Īstenojot reformas, saglabāt cieņu pret iedzīvotājiem

2020. gada 20. septembris 18:04

148

Īstenojot reformas, saglabāt cieņu pret iedzīvotājiem

Pagasta pārvalžu izveidošana visos pagastos varētu nebūt obligāta, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”), informējot par jaunā Pašvaldību likuma izstrādi.

Pašvaldības varētu izlemt pašas

Ministrs skaidroja, ka pašvaldības pašas varētu izlemt, kuros pagastos ir nepieciešams veidot pārvaldi, kuros nē un cik daudz šādu pārvalžu ir jāveido. Atbildot uz deputātu jautājumiem, ministrs skaidroja, ka jau pašlaik pašvaldībām ir iespēja pieņemt lēmumu apvienot pagastu pārvaldes, prasot ministrijas akceptu. Šādi Latvijā ir bijuši kādi pieci gadījumi.
Būtiskākais iemesls, kādēļ obligāto prasību par pārvalžu izveidi plānots atcelt, ir neviendabība – mazākajā pagastā dzīvo ap 60 iedzīvotāju, bet lielākajā – 22 000. Tādēļ plānots saglabāt principu – nodrošināt visu pakalpojumu pieejamību, bet dot iespēju pašvaldībai izvēlēties formu, kā to paveikt.

Būs arī citas izmaiņas pašvaldību darbā

Jaunajā likumā paredzēts arī definēt, kas ir domes slēgtās sēdes un kādos gadījumos tās ir iespējams sasaukt. Iecerēts arī noteikt, ka, lai sasauktu domes ārkārtas sēdi, būs nepieciešams definēt tās sasaukšanas pamatojumu.
Jaunajā likumā plānots atcelt domes komiteju locekļu skaita ierobežojumu, saglabājot proporciju starp ievēlētajiem vēlēšanu sarakstiem. Kā informēja ministrs, likumā paredzēts sašaurināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetenci saistošo noteikumu pirmskontroli, atceļot prasību caurskatīt visus saistošos noteikumus pirms to publicēšanas. Lai ikviena persona zinātu savas tiesības un būtu pieejams normatīvais akts, kas to nosaka, saistošos noteikumus publicēs portālā likumi.lv.
Pirms saistošo noteikumu izdošanas paredzēts prasīt sabiedrības viedokli. Būtiski plānots palielināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā, piemēram, ieviešot līdzdalības budžetu, izveidot iedzīvotāju konsultatīvo padomi, kā arī noteikt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.
“Kopš likuma “Par pašvaldībām” pieņemšanas 1994. gadā ir notikušas ievērojamas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, tai skaitā veikta virkne uzlabojumu, lai mazinātu administratīvo slogu, normatīvo aktu apjomu un uzlabotu publisko pakalpojumu kvalitāti. Pašvaldību darbā un to pārraudzībā nepieciešams jauns, mūsdienīgs tiesiskais regulējums, kas būs stabils pamats pašvaldību darba organizēšanā un novērsīs identificētās likuma nepilnības,” skaidro J.Pūce.
Likumprojekta izstrādē notiek aktīvs darbs ar pašvaldības pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un nozaru ministrijām. Ministrijai likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz oktobra beigām.

Klientu apkalpošanas centri – labs risinājums

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone uzsver: “Jelgavas novada pašvaldība valstī ir vienīgā, kas visus noteiktos pakalpojumus ir organizējusi un nodrošina saviem iedzīvotājiem tuvāk dzīvesvietai. Tai ir 14 klientu apkalpošanas centri, kas nozīmē – katrā pagasta pārvaldē un arī pašvaldības centrālajā ēkā iedzīvotājs var attālināti vai klātienē saņemt sev vēlamos pakalpojumus. Turklāt, pastāvot pagastu pārvaldēm, tiek mazināts birokrātiskais slogs un iedzīvotājam ir vieglāk sasniegt pašvaldību savā komunikācijā. Pagasta pārvaldes vadītājs ir tieši atbildīgs par saimniecisko procesu organizēšanu pagastā.
Neatkarīgi no VARAM ministra rekomendācijām Jelgavas novada pašvaldība, apsverot samazināt pārvalžu skaitu, aptuveni pirms deviņiem gadiem salīdzināja savu struktūru ar tādām līdzīgām pašvaldībām kā Ventspils novada vai Daugavpils novada pašvaldības, kuru sastāvā nav pilsētas un kuras pagastu pārvaldību organizējušas, likvidējot atsevišķas pagastu pārvaldes. Izvērtējot ļoti daudzus plusus un mīnusus, Jelgavas novada pašvaldība pārliecinājusies, ka mūsu struktūra jeb pārvaldība ir sevi attaisnojusi un arvien attaisno. Pagasta pārvaldes vadītājs sadarbībā ar citu jomu speciālistiem pārredz reālajā dzīvē konkrētos sadzīves risinājumus, saredz vajadzības. Reizēm sadzīves negadījumos pagasta pārvaldes vadītājs ir visoperatīvāk sasniedzamais pašvaldības pārstāvis, kurš iedzīvotājam var sniegt informāciju vai pašvaldības administrācijai – papildinošu faktu kopumu.
Jāatzīst, ka Jelgavas novada pašvaldība, optimizējot un centralizējot struktūru, kā arī attīstot arvien vairāk elektronisko saziņu, šo gadu laikā ir minimizējusi to darbinieku skaitu, kuri strādā pagasta pārvaldē jeb klientu apkalpošanas centrā. Taču lokālā vidē un lauku teritorijā tas vienalga ir ērtākais veids, kā iedzīvotājam nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai.
Jāatzīmē, ka tieši VARAM projekta ietvaros novada pašvaldībai piešķīra valsts līdzfinansējumu, lai šādi klientu apkalpošanas centri varētu tapt, un pati ministrija līdz šim atzinusi, ka Jelgavas novads ar savu klientu apkalpošanas centru pārklājumu ir efektīvs risinājums.
Ņemot vērā gaidāmās likuma izmaiņas, arī pašvaldība noteikti no jauna vērtēs pagastu pārvalžu pastāvēšanu. Vēl jo vairāk šis jautājums būs jāskata kontekstā ar jaunā Jelgavas novada teritoriju pēc Ozolnieku novada trīs pagastu pievienošanas. Taču tas jau būs jaunās domes lēmums un izšķiršanās.”

Cieņā pret iedzīvotājiem saglabāt vietvārdus

Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns uzskata, ka jautājumu par pagastu pārvaldēm var skatīt tikai jaunā novada kontekstā. Viņaprāt, nav būtiski, kādā vārdā nosaukt novada struktūrvienības (pakalpojumu sniegšanas vietas) – pagastu pārvaldes, klientu apkalpošanas centri vai punkti, jo tam ir sekundāra nozīme, svarīgi ir, lai ar cieņu pret vietējiem iedzīvotājiem, kuri tur dzīvo ģimenēm un dzimtām gadiem ilgi, tiktu saglabāti pagastu nosaukumi – Penkule, Naudīte, Auri u.c. Neaizmirst par cilvēku un respektēt viņa izvēli būt, piemēram, Penkules pagasta iedzīvotājam.

Katrā pagastā pārvaldei obligāti nav jābūt

Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika uzver: “Katrā pagastā pārvaldei obligāti nav jābūt. Atbalstām likumprojektā paredzēto, ka pašas pašvaldības izlemj jautājumus, kuros pagastos tādu ir nepieciešams veidot, kuros nē un cik daudz šādu pārvalžu nepieciešams. Ir pieņemami, ka uz diviem vai pat trim maziem pagastiem ir viens pārvaldnieks. Bet jābūt nosacījumam, ka šis pārvaldnieks regulāri izbrauc uz pagastiem un ciemiem, lai būtu pieejams iedzīvotājam, kā arī tam ir atbilstošs tiesību un pienākumu apjoms, pilnvaras. Pagasta pārvaldniekam ir jābūt īstam saimniekam, kurš, uzklausot iedzīvotāju viedokli un viņu problēmas, spēj ātri un kvalitatīvi atrisināt jautājumus. Jautājumos, kas nav pārvaldnieka kompetencē, viņš ir tilts starp pagastu iedzīvotājiem un novada administrāciju. Šajā saistībā jaunajā likumā būtu jāpaplašina pagasta pārvalžu un pārvaldes vadītāju kompetences apjoms. Šobrīd likumā pagasta pārvaldēm un to vadītājiem pēc būtības ir noteikta tikai kompetence saņemt un izsniegt dokumentus un maksājumus.”

#SIF_MAF2020

Foto: no arhīva

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

ZZ.lv ARHĪVS

Īstenojot reformas, saglabāt cieņu pret iedzīvotājiem

Kategorijas