Vai Brankas dzirdēs Jelgavā?

2020. gada 17. oktobris 11:00

804

Ap divdesmit Branku apkaimes iedzīvotāju bija atnākuši uz kārtējo pašvaldības rīkoto sapulci, kas šoreiz notika labdarības biedrības “Tuvu” stikla zālē, ko pazīst kā Branku brančotavu. Šī sapulce bija īpaša ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās ne tikai Ozolnieku novada pašvaldības pārstāvji, bet arī viņu kolēģi no blakus esošā Jelgavas novada. Kaimiņu klātbūtne bija saistīta ar to, ka saskaņā ar Saeimas apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, kas plānotas 2021. gada jūnijā, Ozolnieku un Jelgavas novadi tiks apvienoti vienā pašvaldībā, kas pēc teritorijas ieņem līdz 2009. gadam Jelgavas rajona robežas. Saeimas lēmums gan ir apstrīdēts Satversmes tiesā.

Izmanto pandēmijas laika iespējas

Sapulces sākumā gan Ozolnieku, gan Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji klāstīja, kas ir sasniegts un kā sokas viņu pašvaldībā. Ozolnieku domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš skaidroja, kā tiek izmantota pandēmijas laika iespēja ņemt aizdevumu un pabeigt gājēju un velosipēdistu celiņu no Brankām uz Ozolniekiem (šī būve ir sākusies oktobrī). Pie pašvaldības labajiem darbiem tika minēta arī apgaismojuma ierīkošana vairākās ielās, sociālās aprūpes centra “Zemgale” siltināšanas un ventilācijas sistēmas uzlabošana, kā arī jaunas ģimenes ārstes ieinteresēšana atvērt praksi Brankās. Savukārt Jelgavas novada pārstāvji, kuru vidū bija domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune un izpilddirektore Līga Lonerte, klāstīja par pašvaldības daudzkārtējo dalību ES līdzfinansētos projektos, par atbalstu nevalstiskajām organizācijām, par to, kā veiksmīgi divos gados izdevies izpārdot ap tūkstoti pašvaldībai piederošu dzīvokļu, kā arī par stipendijām, ko deviņu gadu laikā saņēmuši 26 no Jelgavas novada nākuši studenti, kas apgūst savai pašvaldībai svarīgas profesijas.

Lepojas ar P103 ceļa aizstāvju paveikto

Runājot par problemātisko, Branku iedzīvotāji viesiem jautāja, kā Jelgavas novada iedzīvotājiem un to līdzjutējiem izdevies panākt P103 autoceļa 11 kilometru garā posma atjaunošanu, kas bija ļoti aktuāli sevišķi Vilces iedzīvotājiem. Z.Caune uzsvēra, ka daudz tiek panākts ar iedzīvotāju aktivitāti. Aktualizējot jautājumu par ceļa P103 atjaunošanu, izveidojās iniciatīvas grupa, kuras priekšgalā bija Vilces Tautas nama vadītāja Vigita Pumpure. Tika savākti atbalstītāju paraksti, uz tikšanos ar satrauktajiem iedzīvotājiem brauca gan satiksmes ministrs, gan akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” amatpersonas. Z.Caune piebilda, ka vienmēr gan tik labi neveicas, jo, piemēram, gājēju un velosipēdistu drošības jautājums nav atrisināts Tīreļu ciemā, kuram cauri iet automaģistrāle A9 Rīga–Liepāja. Abu pašvaldību pārstāvji aicināja Branku sapulces dalībniekus, iedvesmojoties no veiksmīgajiem vilceniekiem, vākt parakstus, lai tiktu uzlabota drošība Branku–Ozolnieku ceļa un A8 automaģistrāles (Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža) krustojumā.

Iecavai straumi atņem Velna grāvis

Saistībā ar Branku aktualitātēm vietējie daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji sūdzējās par dzelzs piejaukumiem ūdensvadā, kā arī aktualizēja jautājumu par straumes apsīkumu Iecavas upē. Ozolnieku māju apsaimniekošanas uzņēmuma OKSDU priekšnieka Naura Bērziņa atbilde, ka Brankās ūdensvads atjaunots netiks, klātesošos, protams, neapmierināja. Runājot par Iecavas upi, pašvaldības izpilddirektors Andulis Židkovs stāstīja, kā šopavasar lūkojis kopā ar sievu pa šo upi laivot no Garozas līdz Ozolniekiem. Tad nu Židkovu ģimene pārliecinājusies, ka no Iecavas augšteces ūdens gandrīz pilnībā aizplūst uz Lielupi pa Velna grāvi, kas rakts 19. gadsimta beigās, kad Garozas apkārtne pavasaros bieži applūda. “Iecavas upe tūlīt aiz Velna grāvja ir apmēram sprīdi dziļa un kādu metru pusotru plata. Pa to laivot nevar! Lejtecē ūdens vecajā Iecavas gultnē ieplūst no Lielupes, nevis otrādi, kā tam vajadzētu būt. Tāpēc pie Ozolniekiem Iecavas ūdens ir stāvošs,” skaidroja pašvaldības administrācijas vadītājs. Zemkopības ministrijā, kas ir atbildīga par upju veselību, ir sagatavots projekts hidroloģiskas būves izveidošanai, kas novirzītu Iecavas ūdeņus tās vecajā gultnē. A.Židkovs solīja pielikt pūles, lai šis projekts arī īstenotos dzīvē.
Runājot par apvienoto Jelgavas novadu, agrāko Ozolnieku novada priekšsēdētāja vietnieku Gunti Rozīti interesēja, kā būs ar jaunizveidotās pašvaldības simboliku. Z.Caune skaidroja, ka Jelgavas novadam dažādās Eiropas valstīs ir ap trīsdesmit sadarbības partneru, tādēļ novada nosaukuma un simbolikas maiņa nebūtu vēlama.
Sanāksme ritēja sirsnīgā garā. Kad Ozolnieku novada Salgales pagastā dzīvojošā Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte, iepazīstinot ar sevi klātesošos, teica: “Es esmu jūsējā!”, Jelgavas domes priekšsēdētājs Z.Caune izsauca repliku: “Nepielien!”

Ozolnieku bērni Jelgavā nav savējie

Ozolnieku novada labdarības biedrības “Tuvu” vadītāja Lāsma Cimermane “Ziņām” atzina, ka viņai abu novadu pirmā kopīgā atklātā sapulce viesusi cerības, ka pašvaldības varēs sadarboties. “Mēs esam cieši saistīti ar Jelgavu. Tur mācās un dienu pavada daudzi Ozolnieku novada bērni. Bet, piemēram, pilsētas daudzbērnu ģimenēm par nodarbībām bērnu un jauniešu centrā “Junda” nav jāmaksā, taču uz Ozolnieku novada ģimenēm tādas atlaides neattiecas,” piezīmē L.Cimermane. Viņai gan ir bažas, vai biedrības “Tuvu” sadarbība ar apvienotā Jelgavas novada pašvaldību būs tikpat veiksmīga, kāda tagad tā ir ar Ozolnieku novada pašvaldību, vai lielajā novadā Brankas sadzirdēs. Apvienotajā Jelgavas novadā gan ir ieplānota Ozolnieku, Salgales un Cenu (kuru centrs ir Brankas) pārvalde, tomēr vairākkārt sapulcē tika uzsvērts, ka galu galā visu lietu kārtību jaunajā apvienotajā Jelgavas novada pašvaldībā noteiks nevis tagadējā, bet gan jaunievēlētā vara.

Ozoliņš kandidēs, Caune domā

Pēc sapulces beigām, dodoties ārā no Branku brančotavas, Z.Caune uz “Ziņu” jautājumu, vai kandidēs pēc astoņiem mēnešiem gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, noteiktu atbildi nesniedza. Vien sacīja, ka nevēlas skriet ratiem pa priekšu jeb sasteigt šo lēmumu. Savukārt 2017. gada maijā intervijā “Ziņām”, atbildot uz jautājumu, vai ceturto reizi kandidēs vēlēšanās, viņš, atmetot ar roku, sacīja: ”Nē, nē, nē” un piebilda, ka līdz 2021. gadam būs izdarījis to, ko tautai solījis.
Savukārt Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš, kas šajā amatā ievēlēts šogad martā, “Ziņām” ir atklājis, ka kandidēs 2021. gada pašvaldību vēlēšanās. Uz to viņu motivē saistības ar novada iedzīvotājiem.
Turpmākās Ozolnieku novada iedzīvotāju sanāksmes, kurās piedalīsies arī Jelgavas novada pašvaldības pārstāvji, 21. oktobrī notiks Garozas pamatskolā, 28. oktobrī Salgales pamatskolā un 4. novembrī Ozolnieku Tautas namā. Sapulču sākums pulksten 18.

Foto: Ozolnieku novada pašvaldība

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2020

ZZ.lv ARHĪVS

Vai Brankas dzirdēs Jelgavā?

Kategorijas