Muzejs un pandēmija

2021. gada 4. janvāris 09:25

218

Ar zīmīgu nosaukumu “Kultūra RĪT” novembra beigās notika tiešsaistes konference, kas veltīta kultūrai un nozares attīstībai. Dažādu kultūras jomu profesionāļi tika aicināti dalīties pieredzē par to, kā dzīvot vai izdzīvot pandēmijas laikā un ko plānot vai vismaz cerēt nākotnē.
Konferences rīkotāji ir ambiciozā Liepājas reklāmas un komunikāciju aģentūra “AdDICTION”, kuras panākumu kontā ir jau tādas lielformāta konferences kā “Cilvēkfaktors”, “Subject: Creativity”, “Celtspēja”, “Sports VAR”, “Vecāku revolūcija”. Šis pasākums tapis sadarbībā ar uzņēmumu “LPX Events”.
Atklājot konferenci, Haralds Burkovskis ieskicē situāciju, norādot, ka šobrīd dzīvojam savdabīgā un izaicinošā laikā, kad kultūras ļaudis piedzīvo turbulences apstākļus un nozīmīga ir ikviena atbildība.
Tādēļ “Ziņas” trīs numurus pēc kārtas pievērsīs uzmanību kultūras nākotnes attīstības tematikai. Apkoposim konferencē saklausīto Latvijā nozīmīgu kultūras personību pieredzi un prognozes ar Jelgavas, Dobeles un Bauskas kultūras jomas profesionāļu pārdomām.

“Ko muzejam nozīmē pandēmija?” konferences uzrunā jautā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, norādot, ka šobrīd piedzīvojam to, kas parasti notiek īpašos kara apstākļos, bet kam nevajadzētu notikt mierā laikā. “Muzeji ir slēgti apmeklētājiem visā pasaulē, tie nevar sniegt savu pakalpojumu. Latvija šajā mirklī ir atsevišķā izņēmuma situācijā, un mūs par to apskauž citu valstu kolēģi. Cik ilgi tā būs, mēs nezinām,” pauž M.Lāce, uzsverot, ka muzeji nav tikai krātuves, tie ir arī vieta, kur cilvēki nāk izglītoties un gūt estētisko baudījumu, sava veida skaistuma un gandarījuma sajūtu.

Muzeju digitalizācija
Pēdējos gados muzeji Latvijā piedzīvo strauju attīstību digitalizācijas jomā, kas aktualizē izglītošanās iespēju gan mākslas entuziastiem, gan interesantiem dažādās vecuma grupās. Taču jaunie apstākļi ir mainījuši arī muzeju dzīvi. “Viss plašais spektrs, kas muzeju darbībā bija veltīts izglītības programmām, pašlaik netiek izmantots. Taču digitālajām tehnoloģijām ir liela nozīme arī šajā brīdī, kad muzejā ierodas individuālais apmeklētājs,” stāsta M.Lāce, iezīmējot, ka muzeji ir salīdzinoši droša vieta, kur iespējams ievērot platības ierobežojumus.
To, ka mūsdienās digitālo tehnoloģiju klātbūtne ir aksioma ikviena muzeja darbā, apliecina arī Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase: “Publiski pieejama ir informācija muzeja ekspozīcijās – virtuālās izstādes, spēles un citas iespējas. Atšķiras tikai mērogi, kādā tās tiek ieviestas un izmantotas. Diemžēl pandēmijas laika ierobežojumi liedz to pilnvērtīgu darbināšanu muzeja ikdienas norisēs.” Taču direktore norāda, ka interesenti var izmantot Nacionālā muzeju krājuma elektronisko katalogu www.nmkk.lv. Jelgavas muzeja darbinieki 10 gadu laikā katalogā ir ievadījuši aprakstus par vairāk nekā 70 tūkstošiem Jelgavas muzeja krājumā reģistrētajiem artefaktiem. “Šajā ziņā mēs esam vieni no jaudīgākajiem citu, arī valsts, muzeju vidū,” piemin G.Grase.
Protams, arī Jelgavas muzejs piedzīvo pandēmijas diktētos ierobežojumus, kas ietekmējuši ikdienas darbu. “Ir kļuvis mazāk apmeklētāju, īpaši skolēnu, un ļoti labus rezultātus uzrādījušais projekts “Latvijas skolas soma” praktiski apstājies. Šobrīd lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai informāciju par pilsētas vēsturi, cilvēkiem, kas šo vēsturi veidojuši, mēģinātu nodot citādā formā. Esam aktivizējuši darbu sociālajos tīklos, arī muzeja mājaslapā gandrīz katru nedēļu ieliekam kādu jaunu informāciju,” situāciju iezīmē G.Grase.
Taču Jelgavas muzeja direktore uzsver, ka šis laiks savā ziņā ir arī vērtīgs, jo sniedz iespēju daudz vairāk pievērsties muzeja darba neredzamajai daļai: “Varam veltīt laiku krājuma papildināšanai, jaunu pilsētas vēsturi atainojošu faktu un liecību meklēšanai, jo nezināmā vai labi piemirstā vēl daudz.” G.Grase pauž prieku par to, ka pandēmijas laikā Nacionālās bibliotēkas resursi kļuvuši digitāli pieejami muzeju speciālistiem, kuriem vairs nav jātērē laiks, lai brauktu uz Rīgu un sēdētu bibliotēkās. Viņa norāda, ka tas, iespējams, nenotiktu, ja dzīve ritētu normālā gultnē.
Savukārt Dobeles Novadpētniecības muzejs šobrīd piedāvā divas virtuālās izstādes, kas atrodamas mājaslapā. Publiski pieejami arī stāsti par novada vēsturi un muzeja rakstu 1. sējums. Uzsākts darbs arī pie 2. sējuma. “Liels pārmaiņu laiks sāksies apmēram pēc gada, kad varēsim piedāvāt ekspozīciju vairākās telpās Dobeles Livonijas pils kapelas ēkā, kur būs arī daudzveidīgas interaktīvas iepējas,” stāsta muzeja direktore Dace Blūma. Paralēli muzejā tiek strādāts pie jaunas mājaslapas izveides, informācijas par krājuma priekšmetiem ievades kopkatalogā, notiek zinātnisko grāmatu krātuves sistematizācija, tiek dažādoti zinātniskie pētījumi.
Arī Bauskas muzeja vecākā speciāliste Ieva Bronko-Pastore piekrīt viedoklim par digitālo tehnoloģiju piedāvāto iespēju un risinājumu nozīmību ikdienas darbā. Viņa uzsver, ka pašlaik muzejā top digitālās izstādes un katalogi, tiek veidoti reklāmas materiāli, rit darbs pie jaunas mūsdienīgiem risinājumiem un digitālajām prasībām atbilstošas muzeja mājaslapas izveides.

Jaunas iespējas
To, ka pandēmijas periods ir izaicinājumu laiks, kas pieprasa spēju rast jaunas idejas, izvērtēt riska faktorus un strādāt krīzes situācijās, konferences tiešraidē uzsver arī M.Lāce. Viņa dalās unikālā pieredzē par to, ka LNMM ir izdevies pārliecināt valdību atbalstīt Latvijas māksliniekus, piešķirot vienreizēju finansējumu 550 000 apmērā mākslas darbu iegādei. Iepirkuma mērķis ir mazināt pandēmijas izraisīto seku ietekmi uz kultūru.
“Katrs laiks ir ar saviem izaicinājumiem un savām iespējām. Šis ir bezprecedenta gadījums, jo šāds finansējums nekad iepriekš nav bijis. Tas ir gan milzīgs atbalsts māksliniekiem, gan arī nozīmīga valstij piederošās mākslas kolekcijas papildināšana,” komentē M.Lāce. Īpaši izveidota ekspertu grupa gan izvērtējusi uzkrāto kolekciju, gan sniegusi priekšlikumus, kas ļāvis kvalitatīvi papildināt muzeja krājumu. Tādējādi šobrīd jau iegādāti vismaz 110 augstvērtīgi pēdējos 30 gados Latvijas mākslinieku radīti mūsdienu vizuālās mākslas darbi. Nozīmīga daļa no tiem ir jauno autoru darbi, kuri iepriekš muzeja kolekcijā nebija pārstāvēti. “Tas ir nopietns resurss muzeja ekspozīciju darbībai un izglītības funkcijas veikšanai,” norāda M.Lāce.
LNMM iniciatīva radīja interesi uzzināt vietējo muzeju vērtējumu un apjautāties, vai padomā nav kādas līdzīgas ieceres, kā atbalstīt vietējos māksliniekus.
“Saistībā ar vienreizēja finansējumu piešķiršanu jaunu mākslas darbu iegādei, tādējādi atbalstot vietējos māksliniekus, varam būt tikai gandarīti, ar vārdiem “vietējie mākslinieki” saprotot visus Latvijas māksliniekus gan Rīgā, gan ārpus tās,” komentē Bauskas muzeja vecākā speciāliste I.Bronko-Pastore
Arī Māris Brancis, Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs, uzteic LNMM iniciatīvu, paužot cerību, ka kolekcijā būs arī kāds novadnieka darbs, ņemot vērā to, ka biedrība apvieno māksliniekus arī no apkārtējām pilsētām. Tikām M.Brancis apliecina, ka Jelgavas muzejam kolekcijas papildināšanai ar Jelgavas mākslinieku darbiem finanses piešķir pilsētas dome, kā arī tā tiek papildināta dāvinājumu veidā. “Šogad dažādu piešķīrumu veidā Mākslinieku biedrība saņēma finansējumu plenēram ar nosacījumu, ka katrs mākslinieks vienu mākslas darbu dāvinās domei un arīdzan muzejam.”
Jelgavas muzeja direktore G.Grase norāda, ka vispirms ir jāsaprot, ka Latvijā muzejiem ir dažāds statuss un tie tiek finansēti no dažādiem avotiem, kas nereti ir nesalīdzināmi lielumi. Jelgavas muzejs savas darbības nodrošināšanai dotāciju saņem no pilsētas pašvaldības, kas paredz noteiktu summu izlietot pirkumiem muzeja krājuma papildināšanai, tostarp Jelgavas mākslinieku darbu iegādei. Taču šobrīd netiek vērtēts, vai būtu aktuāla šāda soļa nepieciešamība.
Dobeles muzeja direktore D.Blūma stāsta, ka sadarbība ar māksliniekiem notiek nepārtraukti un novadnieki ir muzeja prioritāte: “Sava budžeta robežās mākslas darbus pērkam un labprāt pirktu vairāk. Regulāri rīkojam vietējo mākslinieku izstādes. Šobrīd muzejā jau ir viena no lielākajām novada mākslinieces un literātes Hildas Vīkas darbu kolekcijām valstī, bet ir vēl vairāki izcili darbi, kurus vajadzētu iegādāties.”

Muzeju nākotne
Neiztrūkstoši konferencē “Kultūra RĪT” izskan jautājums – kas sagaidāms muzeju dzīvē pēc tam, kad pandēmijas krīze būs pārvarēta? Uz to M.Lāce atbild, norādot uz jau pieminēto digitalizāciju. “Domāju, ka muzejos vairāk uzmanība tiks vērsta uz individuālajiem apmeklētājiem, nevis masu pasākumiem. Tās būs dažādas programmas, digitālie risinājumi, bet manā izpratnē nekas nespēs aizstāt oriģinālā mākslas darba klātbūtni,” rezumē M.Lāce, piebilstot, ka lielai apmeklētāju daļai nebūs viegli, jo būs atkal jāpierod nākt uz muzeju.
Jelgavas muzeja direktore G.Grase, stāstot par nākotnes iecerēm, uzsver, ka šobrīd tiek izstrādāta jauna muzeju stratēģija nākamajiem gadiem. Viņa pauž vēlmi, lai stratēģijā vairāk parādītos valsts rūpes par nacionālo krājumu kopumā. “Daudzu pašvaldību muzeju krātuves ir stipri žēlīgā stāvoklī. Valsts uzliek par pienākumu ievērot ļoti striktus glabāšanas noteikumus, bet līdzekļi tam jāmeklē pašvaldību budžetos, starp citu, kā ir ar daudzām citām valstiskām lietām,” norāda direktore.
Dobeles muzeja direktore apliecina, ka šobrīd daudz tiek darīts nākotnes projektu labā. “Laikā, kad nedrīkstam rīkot pasākumus un organizēt radošās darbnīcas, muzejā nekad nepietrūkst, ko darīt. Nepārtraukti notiek pils ekspozīcijas, muzeja un arī ceļojošo izstāžu veidošanas darbs. Vienmēr sniedzam konsultācijas tiem, kuri interesējas par novada vai savu dzimtu vēsturi, sadarbojamies ar dažādu nozaru zinātniekiem, kopumā strādājam pat intensīvāk nekā agrāk. Darba ir ļoti daudz,” tā D.Blūma.

Kultūras identitāte
To, ka pandēmijas laikā darbs neapstājas, konferencē piemin arī Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse. Rundāles pils ir neatņemama kultūras sastāvdaļa, tā veido daļu mūsu latviskās identitātes, ko tiešā veidā pandēmija tomēr nespēj ietekmēt. “Nav lielāka kontrasta starp lauku sētu, kas ir saprotama ikvienam latvietim, un Rundāles pili ar savu grandiozitāti. Man gribas uzsvērt, ka gan viens, gan otrs ir ārkārtīgi nepieciešams mūsu kultūras daudzveidībai un daudzslāņainībai,” skaidro L.Lūse, secinot, ka laika gaitā pils aristokrātiskā vide saaugusi ar tradicionālo Latvijas vidi.
Patiesi, iedziļinoties kultūras un identitātes mijiedarbībā, ir jāsecina, ka šī ir saikne, ko varam stiprināt, neskatoties uz pandēmijas ierobežojumiem. To konferences “Kultūra RĪT” uzrunā apliecina arī Vaira Vīķe-Freiberga, kura, nenoliedzami, ir spilgtākā Latvijas prezidente, ko esam piedzīvojuši atjaunotās valsts periodā. “Katram kultūra pienāk caur vidi un tās dažādām izpausmēm. Cilvēka personību veido kultūrvide, kurā viņš izaug, un identifikācija vispirms ar savu ģimeni un tautību. Kā mazs bērns es sapratu, ko nozīmē, kā mamma teica, sirds kultūra, un to, ka ir liela starpība starp teorētisko un praktisko kultūru,” bijusī prezidente norāda uz to, ka ir svarīgi ne tikai zināt kultūru vai valodu, bet arī prast to ikdienā izmantot. V.Vīķe-Freiberga uzsver, ka kultūras apgūšana ir iekļaušanās vidē, vērtību pārmantošana un sabiedrības dažādo vērtību respektēšana, jo mēs visi piederam vienai cilvēku kopienai.

Foto: no arhīva

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

ZZ.lv ARHĪVS

Muzejs un pandēmija

Kategorijas