“Laflora” atklājusi Latvijā pirmo kūdras amfiteātri – dabas koncertzāli purvā
Jelgavas novada Drabiņu purvā ar starptautisku džeza mūziķu – saksofonistu koncertu pagājušajā nedēļā atklāts Latvijā pirmais kūdras amfiteātris – dabas koncertzāle purvā – “Saulgrieži”, informē Jelgavas novada pašvaldība.
Drabiņu purvā no kūdras veidotā amfiteātra mērķis ir paplašināt sabiedrības redzējumu par kūdras iespējamo izmantojumu, veicināt eksperimentāli radošās izpausmes mākslā un mūzikā, kā arī atraktīvā veidā iepazīstināt ar vienu no vērtīgākajiem Latvijas resursiem – purvu un kūdru.
Amfiteātris veidots, atzīmējot kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” 25 gadu darba jubileju, sadarbībā ar starptautiski atzītu dabas mākslinieku Jāni Gutānu-Grasi, kurš zemes jeb dabas mākslā darbojas jau gandrīz 10 gadus.
Amfiteātra oriģinālā atmosfēra ir īpaši piemērota nelieliem, nebijuša formāta kultūras pasākumiem. Kūdras purva akustika ir netradicionāla un potenciāli var veicināt jaunradi dažādos žanros mūzikā, mākslā, dzejas lasījumos vai meditācijā.
Dabas mākslinieks J.Gutāns-Grasis saka: “Amfiteātris “Saulgrieži” veidots kā trīsnozīmīga dabas telpa. No putna lidojuma mēs redzam četrus regulārus gredzenus, kas simbolizē gadalaikus. Amfiteātra ieeja ir vērsta uz rietumiem, caur kuru vasaras saulgriežos var vērot saules rietu. Ienākot objektā, mēs atrodamies simboliskā labirintā, kura centrā atrodas no tūkstošgadīgu purva koku saknēm veidota saules skulptūra. Darba viendabīgais materiāls kūdra ļauj sajust pirmatnējās dabas elpu, liekot aizdomāties par laika relativitāti un dzīvības lielumu kosmosā. Katrs kūdras bloks ir kā atsevišķs dabas mākslas darbs, kā unikāls zemes mozaīkas fragments.”
Atklāšanas koncertā muzicēja lietuviešu džeza mūziķi – saksofonisti Liudas Mockūnas un Arvydas Kazlauskas, un koncerts tika veidots kā džeza izdevniecības “Jersika Records” skaņuplates ierakstu sesija.
Uzņēmuma “Laflora” ilggadējā pieredze purvu apsaimniekošanā ir veicinājusi purvkopības nozares izaugsmi Latvijā, veiktas apjomīgas investīcijas arī pētniecībā, izglītībā un kultūrā, lai radītu izpratni par kūdru kā unikālu dabas resursu, kūdras ilgtspējīgu izmantošanu un daudzpusīgo pielietojumu. Sadarbība ar Latvijas un starptautiskajiem māksliniekiem, dizaineriem, arhitektiem un pētniekiem veicinājusi kūdras kā alternatīva mākslas, dizaina un interjera materiāla izmantošanu, kas ir inovācija ne tikai Latvijas, bet arī globālā līmenī.
Foto: Jelgavas novada pašvaldība
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”