ZZ.lv ARHĪVS

Joprojām esam naivi un nedaudz ku-kū

Iveta Pavziniuka

2020. gada 17. septembris 15:28

650
Joprojām esam naivi un nedaudz ku-kū

Ar Edgaru un Emīlu Kauperiem tiekamies grupas “Carnival Youth” birojā Rīgā, lai runātu par mūziku, podkāstu gudrībām un diviem koncertiem, kas grupai šoruden paredzēti Jelgavā.

Kā jums iet, kas jauns?
Emīls: Šobrīd viss grozās ap studijām. Ir ļoti forši, pieļauju, ja uzreiz pēc vidusskolas aizietu studēt, mēs tā par to nekaifotu, bet tagad ir pagājuši seši gadi un ir pavisam cita attieksme. 
Edgars: Es ar Robertu kopā iestājos Kultūras akadēmijā uz filmu režiju un Emīls Mākslas akadēmijā uz vizuālo komunikāciju. Tiktāl viss ir ļoti jauki.

Tad jums šīs ir pirmās studijas?
Emīls: Jā!
Edgars: Es pēc vidusskolas gāju uz ģeogrāfiem, kur biju kādu mēnesi, divus. Tad mums sākās tūres un viss beidzās. Gāju turp ar domu, ka tā ir mana vājā puse un es varētu to uzlabot, nevis tas ir tas, kur es varētu būt labs.

Tātad pēc vidusskolas jūs aktīvi aizgājāt mūzikas pasaulē?
Edgars: Jā, 12. klasē mums jau bija albums, tad jau sākām braukāt uz koncertiem un ārzemēm un, beidzoties skolai, to turpinājām. Tagad ar visu industrijas nostopēšanu mums sanāca laiks pievērsties mācībām.

Kāpēc izvēlējāties būt par mūziķiem?
Edgars: Tas ir likumsakarīgi. Mēs visi, kas spēlējam grupā, no bērnības esam gājuši mūzikas skolās.
Emīls: Ir sajūta, ka tā ir īstā vieta, kur mums jābūt. Dzīves gaitā pieņem kaut kādus lēmumus un tajās vietās, kur jūties labi, arī paliec. Vecāki mūs mazus veda uz mūzikas skolu, bet vienā brīdī no tās atteicāmies, jo prasījās aktīvāku dzīvesveidu.
Edgars: Mēs aizgājām mazliet profesionālāk uz sporta pusi un tad visu tīneidžeru laiku vispār mūziku neaiztikām. Pie tās atgriezāmies aptuveni sešpadsmit gados. Kad mazi gājām uz mūzikas skolu, Emīls gribēja spēlēt bungas, es ģitāru, bet mums teica, ka bundziniekiem ir jāspēlē ksilofons un ģitāra ir nenopietnais instruments, tādēļ to nemācīs. Tā aizgājām kora klasē, kur bija obligātas klavieres, es arī nedaudz paspēlēju trompeti, taču paralēli pie privātskolotājiem sākām spēlēt tos instrumentus, ko gribējām. 

Visu interviju lasiet 17. septembra “Zemgales Ziņās”

Foto: Iveta Pavziniuka un publicitātes