Gaiša mūzika bez dramatiskām ciešanām

2020. gada 3. oktobris 14:56

223

Pagājis tikai nepilns mēnesis, kā Aigars Meri kopā ar domubiedriem un veselu ar Jelgavu vairāk vai mazāk saistītu ievērojamu mūziķu plejādi iepriecināja, uzņemoties koncerta par godu IV Vispārējo latviešu Dziesmu un mūzikas svētku 125. gadskārtai māksliniecisko vadību. Svinīgā pasākuma ierakstu no brīvdabas koncertzāles “Mītava” vēl tagad ik pa laikam varam vērot “Re:TV” programmā, bet nu pienākusi kārta jaunam diriģenta A.Meri kopā ar Jelgavas kamerorķestri īstenotam un pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” atbalstītam projektam – nākamajā ceturtdienā, 8. oktobrī, pulksten 19 Jelgavas mūzikas cienītāji Sv.Annas baznīcā varēs baudīt Alana Hovanesa, Gustava Mālera un Gabriela Forē skaņdarbus.

Karstasinīgi un liriski

Kā jau ierasts ne vienā vien A.Meri gatavotajā programmā, Jelgavas Sv.Annas baznīcā izskanēs kāds pilnīgi oficiāls Latvijas pirmatskaņojums – ASV dzimušā armēņu izcelsmes komponista Alana Hovanesa Koncerts akordeonam un orķestrim. “Tas ir ļoti armēnisks skaņdarbs, tāpēc tieši šajā vēsturiskajā situācijā, kad armēņu tautai neklājas viegli, tas varētu izskanēt ar īpašu nozīmi,” prāto A.Meri. “Tas varētu būt kā mūsu kultūras cilvēku atbalsts.”
Akordeona solo uzticēts Initai Āboliņai, profesionālai mūziķei, kura spēj izpausties dažādos žanros, šlāgeri (kopa “Lauku muzikanti”) un tango ieskaitot. “Taču viņa vienmēr tur rūpi, lai akordeons skanētu arī klasiska koncerta žanra formātā,” vērtē A.Meri. “Ar Initu esam spēlējuši arī Kančeli, un domāju, ka Hovanesa skaņdarbs viņas izpildījumā būs brīnišķīgs. Akordeons skanēs kopā ar ērģelēm (Zane Volberga), arfu, timpāniem un stīgu orķestri. Paredzu, ka tas izskanēs ne tikai kā armēnisks, bet pat kā korejiski japānisks darbs. Autors mēģinājis apvienot rietumu mūzikas tradīcijas ar dažādām austrumu mūzikas ietekmēm. Ļoti karstasinīgs un aizraujošs skaņdarbs, kas apliecina, ka iecerētā programma noteikti nebūs drūma.
“Adadžeto, kas nozīmē tādu nelielu adadžo, no Gustava Mālera 5. simfonijas, tiek uzskatīts par mīlestības apliecinājumu komponista sievai Almai Mālerei,” skaidro A.Meri. “Pēc manām domām, tas ir gana diskutabls jautājums, tomēr droši var apgalvot, ka tā ir simfonijas liriskā kulminācija. Neteiktu, ka tur ir kas šausmīgi lēns vai kā tamlīdzīgi, vidusdaļa ir diezgan trauksmaina. Tas pieder pie stīgu instrumentu orķestru repertuāru šedevriem.”

Visu rakstu lasiet 1.oktobra "Zemgales Ziņās"

Foto: no arhīva

ZZ.lv ARHĪVS

Gaiša mūzika bez dramatiskām ciešanām

Kategorijas