Mākslas darbi. Liegtie un cildinātie
Brīvdabas koncertzāles “Mītava” sezonas
noslēgumā sestdien, 26. septembrī, pulksten 18 ar programmu “Mākslas darbi”
jelgavniekus un pilsētas viesus priecēs viena no latviešu rokmūzikas leģendām –
grupa “Pērkons”. Savulaik skandalozākā rokgrupa Latvijā, kuru sava
dumpinieciskuma dēļ pagājušā gadsimta 80. gados vairākkārt aizliedza. Tagad tā
ir vistitulētākā grupa Latvijā, kuras dalībnieki apbalvoti ar barikāžu piemiņas
medaļām, trīs no viņiem ir Jūrmalas goda pilsoņi, bet Draudzīgā aicinājuma
medaļas laureāte Ieva Akuratere ir Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece.
Dažas dienas pirms koncerta “Ziņām” bija tas
gods tikties ar grupas “Pērkons” izveidotāju un līderi, Triju Zvaigžņu ordeņa
virsnieku un Līvānu goda pilsoni komponistu Juri Kulakovu.
– Kā atceros no saviem un “Pērkona”
jaunības gadiem, tad, izsakoties dzejnieka Māra Melgalva vārdiem, “Mākslas
darbi rodas mokās”?
“Mākslas darbi rodas mokās” bija
pats pirmais grupas “Pērkons” albums. Bet programma, kuru sestdien atskaņosim
Jelgavā, saucas “Mākslas darbi”. Tas skan kā joks, bet jokā bieži vien ir liela
daļa patiesības – visa “Pērkona” daiļrade būtībā ir mākslas darbi. Varu pat
atļauties teikt, ka nepazīstu tādus, kuri tā neuzskata. Gaumes gan var
atšķirties.
Šoruden dosimies nelielā tūrē pa lielākajām
Latvijas vietām ar programmu, kas sauksies “Cilvēk, Tu esi”. Piesaiste ir tāda,
ka Mārim Čaklajam šogad apritēja 80 gadu, tāpēc tajā skanēs tikai viņa dzeja.
No šīs programmas Jelgavas koncertā spēlēsim
pirmo daļu – rokoratoriju “Kā jūra, kā zeme, kā debess”. Vēsture ir šāda. Pēc
mūsu pirmā aizlieguma bijām ierakstījuši albumus “Mākslas darbi rodas mokās” un
“Zibens pa dibenu”, bet gribējām atgriezties koncertdzīvē. Lai varētu
koncertēt, padomju laikos bija jāpiedalās pašdarbības kolektīvu skatēs, un mums
vajadzēja atbilstošu programmu. Devāmies pie komponista Imanta Kalniņa ar
nodomu pārtraukt klusēšanu. No plaukta tika izvilkts Māra Čaklā krājums
“Kurzemes klade”, Imants to atšķīra un teica: rakstām kopā!
– Nav gan dzirdēts, ka Imants Kalniņš savā
radošajā darbībā bieži sadarbotos ar citiem komponistiem.
Tas, manuprāt, ir vienīgais gadījums. Komponisti
jau parasti sēž un domā individuāli. Tā ir viņa mūzika, un uz to galu galā
attiecas arī autortiesības. Nav tā, kā nereti mēdz būt rokmūzikā, – grupa sanāk
kopā, un viens ierunājas, ka “esmu izdomājis šādus tādus akordiņus”. Tad tiek
piemeklēts teksts un pa visiem kopā kaut kas sakompilēts. Īsti par komponēšanu
to nevarētu saukt, bet kāds skaņdarbs jau beigu galā rodas.
Visu interviju lasiet 24.septembra "Zemgales Ziņās"
Foto: publicitātes
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”