, kā elastīgi reaģēt uz reāllaika notikumiem, joprojām sasniedzot rezultātu.

Ātri reaģēt, pielāgoties un komunicēt
Spēju ātri reaģēt un pielāgoties apstākļiem kā vērtību uzteic arī Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles pārstāve Inese Dābola: “Laikmetīgā māksla ir par dzīvi, kas notiek mums apkārt. Tādēļ laikā, kad daudzviet pasaulē biennāles tika atceltas, mēs Latvijā meklējam cita veida konceptus, kā to tomēr parādīt. Mainot mediju un formātu, mēs saglabājām iespēju uzrunāt savu auditoriju.” Par Rīgas mākslas biennāli tika izlemts veidot pilnmetrāžas filmu, norises vietās Andrejsalā un citviet iekārtojot izstādi–filmēšanas laukumu, tādējādi mainot veidu, kā komunicēt ar apmeklētāju. Šī iniciatīva tika augsti novērtēta, un nu filma tiek iesniegta pirmajiem kinofestivāliem.
Veiksmīgu komunikāciju kā pandēmijas seku pārvarēšanas pamatnosacījumu min arī kultūras žurnāliste Eva Johansone: “Pirmā viļņa laikā kultūras joma centās uzmundrināt, bez maksas piedāvājot filmas, grāmatas, koncertus. Iedvesmojot citam citu, mums bija vieglāk pārvarēt krīzi. Taču šobrīd dzīve digitālajā pasaule ir veicinājusi tā saukto virtuālo troksni, un tas likumsakarīgi liek vērtēt, kas ir un kas nav vērtība.”
E.Johansone norāda, ka pandēmija ir aktualizējusi daudzas un dažādas tēmas, kurām līdz šim nav ticis pievērsts pietiekami uzmanības, piemēram, mentālā veselība un klimata pārmaiņas. Tādēļ viņa aicina kultūras jomas līderus īpašu uzmanību pievērst gados jaunākajai auditorijai, kas gan vieglāk sadzīvo ar digitālo pasauli, gan ir atvērtāki sadzīves paradumu maiņai. Viņa uzsver, ka ir svarīgi nebiedēt, bet aicināt sadarboties starp dažādām nozarēm. Ne tikai drosmīgi runāt, kā līdzpastāvam dabā un veidojam ekosistēmu, bet sadarboties, lai veidotu jaunus paradumus un arī veselīgu attieksmi citam pret citu. Žurnāliste norāda arī uz laikmeta straujo dabu un nepieciešamību pēc rīcības: “Vīruss ir licis mums daudz ko pārdomāt. Šis ir labs piemērs, ka pārmaiņas var būt ātras.”

Foto: no arhīva

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

ZZ.lv ARHĪVS

Svētki un pandēmija

Kategorijas