Māksla rada inovācijas

2020. gada 3. oktobris 12:09

Kalnciemā, netālu no Drabiņu kūdras purva, mākslinieks Edgars Ameriks veido kūdras mākslas centru, vienlaikus turpinot attīstīt kūdras alternatīvās izmantošanas iespējas.

– Tu esi ne tikai kūdras mākslinieks, bet arī pētnieks. Kā veidojušās tavas attiecības ar kūdru un purvu?
Bērnībā esmu strādājis kūdras purvos. Šādu purvu sagatavošana ieguvei ir diezgan darbietilpīga, pamatā to meliorē, ģeoloģiski pēta, sagatavo infrastruktūru un attīra no koksnes. Jāpaveic daudz un dažādas darbības, un es, mazs puika būdams, piedalījos šajos procesos. Kūdras laukos pamatā esmu strādājis roku darbu – kūdras kluču pārkraušana žāvēšanai, grāvju un lauku ravēšana, kūdras attīrīšana no saknēm utt. Tur arī radās pirmais impulss. Vēlāk, strādājot kūdras nozares uzņēmumā mārketinga jomā, sāku pētīt materiālu dziļāk, sāku eksperimentēt. Bija vēlme veidot efektīvākus vizuālos materiālus, radīt interesantākus korporatīvos suvenīrus. Līdz ar to kūdra nonāca studijā un mājas vidē. Tur tā ieguva citu maņu, jo materiāls tika uztverts neierasti un pavisam no cita skatpunkta. Tā soli pa solim veidojās jauni, alternatīvi kūdras izmantošanas veidi. Šobrīd tas ir sasniedzis līmeni, ka varam sākt gūt arī kādu ekonomisku labumu no kūdras inovācijām daudz plašākā un industriālā virzienā.

– Vai jau bērnībā mēģināji veidot mākslu no kūdras?
Nē, kā jau minēju, bērnībā bija vairāk roku darbs kūdras laukos. Pamatskolā labi padevās zīmēšana, un attiecīgi vēlāk iestājos un mācījos “lietišķajos” tēlniecības nodaļā. Pēc tam Mākslas akadēmijas funkcionālā dizaina nodaļā. Šis salikums, protams, daudz ko pavēra, jo, apgūstot dažādus materiālus, kā tēlnieks varēju iepazīt arī industriālo pusi, studējot dizainu, kas šodien man ir ļoti svarīgi, lai strādātu ar kūdru.
Pirmā saskarsme ar kūdru kā materiālu, kuru sāku izmantot mākslā, bija aptuveni 2007. gadā. Tad kūdru jau apstrādāju, izžāvēju, pāris gadu noturēju mājās un sapratu, ka materiāls ir pietiekami krāšņs un savdabīgs iekšienē, ne tāds, kādu redzam to no ārpuses. Iekšpusē tas ir pilnīgi kaut kas cits, un līdz ar to interese bija pastiprināta. Sāku pētīt, šķirot un sagatavot kūdras materiālu uz lauka, lai pienācīgi veiktu eksperimentus.
2011. gadā bija projekts, kurā 12 mākslinieku 12 stundās veidoja 12 kūdras skulptūras. Tas bija pirmais pasākums, kas ļāva plašākai auditorijai iepazīt kūdru kā materiālu izmantošanai mākslā. Interese bija ļoti liela, īpaši bērniem, kuri ļoti azartiski ar to darbojās. Es arī saprotu, kādēļ – kūdras materiāls ir ātrs. Apstrādes instrumenti ir tie paši, kurus izmantojam, apstrādājot koku, bet rezultātu var panākt daudz ātrāk un vieglāk. Protams, ir citas blakus īpašības, piemēram, materiāls ir trausls. Kad pamanīju bērnu interesi, organizēju radošās darbnīcas, kurās bērni varēja iepazīt vienlaicīgi dabu un kūdras materiālu. Rezultātā stundas laikā varēja izgatavot interesantus objektus no kūdras. Darbs ar kūdru ir kā dabas zinības vienlaicīgi ar praktisko darbu. Ar radošajām darbnīcām biju izbraukumos uz Vāciju, Franciju, Beļģiju, plānoju šādas aktivitātes attīstīt arī turpmāk.

Visu interviju lasiet 1.oktobra “Zemgales Ziņās”

Foto: Iveta Pavziniuka

ZZ.lv ARHĪVS

Māksla rada inovācijas

Kategorijas