ZZ.lv ARHĪVS

Atbildēt pasaulei ar saviem dzejoļiem

Iveta Pavziniuka

2020. gada 24. novembris 09:30

290
Atbildēt pasaulei ar  saviem dzejoļiem

Bija laiks, kad dzejnieks Kārlis Vērdiņš mina Jelgavas asfaltu un virināja “Zemgales Ziņu” durvis, tagad viņš ir pasaulē atzīts dzejnieks, kurš saņēmis vairākus nozīmīgus literārus apbalvojumus. Kārlis ir sarakstījis piecus dzejas krājumus pieaugušajiem, trīs krājumus bērniem, un nupat iznācis viņa svaigākais veikums – “Gatavā dzeja”. Krājumā apkopotais materiāls tiek pieteikts kā konceptuālā dzeja, kas nozīmē gatavu un atpazīstamu tekstu pārveidošanu par dzejoļiem, tādējādi dokumentējot to dzīves pieredzi, kas parasti paliek ārpus dzejas rāmjiem. Pēc vairāk nekā divdesmit gadiem Kārlis uz brīdi atgriežas “Pagrabā”, lai pastāstītu ne tikai par dzeju, bet arī mūziku un žurnālistiku.

– Reiz tu esi bijis žurnālists. Ko atceries par laiku, kad rakstīji “Zemgales Ziņām” un “Pagrabam”?
Es biju jauns, gribēju piepelnīties, tad nu pāris gadus kā ārštata žurnālists rakstīju par to, kas man ienāca prātā. Dažkārt nopelnīju vienu latu, dažkārt trīs, rekords vienā mēnesī bija 30 latu. 

– Kāpēc žurnālistika nekļuva par tavu maizes darbu?
Es ātri vien sapratu, ka negribu būt tas, kurš intervē, bet gribu būt tas, kuru intervē. Un, redzi, tas ir piepildījies! Man bija pārāk romantizēti priekšstati par žurnālistiku. 1991. gadā es skatījos, kā videooperatori filmē Bastejkalnā un trasējošās lodes viņus nogalina; man tas likās tik heroiski – filmēt un rādīt patiesību cilvēkiem, riskējot ar savu dzīvību. Bet, kad sāku studēt žurnālistiku, sapratu, ka vairāk esmu orientēts uz kultūras jomu. Jau biju sācis rakstīt dzejoļus, un man likās, ka interesantāk būs studēt Kultūras akadēmijā, un es pārgāju uz to.  

– Atradu, ka 1997. gadā “Pagrabā” bija intervija ar tevi,  kur tiec pieteikts kā dzejnieks un mūziķis. Tātad tev ir bijusi arī muzikālā karjera? 
Mums jau 4. vidusskolā katrā klasē izveidojās kāda grupiņa. Dažas darbojās ilgāk, citas mazāk. Mēs visi tur bijām ar muzikālu izglītību, vidusskolā bija iespēja apgūt ģitāru un basģitāru, un līdz ar to radās grupas kā sēnes pēc lietus. Protams, arī man bija sava grupa.

 Visu interviju varat izlasīt 19.novembra "Zemgales Ziņās"

Foto: literatura.lv; Dzintra Žvagiņa un no arhīva