ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Valdības lēmumi noveda līdz haosam. Iesniegsim priekšlikumus

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents
Lietotāju raksti

2020. gada 21. decembris 16:08

1675
Valdības lēmumi noveda līdz haosam. Iesniegsim priekšlikumus

Valdības ieviestie aizliegumi 23 dienām izskatās kā kārtējais lielais un unikālais eksperiments. Jau esam pieredzējuši citur neredzētus ierobežojumus vai stingrākus nodokļus. Ierēdņiem patīk administrēt. Tāpēc arī konsultācijas ar ekspertiem un nozarēm ir fragmentāras un epizodiskas, savukārt, aizliegto preču saraksti neizprotami un neloģiski.

Salīdzinājumam, piemēram, Francijā uz šodienu saslimušo skaits ir divarpus reizes lielāks kā Latvijā (3,63% pret 1,49%), bet visi veikali ir atvērti. Uz pircēju noteikti 8 kvadrātmetri, lielveikalos (virs 400m2) jāuzrauga apmeklētāju skaits. Savukārt Zviedrijā (3,49% saslimušo) “cilvēki aicināti atturēties no veikalu un tirdzniecības centru apmeklējumiem”. Kaimiņvalstī Igaunijā (1,51%) nav nekādu aizliegumu, bet ar šodienu atļauti brīvdienu lidojumi uz 15 valstīm. Preču ierobežojumu valstis ievieš, galvenokārt, sākot ar 25.decembri līdz 10.janvārim. Piemēram, Polijā (3,08%) Ziemassvētku iepirkšanās tika atļauta, ierobežojot tikai pircēju skaitu.

     Kādi ir pagājušonedēļ uzsāktie eksperimenti?

Pirmais. Kāds pēc 10 dienām (pirms Jaunā gada) būs rezultāts piektdien izprovocētai veikalu “šturmēšanai”. Vai mediķiem būs papildus “dāvana”, vai tomēr tirdzniecības nozare izturēja šādu spiedienu. Iepirkšanās bumu var salīdzināt ar situāciju pirms katastrofas. Burzma, signalizācijas pīkst, stāvvietas pārpildītas. Drūzmēšanos neapturēja pat ugunsgrēka trauksme “Dominā”.

Ja paskatāmies pircēju sadalījumu pa apmeklētāju stundām, tad ikdienā redzam vienmērīgu sadalījumu, kas neradīja apdraudējumu pircēju drošībai (skat diagrammas). Spējam nodrošināt regulētu un drošu iepirkšanos, arī pircēji arvien vairāk pierod pie prasībām. Ja pie masku lietošanas vairs nav nedisciplinētu klientu, tad nedaudz vēl problēmas ar distancēšanos. Tomēr atcerēsimies, ka Latvijā ievērojam daudz stingrākus ierobežojumus kā noteikusi Pasaules Veselības organizācija (piemēram, 1m distance). Plus vēl atceramies ieviesto iepirkšanās ierobežojumu – pa vienam pircējam no mājsaimniecības.

Daudz vēl darāms, lai pilnveidotu nolikumus par atbalstu slēgtajiem vai ierobežotajiem veikaliem. Beidzot iekustējies mūsu jau pavasarī rosinātais jautājums par nomas maksas atbalstu privāto iznomātāju ēkās. Decembrī tirdzniecības apgrozījums sasniedz ap 15 procentu no gada apgrozījuma. Ņemot vērā ierobežojumus, apgrozījums decembrī kritīsies uz pusi, tātad paliek 7,5%. Savukārt periodā, ar kuru salīdzinās apgrozījuma kritumu (augusts-septembris) vidējais apgrozījums sastāda 7%. Tas nozīmē, ka tirgotājiem būs gandrīz neiespējami saņemt atbalstu, kaut apgrozījuma kritums pret attiecīgo pagājušā gada mēnesi ir 50%.

Līdzīgas ačgārnības ir ar daļējo dīkstāves pabalstu, kur par pabalstu uzņēmējam papildus jāsamaksā valstij. Piemēram, pie algas 1000 eiro mēnesī un 50% dīkstāves uzņēmējam par pabalstu jāsamaksā 262 eiro! Savukārt atbalstu izglītības iestāžu ēdinātājiem maksā, salīdzinot pret apgrozījumu augustā, kad skolas vēl nestrādāja.

Otrs eksperiments. Kā reaģēs cilvēki, kuriem 23 dienas aizliegts pirkt pamatpreces, kas nepieciešamas mājsaimniecībā un ikdienas dzīvē, sākot ar veselīgu ķermeņa uzturēšanu (piemēram, krēmi), apģērbi un apavi (piemēram, zeķubikses) līdz grāmatām un  mājsaimniecības darbiem nepieciešamo. Pretēji mūsu ierēdņu sagatavotam birokrātiskām un neloģiskam higiēnas preču uzskaitījumam atbilstoši muitas kodiem, civilizētās valstīs noteikti, piemēram, “darba aprīkojums un mājsaimniecības uzturēšanas līdzekļi” vai “ikdienas dzīvē būtiskas preces”. Tagad daudz resursu jāiegulda - jāšķiro un jāseko sīki, kas aizsedzams un kas nē. Jāatceras, ka visi papildus apgrūtinājumi ietekmē izmaksas un tātad cenu. Papildus jāņem vērā būtiskie pārvadājumi izmaksu kāpumi. Jau šobrīd importa precēm cenas kāpj par 15%, pavasarī sasniedzot 30% kāpumu.

Valdība savlaicīgi izlaboja kļūdas degvielu uzpildes staciju atļauto preču sarakstā, vēlāk novērsa kļūdaino aizliegumu ziedu un eglīšu tirdzniecībai. Sarūgtināti ir rotaļlietu, apģērbu un apavu tirgotāji. Tomēr vislielākā neizpratne ir grāmatu tirgotājiem: “Kad cilvēkiem ir liegta jebkāda kultūras baudīšana, tad aizliedz tirgot arī grāmatas.“ Ceram, ka šonedēļ valdība uzklausīs iedzīvotāju vēlmes un veiks korekcijas aizliegto preču sarakstā. Priekšlikumus iesniegsim uz rītdienas valdības sēdi.

Foto: publicitātes

 
Kategorijas

Kategorijas