Attālums nedrīkst būt šķērslis

2020. gada 18. oktobris 17:25

160

“Kopīgu sarunu par Jelgavas un Ozolnieku novada sociālo dienestu apvienošanu vēl nav bijis. Taču nav pamata bažīties, ka Ozolnieku novada iedzīvotājiem sociālo pakalpojumu kvalitāte varētu mazināties. Pirmās indikācijas pat liek domāt par pretējo. Turklāt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10. panta 1. punkts paredz, ka Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem jābūt vienam sociālā darba speciālistam. Tāpēc, pēc Ozolnieku novada pašvaldības domām, Jelgavas un Ozolnieku novada sociālo dienestu apvienošana pakalpojumu saņēmējus negatīvi neskars,” norāda Ozolnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Madara Ābeltiņa.

Jelgavas novads attīsta pakalpojumus

“Iedzīvotāji Ānē, Emburgā vai Brankās var būt droši, ka saņems ne tikai sociālo palīdzību, bet gan saņems kvalitatīvus pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai – tāda līdz šim ir bijusi Jelgavas novada pašvaldības nostādne attiecībā uz pakalpojumiem iedzīvotājiem lauku teritorijās. Tieši tāpēc Jelgavas novadam ir 14 klientu apkalpošanas centri – nevienam citam novadam tie nav vienoti sniegto pakalpojumu kvalitātē. Turklāt sociālo pakalpojumu pieņemšanas vietas ir 18, un tās ir reģistrētas valsts sociālo pakalpojumu reģistrā. Arī līdz šim Jelgavas novada katrā pagastā ir pieejams sociālais darbinieks, turklāt sociālo pakalpojumu kopums attīstās nepārtraukti – ar aktivitāšu centriem, sociālo rehabilitāciju, atelpas brīdi, samariešu nodrošināto senioru aprūpi lauku teritorijās, atbalstu personām ar garīgās attīstības traucējumiem utt. Jelgavas novada pašvaldības mērķis ir veidot iedzīvotāju iniciatīvām atvērtu pašvaldību, lai iesaiste un ierosinājumi par savas dzīves telpas attīstību iedzīvotājiem būtu viena no iespējām, kā līdzdarboties ar pašvaldību. Tam ir rosināti un pārrunāti jau vairāki instrumenti, ko vadība noteikti vēlētos īstenot apvienotā novadā. Sociālā joma savukārt ir tā, kurā visvairāk ir jāpārredz viss lauks, lai spētu veikt preventīvo darbu un atbalstīt gan ģimenes, gan cilvēkus krīzes situācijās, sniegt psiholoģiskā un arī praktiskā atbalsta kopumu tiem, kam nepieciešams. Līdz ar to pašvaldība viennozīmīgi saredz, ka uz vietas pagastos darbs, saziņa ar vietējiem iedzīvotājiem un situācijas analīze ir tas, kas nedrīkst iztrūkt, teritorijai kļūstot plašākai,” informē Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.

Abu pašvaldību pārrunas sāksies oktobrī

D.Kaņepone stāsta, ka Jelgavas novada pašvaldības vadība jau veikusi pirmās oficiālās pārrunas ar Ozolnieku novada domes vadību par jautājumiem, kas skar gan atbilstošu kārtības sagatavošanu, gan komisijas izveidi. Visi šie soļi īstenoti saskaņā ar 2020. gada 23. jūnijā spēkā stājušos Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, jo, pamatojoties uz likumu, izstrādāti vairāki Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti, kuri nu jau stājas spēkā, – “Jaunizveidojamo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu valsts finansējuma piešķiršanas kārtība”, “Kārtība, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pašvaldībām piešķir valsts mērķdotāciju kopīga jaunizveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projekta izstrādei” un “Kārtība un nosacījumi pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdalei administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā”.
Pārrunājot nepieciešamās darbības abās pusēs jeb pašvaldībās, intensīvs projekta izstrādes darbs plānojams oktobrī.
Pamatojoties uz jau minētajiem MK noteikumu projektiem, Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore ir izdevusi rīkojumu izveidot darba grupu, kuras sastāvā ir gan Jelgavas, gan Ozolnieku novada pārstāvji. Pirmās pārrunas noritējušas par komunālās saimniecības apvienošanu, līdz ar to detalizētāks darbs pašlaik norit saistībā ar variantiem par kapitālsabiedrību apvienošanu. Savukārt citu apvienojamo struktūru pārrunas darba grupās aizsāksies oktobrī, piebilst Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.
Ozolnieku novada pašvaldība oktobrī rīkos ikgadējās novada iedzīvotāju sapulces, un šoreiz viena no būtiskākajām sarunu tēmām būs novadu apvienošana, tāpēc apspriedēs piedalīsies arī Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji. Līdzās Ozolnieku novada iedzīvotāju sapulču ierastajiem jautājumiem par novadā paveikto aizvadītajā gadā, iedzīvotāju redzējuma un vajadzību uzklausīšanu iespējamā apvienotā novada pašvaldību pārstāvji iepazīstinās arī ar tā funkcionēšanas pamatnostādnēm. Plānots, ka speciālisti skaidros, kā varētu strādāt pagastu pārvaldes un kā tiks risināti jautājumi. Tiks arī uzklausīti iedzīvotāju viedokļi abu novadu attīstības plānu apvienošanas jautājumos.

Strādā labi, piesaistot arī palīgus

“Sociālais dienests Ozolnieku novadā strādā ļoti labi. Tā 11 darbinieces iedziļinās katrā situācijā. Taču dažkārt mēs nespējam palīdzēt visiem, kuriem vēlētos, jo Sociālais dienests ir spiests vērtēt ienākumus un citus blakus apstākļus. Ja mums palīdzēt neatļauj likums, tad cenšamies to darīt caur biedrību “Tuvu”, kuras vadītājas Lāsma Cimermane un Zane Rautmane darbojas ar sirdi un dvēseli. Reizēm cilvēki pret labdarības organizācijām mēdz izturēties ar piesardzību, meklējot, vai tur neslēpjas kāds cits, savtīgs iemesls, bet šī organizācija sevi nereklamē, strādā ar jauniešiem un ģimenēm, pati atrodot, uzrunājot un motivējot arī citus darboties,” uzsver Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš.
Viņš piebilst, ka jaunapvienotajā novadā, kurā būs aptuveni 33 000 iedzīvotāju, pēc likuma būtu jābūt 33 sociālajiem darbiniekiem. Runājot par sociālā dienesta novietojumu, A.Ozoliņš atzīst, ka tam jābūt pieejamam, nevis visiem darbiniekiem centralizēti jāatrodas vienuviet. Patlaban Ozolnieku novadā sociālie darbinieki ir Ozolniekos un Brankās, Ānē strādā divi sociālie darbinieki. Savukārt Emburgā un Garozā sociālos pakalpojumus var saņemt reizi nedēļā, tur strādā arī sociālais aprūpētājs. Sociālajiem darbiniekiem nav obligāti jābūt katrā pagastā, bet attālumam nav jābūt šķērslim, jo ir situācijas, kad vajag reaģēt ātri. Sociālajiem darbiniekiem ir pieejams transports, stāsta domes priekšsēdētājs.
Oktobrī paredzēto tikšanos laikā ar iedzīvotājiem, ja vien cilvēkiem būs jautājumi, tiks pārrunāti arī sociālie jautājumi, jo sapulcēs piedalīsies arī Sociālā dienesta vadība. A.Ozoliņš uzsver, ka svarīgi ir pārrunāt ne tikai jautājumus, kas ir aktuāli novada vadībai, bet arī tos, kas aktuāli cilvēkiem, lai nepazūd saikne starp varu un iedzīvotājiem. “Šobrīd gan par saiknes zudumu nav runas, jo iedzīvotāji aktīvi iesaistās un vēršas pašvaldībā. Taču daudz ir tādu cilvēku, kuri palīdzību nelūdz, un šos gadījumus ir grūtāk noteikt un palīdzēt,” piebilst pašvaldības vadītājs.

Foto: no arhīva

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2020

ZZ.lv ARHĪVS

Attālums nedrīkst būt šķērslis

Kategorijas