Labi juristi bez darba palikt nebaidās

2020. gada 17. septembris 12:31

151

Septembra sākumā, noslēdzoties pretendentu pieteikšanās termiņam, Ozolnieku novada pašvaldībā tika saņemti vairāki pieteikumi uz divu juristu vakancēm. Novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš teic, ka pretendenti darba intervijās atklāja – viņus nemulsina tas, ka konkurss uz šīm vakancēm pašvaldības amatos notiek nepilnu gadu pirms nākamvasar gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas, kas visdrīzāk pamatīgi izmainīs jau apvienotā Jelgavas novada pašvaldības pārvaldes struktūru un amatus (administratīvi teritoriālās reformas gaitā Ozolnieku novadu ir paredzēts apvienot ar Jelgavas novadu).

“Pretendenti ir jauni, spējīgi cilvēki, kas paļaujas uz to, ka jebkurā gadījumā bez darba viņi nepaliks. Iespēju strādāt pašvaldībā viņi uzskata par vērtīgu izaicinājumu,” teic A.Ozoliņš. Var piebilst, ka Ozolnieku novada mājaslapā publicētā informācija vēsta, ka juristiem Ozolnieku pašvaldībā noteiktais atalgojums ir 1250 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tikmēr Jelgavas novada pašvaldībā jau vairāk nekā desmit gadus pastāv Latvijas mērogā unikāla kārtība, ka pašvaldības štatu sarakstā tāda amata kā jurists nemaz nav. Juridiskie pakalpojumi pašvaldībai pilnā apmērā tiek sniegti ārpakalpojumā. Proti, ik mēnesi pašvaldība pārskaita desmit tūkstošus eiro divu personu uzņēmumam “Lagzdiņa un Jēgera juridiskie pakalpojumi”, kas tad arī nemainīgi sniedz juridiskos pakalpojumus pašvaldībai. Jāpaskaidro, ka šajā uzņēmumā strādā agrāk pašvaldībās nodarbinātie juristi Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgers.

Trešo gadu domes sēdēs stāv kājās

Jau trīs gadus Jelgavas novada domes deputāts Kārlis Rimša, protestējot pret Dz.Lagzdiņa un A.Jēgera, viņaprāt, nejēdzīgo darbošanos pašvaldībā, domes sēdēs stāv kājās (tā viņš ir nostāvējis, pēc paša teiktā, jau 31 domes sēdi). K.Rimša min vairākus gadījumus, kad pašvaldības nolīgto juristu dēļ nācies ciest gan morālus, gan arī materiālus zaudējumus. Šajā saistībā deputāts atgādina par Aspazijas Daukšu lietu. Proti, 2014. gada decembrī Dz.Lagzdiņš un A.Jēgers rosināja deputātus pieņemt lēmumu no Bratkus ģimenes par nesamērīgi zemu, desmit gadus vecu cenu atpirkt labticīgi iegūto Daukšu īpašumu un tam piegulošo augstvērtīgo lauksaimniecības zemi. K.Rimša piemin arī abu juristu neveiksmīgo mēģinājumu tiesā strīdēties ar Sesavas pagasta iedzīvotāju grupu, kas 2010. gadā nostājās pret dāņu investoru ieceri Klāvos būvēt lielu cūku kompleksu. K.Rimša uzskata, ka Dz.Lagzdiņš ir maldinājis deputātus Kalnciema iedzīvotājas Valentīnas Rudenko ģimenes problēmā, kad 2017. gada rudenī nežēlīgi tika nojaukta Rudenko bez būvatļaujas uzceltā mājiņa. “Piemēru, Lagzdiņa un Jēgera nosodāmajai rīcībai vēl būtu ne viens vien. Tomēr būtiskākais ir tas, ka subjektīvu iemeslu dēļ visa Jelgavas novada juridiskā informācija atrodas vienas privātfirmas rokās. Ja šī firma pazūd, pašvaldībai no tās nepaliek nekas. Man kā deputātam nav iespēju prasīt, lai Lagzdiņš un Jēgers ievēro pašvaldības darbinieku ētikas kodeksu. Viņi taču nav pašvaldības darbinieki,” sūrojas K.Rimša.

Jelgavas novada modeli atzīst par labāko

Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone skaidro, ka “iespējams, Ozolnieku novada pašvaldībai līdz šim ir bijis saimnieciski izdevīgāk, ka juridiskie pakalpojumi tiek nodrošināti, izpildvaras struktūrā paredzot juristus. Savukārt Jelgavas novada pašvaldība – gan iepirkumu procedūras procesā, gan vienmēr debatējot par praksi izmantot ārpakalpojumu, – ar audita ziņojumu, ar saimnieciskiem aprēķiniem un arī pierādījumiem finansiālā izteiksmē ir publiski apliecinājusi un pierādījusi, ka tai izdevīgāks risinājums vairāk nekā 80 iestāžu apkalpošanai juridiskajos jautājumos ir ārpakalpojums. Turklāt jāuzsver, ka ārpakalpojuma sniedzējs Jelgavas novada pašvaldībai nodrošina pārstāvību visos tiesvedības procesos, ko diezin vai Ozolnieku novada pašvaldības gadījumā nodrošina izpildvarā algotie speciālisti. Līdz ar to ir nekonstruktīvi uzturēt strīdu, vai pašvaldībai ir izdevīgs ārpakalpojums, ja tas ir argumentēti pierādīts.”

Kad vajag, tad talkā nāk advokāti

Tiesa, ne gluži visur tiesvedības procesos Jelgavas novada intereses ir aizstāvējuši juristi Dz.Lagzdiņš un A.Jēgers. Piemēram, 2013. gadā, kad Augstākā tiesa skatīja pagalam ieilgušo strīdu ar SIA “Vedgas” par vairākām Staļģenes daudzdzīvokļu mājām, kuru dzīvokļus vēl šobaltdien iedzīvotāji nevar iegūt īpašumā, Jelgavas novada pašvaldību pārstāvēja advokāts Jānis Kārkliņš. Viņa vadītais juridiskais birojs sniedza pakalpojumu arī Jelgavas novada strīdā ar Finanšu ministrijas pārziņā strādājošo Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), kas 2015. gadā atcēla Jelgavas novada pašvaldības iepirkuma konkursu uzņēmumiem, kas pieteicās sniegt juridiskos pakalpojumus pašvaldībai.

Savs viedoklis jautājumā par juridiskajiem pakalpojumiem pašvaldībās ir arī agrākajam Jelgavas novada domes deputātam, tagad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomniekam Madaram Lasmanim. Viņš atzīst, ka likumi neaizliedz pašvaldībām pilnībā pirkt jebkādus ārpakalpojumus visdažādākajās jomās – ne tikai jurisprudencē, bet arī grāmatvedībā, kultūras un sporta pasākumu organizēšanā vai citur. Tomēr M.Lasmanis, “redzot kopējo Latvijas pašvaldību saimi”, secina, ka pagaidām nekas labāks par štata amata vietām pašvaldības darba organizēšanā nav izdomāts. Viņš uzskata, ka Jelgavas novadam ir vajadzīga juridiskā daļa, štata juristi. Nevienā Latvijas pašvaldībā juridiskie pakalpojumi netiek pilnībā pirkti ārpakalpojumā, piebilst M.Lasmanis. Ārpakalpojums attiecas tikai uz atsevišķiem specifiskiem gadījumiem, bet ne ikdienas darbu. “Gada sākumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā juridisku brāķi atdeva atpakaļ Jelgavas novada teritoriālo plānojumu. Tas liecina par to, ka Lagzdiņš ar Jēgeru nebija spējīgi iedot teritorijas plānotājiem labus padomus. Jelgavas novada pašvaldība, kur juristi strādā ārpakalpojumā, neizceļas ar juridisko korektumu, “secina M.Lasmanis.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča uzsver, ka jautājums par to, kā pēc administratīvi teritoriālās reformas tiks veidota jaunizveidotās pašvaldības pārvaldes struktūra, būs jaunās domes atbildībā. “Pat ja tagadējās pašvaldības, savstarpēji konsultējoties, nospriedīs, ka, piemēram, juridiskie pakalpojumi jaunajā pašvaldībā pilnībā tiks pirkti ārpakalpojumā, jaunā dome var nolemt pilnīgi citādi,” teic K.Kinča.

Foto: no arhīva

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2020

ZZ.lv ARHĪVS

Labi juristi bez darba palikt nebaidās

Kategorijas