ZZ.lv ARHĪVS

Ozolniekos bibliotēka saglabāsies, lai kur būtu pašvaldības administrācija

Gaitis Grūtups

2020. gada 19. septembris 14:29

332
Ozolniekos bibliotēka saglabāsies, lai kur būtu pašvaldības administrācija

Ozolnieku novada Centrālās bibliotēkas vadītāja Ingrīda Krieķe runā un arī smejas mazliet klusināti – kā cilvēks, kas strādā vietā, kur neviens nav skaļš un kur svarīgākais ir rakstītais vārds. Ingrīda teic, ka negaidīti ir sastājusies rinda uz Lato Lapsas grāmatu ar pretenciozo nosaukumu “Viltvārdis”, kas stāsta par Valsts prezidentu Egilu Levitu. Daudzus piesaista strīdīgais un negatīvais. Rinda gan ir arī uz  Jāņa Ūdra “Ivande Kaija. Sievietes dzelme” – grāmatu, kas stāsta par izcilu sievieti – politiķi, rakstnieci, interesantu personību. 
Par savām politiskajām simpātijām I.Krieķe inteliģenti nerunā. Viņas apmēram astoņsimt lasītāju vidū ir dažādu interešu cilvēki, un pret visiem ir jābūt iejūtīgai un saprotošai. Bibliotēkas vadītāja neatklāj arī, kā pērn balsojusi iedzīvotāju aptaujā jautājumā par Ozolnieku novada saglabāšanu vai pievienošanu Jelgavas novadam (tajā piedalījās apmēram puse no tiem Ozolnieku novada iedzīvotājiem, kas parasti piedalās vēlēšanās, un pārliecinoši tika nobalsots par Ozolnieku novada saglabāšanu). Tomēr Ingrīda, tāpat kā daudzi citi novadā, atzīst, ka ir diezgan liela varbūtība, ka nākamgad, kad paredzēts pielikt punktu Krišjāņa Kariņa valdības rosinātajai administratīvi teritoriālajai reformai, atsevišķa Ozolnieku novada vairs nebūs. 
Četras Ozolnieku novada bibliotēkas iekļausies apvienotajā Jelgavas novada bibliotēku sistēmā, kas savukārt darbojas vienā lokālā tīklā ar Jelgavas pilsētas bibliotēkām. Kopā šajā tīklā sanāk 60 bibliotēku (pieskaitot arī izglītības iestāžu). I.Krieķe stāsta, ka bibliotēkas valstī ir strukturētas noteiktā kārtībā, tiek akreditētas Kultūras ministrijā. Katrā reģionā (bijušajos rajonos) darbojas reģiona galvenā bibliotēka, kas konsultatīvi un metodiski pārvalda vietējas nozīmes bibliotēkas, kādas ir arī visas Ozolnieku novada bibliotēkas. Savukārt visas bibliotēkas ir katras pašvaldības kultūras iestādes, kas apkalpo savus vietējās kopienas iedzīvotājus. Bibliotēkas ir tās, kas ne tikai nodrošina lasītājiem lasīšanas vajadzības, bet arī sniedz citu nepieciešamo informāciju, apmāca darboties ar datoriem, interneta datubāzēm, uzklausa, uzmundrina, iedrošina. “Pazīstam savus lasītājus, cenšamies iepriecināt viņus ar jaunām grāmatām, noderīgu informāciju, veidot saturīgus lasīšanas veicināšanas pasākumus ģimenēm ar bērniem,” stāsta bibliotēkas vadītāja. “Ozolniekos bibliotēka saglabāsies, lai kāda būtu pašvaldības administrācija, un tas ir galvenais.” Viņa uzteic savu pašvaldību, kas katru gadu atvēl pietiekami daudz līdzekļu grāmatu iegādei, un iedzīvotāju interese par savu bibliotēku aug.
Vecākā bibliotekāre Inga Buholca atceras, ka 90. gadu sākumā Jelgavas rajona laikos, kad arī grāmatu iznāca mazāk, Ozolnieku bibliotēkai bijis jāsamierinās ar to, ka no rajona centrālās bibliotēkas, kas atradās Jelgavā, Dobeles šosejā 100, Miezītē, centralizēti tika atvesti maisi ar grāmatām. Vēlāk pašas Ozolnieku bibliotekāres ar lielām somām satiksmes autobusā brauca uz Rīgu, kur veidojās pirmās privātās grāmatu bāzes, lai bez grāmatnīcas uzcenojuma pirktu grāmatas. Vēlāk šādiem braucieniem pašvaldība piešķīra transportu. Mūsdienās bieži vien grāmatu pirkumi tiek veikti attālināti, bet dažādu piegādātāju ir vairāk.      
“VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – red.) deklarē, ka līdz ar administratīvi teritoriālo reformu bibliotēku nozīme augs. Cilvēkiem vairāk nāksies izmantot elektroniskos pakalpojumus, kārtot lietas ar interneta palīdzību, un šīs iespējas bibliotēka sniedz,” spriež I.Krieķe. Viņa piezīmē, ka arī mūsdienās no pašvaldības apmeklētāji dažkārt tiek sūtīti uz bibliotēku, kur viņiem noteikti palīdzēs tikt skaidrībā ar e-Latviju un citām interneta vietnēm. “Ne visiem mājas ir internets,” teic I.Krieķe un arī uzsver, ka nav tā, ka uz bibliotēku nāk tikai pensionāri un skolasbērni. Viņasprāt, bibliotēkas galvenais darbs vēl jo­projām saistās ar grāmatām, kuras lasot ļaudis veido savu inteliģenci. “Tas laiks, kad cilvēki centās nopirkt katru jaunu grāmatu, ir sen pagājis,” smaidot piebilst I.Krieķe.
Runājot par Jelgavas un Ozolnieku novada apvienošanas tehnisko pusi, bibliotēkas vadītāja uzsver, ka problēma ir tā, ka vēsturiski Ozolniekiem ir sava bibliotēku informācijas sistēma – savs kopkatalogs četrām bibliotēkām. Reforma būtu iemesls pievienoties Jelgavas reģiona bibliotēku kopkatalogam, kuru veido un uztur Jelgavas pilsētas bibliotēka. Pagaidām ir daudz neskaidrību katalogu apvienošanas jautājumā, arī palielā cena, ko par šādu pakalpojumu piedāvā sistēmas uzturētāji SIA “Tieto”, viņasprāt, būtu jārisina valsts līmenī. Pretējā gadījumā, ja to nerisina, Ozolnieku bibliotēkām atliek mehāniski pārcelt reģistrētos aptuveni 35 tūkstošus eksemplāru no viena kataloga uz otru. Tas bibliotekāriem būtu monotons, ne īsā laikā veicams darbs, ko darot mazāk laika paliktu lasītāju apkalpošanai. “Ar Jelgavas novada un pilsētas bibliotēkām esam draudzīgi. Visi domājam par savu lietu un gan, kad pienāks laiks konkrētiem risinājumiem, spēsim vienoties,” pārliecināta I.Krieķe.
Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone stāsta, ka vadības līmenī jau notikušas pirmās oficiālās pārrunas ar Ozolnieku novada domes vadību par jautājumiem, kas saistās ar kārtību, kā abas pašvaldības plāno apvienot. “Visi šie soļi īstenoti saskaņā ar 2020. gada 23. jūnijā spēkā stājušos Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, uz kura pamata ir izstrādāti vairāki Ministru kabineta noteikumu projekti, kuri drīzumā stāsies spēkā.” Viņa atzīmē noteikumu projektus “Jaunizveidojamo pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu projektu valsts finansējuma piešķiršanas kārtība”, “Kārtība, kādā administratīvi teritoriālās reformas ietvaros pašvaldībām piešķir valsts mērķdotāciju kopīga jaunizveidojamā novada pašvaldības administratīvās struktūras projekta izstrādei” un “Kārtība un nosacījumi pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdalei administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā”.
“Pārrunājot nepieciešamās darbības abās pusēs jeb abās pašvaldībās, intensīvs darbs pie projekta izstrādes plānojams oktobrī,” paskaidro D.Kaņepone. Oktobrī ir iecerēts sarīkot sanāksmju ciklu Ozolnieku novada ciemos, lai uzklausītu iedzīvotāju viedokli un vajadzības, domas par nepieciešamajām investīcijām teritoriju attīstībai. Šīs iedzīvotāju ieceres domāts iestrādāt plānošanas dokumentos, lai tās iekļautos kopējā budžeta izstrādes projektā.
Ar bibliotēku jomu situācija ir nedaudz citāda. Proti, 22 Jelgavas novada publiskās bibliotēkas, kā arī skolu bibliotēkas jau atrodas vienotā sistēmā ar Jelgavas pilsētas bibliotēkām. “Mūsuprāt, nebūtu sarežģīti šajā sistēmā Ozolnieku novadu pieņemt klāt. Galvenais jautājums ir datu sapludināšana. Ja tiešām apvienojas, tad svarīgi būtu apvienot abus katalogus, lai Jelgavas reģiona kopkatalogā būtu redzami arī Ozolnieku publisko bibliotēku krājumi,” teic Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores vietniece Dzintra Punga. Viņa piebilst, ka Jelgavas novada un pilsētas bibliotēkām sadarbība ir diezgan cieša. Bieži vien lauku bibliotēkas aizdod pilsētniekiem grāmatas. Savukārt lasītāji, kas ir pierakstījušies lauku bibliotēkā, bez papildu reģistrēšanās tiek apkalpoti pilsētas bibliotēkā, un otrādi. 
Lai arī iedzīvotāju skaits laukos samazinās, gan Dz.Punga, gan I.Krieķe atzīmē, ka ne Ozolnieku, ne Jelgavas novadā vismaz tuvākajā laikā nav plānots slēgt nevienu bibliotēku, kas ir svarīgs sabiedriskās dzīves centrs. 

Ozolnieku bibliotēkas lasītāji ir stāvējuši rindā pēc 
Jānis Ūdris “Ivande Kaija. Sievietes dzelme”
Mišela Obama “Izaugt”
Kristīne Ulberga “Kariete uz Santjago”
Laine Pērse “Ar stopiem apkārt pasaulei”
Jānis Joņevs “Tīģeris”
Zane Zusta “Tarakāni manā galvā”
Andra Manfelde “Vilcēni”
Inguna Bauere “Mazā, klusā sirds: Dārta un Krišjānis pirms tautasdziesmas”
Pauls Bankovskis “Pasaules vēsture”
Lūsinda Railija “Septiņas māsas” (cikls)
Sauļus Grībkausks “Padomju ģenerālgubernatori”
Māris Bērziņš “Aizliegtais pianīns”
Inga Gaile “Skaistās” 
Sofija Lundberja “Sarkanā adrešu grāmatiņa”
Dace Rukšāne “Krieva āda”
Šarlote Linka “Cietsirdīgās spēles”
Dace Judina “Mēmais”, “Slazdā”, “Viļņos”
(No bibliotēkas vadītājas Ingrīdas Krieķes vērojumiem)

Foto: Gaitis Grūtups
#SIF_MAF2020
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”